Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. februāris, 2016
Drukāt

Valsts iestāžu neizdarība noņem darbu būvkompānijām un investīcijas Latvijas ekonomikā (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Pērn būvniecības produkcijas apjoms samazinājies līdz 1,74 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, būvniecības apjoms, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 1,2%. Ēku būvniecība samazinājās par 7%, savukārt pieauga inženierbūvju būvniecība – par 5,2%.

Ņemot vērā to, ka būvniecības nozari Latvijā lielā mērā balsta publiskā pasūtītāja – valsts un pašvaldību – iepirkumi, turklāt ekonomikas prognozes tuvākajā laikā nesola strauju augšupeju, pārrāvums ES fondu finansējuma apguvē ir nozīmīga nozares problēma. Tas attiecīgi nozīmē lēnāku attīstību un mazāku darbavietu skaitu, kā arī lielāku konkurenci, jau iepriekš “Latvijas Avīzei” atzina SIA “Skonto būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Būvniecībā svarīgās programmas administrē Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas, protams, noraida uzņēmēju pārmetumus par to, ka savlaicīgi nav pieņemti attiecīgie likumdošanas dokumenti, lai būtu iespējams apgūt ES fondu naudu un veikt investīcijas valsts tautsaimniecībā. Lai kādas būtu ierēdņu atrunas par savu nespēju, ir vērts atzīmēt, ka privātajā sektorā par šādu miljonos (un ne tikai) mērāmu neizdarību cilvēki zaudē savus amatus ļoti ātri.

Būvniecības nozarē pērn bijis visaugstākais maksātnespēju īpatsvars, vērtējot attiecībā pret kopējo uzņēmumu skaitu nozarē, liecina “crediweb.lv” apkopotā statistika. Tas sasniedzis gandrīz 1%. Turklāt, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn aizņemto darba vietu skaits būvniecības privātajā sektorā ir samazinājies visus ceturkšņus (vēl nav datu par pēdējo ceturksni). Tā, piemēram, 2015. gada trešajā ceturksnī to skaits bija 59,8 tūkstoši, bet gadu iepriekš – 62,1 tūkstotis. Ir izveidojusies situācija, ka sabiedriskā sektora darbinieku neizdarības dēļ darbu zaudē privātajā sektorā nodarbinātie, kaut, protams, džungļu likumu neviens nav atcēlis, un tirgū paliek stiprākie un veiksmīgākie.

 

Dažādi rezultāti

Arī vairāki būvniecības nozares smagsvari neslēpj, ka pagājušais gads bijis “plānāks” nekā 2014. gads.

“UPB” provizoriskais konsolidētais apgrozījums 2015. gadā bijis 110 miljoni eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 117 miljoni eiro. Turklāt pirms gada holdingā prognozēja apgrozījumu 125 miljonu eiro apmērā pērn, ko nav izdevies sa­sniegt. “UPB” valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš skaidro, ka pērn Latvijas tirgū būvniecības aktivitāte bija mazāka, nekā cerēts, turklāt nobīdījās vairāku lielu eksporta objektu uzsākšanas termiņi, un daļa no plānotā apjoma tiks realizēta 2016. gadā.

“RBSSKALS” 2015. gads bijis bagāts ar izaicinājumiem, taču ar kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Provizoriskais apgrozījums visai grupai pērn bijis 49 miljoni eiro, būvniecības uzņēmumos – 41,2 miljoni eiro. Uzņēmums strādājis pie lieliem un sarežģītiem objektiem, kas realizēti periodā, kad tirgū notiek pāreja uz jauno Būvniecības likumu.

Provizoriskās aplēses par SIA “Arčers” 2015. gada apgrozījumu iezīmē tā kritumu, salīdzinot ar 2014. gadu, taču uzņēmumā atturas minēt konkrētus skaitļus. Ir zināmi divi darbu apjoma samazinājuma galvenie iemesli – privātā investora lēmums nesākt ieplānota projekta realizāciju un vispārējs aktivitāšu noplakums nozarē, ko nopietni ietekmējis ES fondu līdzekļu apguves aizkavējums.

Veiksmīgs pagājušais gads bijis “Skonto būvei”, kam pērn izdevies apgrozīt 122 miljonus eiro un nopelnīt piecus miljonus eiro. To ir sekmējis ražīgs darbs, kā arī uzņēmuma portfelī bijis daudz objektu. Šis ir uzņēmuma rekord­apgrozījums.

Arī “LNK Industries” būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupas (AS “Latvijas tilti”, SIA “Enfort”, SIA “TTS” un AS “LNK Industries”) apgrozījums pērn sasniedza 92 miljonus eiro, tīrā peļņa – 1,1 miljons eiro (neauditētie finanšu dati).

 

Atdzīvosies gada beigās

Lai gan pagājušā gada trešajā ceturksnī bijis pieaugums, kas tradicionāli būvniecībā ir ražīgākais laiks, gada nogalē (ceturtajā ceturksnī), salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par ievērojamiem 6,2%. Šī tendence iezīmē arī šī gada perspektīvas būvniecības nozarē, kas saistītas gan ar darbu apjomu samazinājumu, gan ar neskaidrību, kas pamatā sakņojas šī gada ES fondu apgūšanā būvniecībā.

Protams, it visi būvnieki izjūt ES fondu apguves pārrāvumu un aktivitātes samazināšanos vietējā tirgū. Tradicionāli šādos sarežģītos periodos labākā situācijā ir lielie uzņēmumi, nozares līderi, kuriem ir plašākas manevru iespējas un daudzveidīgi objektu portfeļi. Atšķirīga situācija varētu būt mazo un vidējo nozares uzņēmumu starpā.

Ir sākta projektu izsludināšana un arī projektēšana. Tā kā ir apstiprināti normatīvi, kā apgūt ES līdzekļus, 2016. gada beigās tiek plānots būvniecības apjoma pieaugums, kaut uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka šādos apstākļos ilgtermiņa plānošana ir apgrūtināta. “Nav arī skaidrs, kuriem projektiem finansējums tiks piešķirts. No otras puses, ir vērojama zināma kustība privātajā sektorā,” atzīmē AS “LNK Industries” valdes loceklis Jevgenijs Locovs.

Būvniecībā ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumu vadītāji drošāk runā par 2017., nevis šo gadu. Piemēram, G. Rāvis teic, ka uzņēmuma darbību šogad ir grūti prognozēt, bet 2017. gadā kompānijas apgrozījums varētu būt ap 100 miljoniem eiro, kas ir atkāpe no 2015. gada apjoma. Arī SIA “Arčers” valdes loceklis Mārtiņš Lāma atzīst, ka uzņēmumam ir laimējies noslēgt līgumus par vairāku apjomīgu projektu īstenošanu tuvākajā laikā bez ES fondu līdzekļu piesaistes. Tas garantēs darbu uzņēmumam tuvākajā nākotnē. Arī “LNK Industries” līdz šim pārsvarā ir orientējies uz privātajiem pasūtītājiem, kas šajā situācijā nodrošina zināmas priekšrocības.

Turpretim “UPB” 2016. gadu apgrozījuma ziņā redz kā rekordgadu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. “Jau šobrīd mūsu kopējais pasūtījumu portfelis pārsniedz 2015. gada apgrozījumu,” atklāj D. Bērziņš. “UPB” apgrozījums eksporta valstīs ar katru gadu pieaug.

 

Visaptverošā panaceja

Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus šobrīd ir ierobežots ne tikai tradicionālo iemeslu (ļoti pieticīga ekonomikas izaugsme, iedzīvotāju maksātspējas pieaugums kopsolī ar to skaita samazinājumu utt.), bet arī kavējošos ES fondu līdzekļu dēļ, izdevīgākā pozīcijā ir eksportējošie būvnieki ar gadiem ilgām iestrādnēm ārvalstu tirgos, kā arī tie nozares uzņēmumi, kas orientējušies uz privātiem pasūtījumiem.

“Swedbank” Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vīgante norāda, ka šogad situācija nozarē nebūt nav rožaina un būvniekiem nav citu variantu kā meklēt projektus ārpus Latvijas. Protams, nozīmīga loma nozares attīstībā varētu būt mājokļu siltināšanai, kad “lieta” nonāks līdz reālai darīšanai.

Latvijas kapitāla būvkompānijas īpaši veiksmīgi strādā tuvējā Skandināvijas tirgū, kaut kopumā eksporta tirgu perimetrs ir daudz plašāks. “UPB” lielākie eksporta tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Vācija un Dānija. “Arčers” savā jomā veido līdzvērtīgu konkurenci vietējiem uzņēmumiem galvenokārt Skandināvijas reģionā un Beļģijā. AS “LNK Industries” ir ienācis Igaunijas tirgū, palielinājis tirgus daļu Lietuvā, piedalās iepirkuma konkursos Somijā, Skandināvijā, Krievijā, Čehijā, Polijā u.c. valstīs, kas dod iespēju izstrādāt ilglaicīgu attīstības stratēģiju, iekļaujot tajā ne tikai Baltijas reģionu. “RBSSKALS” lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Baltkrievija, Francija un arī Lietuva. Arī eksporta īpatsvars katrā uzņēmumā atšķiras, piemēram, “Skonto būves” grupas uzņēmumiem tie ir 40%, “Arčeram” – vairāk nekā 50% no saražotajām stiklotajām konstrukcijām, “LNK Industries” uzņēmumu grupai – 21% un “UPB” – 70%.

 

UZZIŅA

Būvkompāniju lielākie objekti

“Skonto būve”

2015. gadā

Rīgas pils priekšpils rekonstrukcija–restaurācija

Krievu sala – infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra

Bolderāja II – Stacijas Bolderāja II ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība

Ogres Valsts tehnikuma infrastruktūras attīstībai nepieciešamo būvdarbu veikšana

Multifunkcionālā centra “Centrus” starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un K. Barona ielu Rīgā 2. kārtas būvniecība

Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcijas ar CSDD klientu apkalpošanas centra piebūvi 1. kārtas būvdarbi

VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga” pasažieru termināļa paplašināšanas 5. kārta – Ziemeļu piestātnes būvniecības 1. kārta

“Kado Karim” – viesu nama kompleksa būvniecība Ikšķiles ielā Jūrmalā

2016. gadā

Stradiņa slimnīcas būvniecības projekts

 

“UPB”

2015. gadā

Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēkas rekonstrukcija un dienesta viesnīcas jaunbūve

Lidmašīnu apkalpošanas angārs lidostā “Rīga”

Jaunmārupes ūdenssaimniecības attīstības 1. kārta

Projekts “Studio”, 15 stāvu birojs un viesnīcas ēka Malmē Zviedrijā

17 stāvu dzīvokļu un biroju ēka “Munksjostaden” Jenšēpingā Zviedrijā

Biroju ēka “Lysaker Polaris” Oslo Norvēģijā

Biroju un dzīvokļu ēka “Park Tower” Karlsrūē Vācijā

2016. gadā

Energokomplekss “Veckroģeļi”

10 korpusu daudzdzīvokļu ēku komplekss “Embryot” Huddingē Zviedrijā

“RBSSKALS”

2015. gadā

16 pasažieru staciju modernizācija Jūrmalas un Jelgavas virzienā

Liepājas Valsts tehnikuma rekonstrukcija

Daudzdzīvokļu ēkas būvniecība Strēlnieku ielā 7

Maltas 1. un 2. vidusskolas ēku korpusu rekonstrukcija

2016. gadā

Ražošanas ēkas rekonstrukcija teātra telpu ierīkošanai un saimniecības ēku nojaukšanai – JRT pagaidu telpas rekonstrukcija

Ēkas Jēkaba ielā 2 Rīgā rekonstrukcija

Pirmsskolas izglītības iestādes jaunbūve Mārupē Rožu ielā 35

“Arčers”

2015. gadā

Rīgas Doma atsevišķu iekštelpu restaurācija un torņa nostiprināšanas pasākumi

Jelgavas tehnikuma rekonstrukcija

Alūksnes muižas brūža ēkas jeb Tautas nama rekonstrukcija

2016. gadā

Futbola stadiona būvniecība Rīgā

Peldbaseina jaunbūve Valmierā

NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras pasūtījums – militārās bāzes paplašināšanas būvdarbi Ādažos

Iekšlietu ministrijas pasūtījums – patvēruma izmitināšanas centra “Mucenieki” būvdarbi

“LNK Industries”

2015. gadā

Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā

Panemunes apvedceļa būvniecība Lietuvā

Rīgas Tehniskās universitātes laboratoriju korpusa būvniecība un zinātniskās bibliotēkas piebūves jaunbūve

Ventspils brīvostas 25b piestātnes “Ziemas ostas” rekonstrukcija

2016. gadā

Salu tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu renovācija

Atkritumu šķirošanas stacijas tehnoloģisko iekārtu piegāde un uzstādīšana atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA “Eko Kurzeme”

Vairāku ēku Rīgas centrā būvniecība un rekonstrukcija (Barona ielā 40, Krogus ielā 1, Marijas ielā 5 un Alberta ielā 5)

Gājēju un velosipēdistu tilta būvniecība pār autoceļu A10 Rīga–Ventspils

Ostas promenādes jeb Ventmalas piestātņu atjaunošanas darbi Ventspilī

 

Buvnieciba_11

 

 

 

 

 

 

 

 

buvn_tab

a

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Gribētos zināt , kādas perspektīvas ir spēlētājiem pārvietošanās un labiekārtošanas objektu būvniecības spēlētājiem ! Pašreiz ir izveidojies objekta vadītāju pārpalikums ! Tas pēc 2015 . gada man zināmās situācijas !

  2. Nezinu par citām valsts iestādēm, bet Rīgas Domes Būvvalde tas ir ļaundabīgs augonis, vai pat vircas bedre Rīgas miesā. Spēj tikai čakarēt namu īpašniekus, uzliek nenormālu birokrātisko slogu, lai veiktu viselementārākās renovācijas vai būvniecības darbības. Riebjas pat runāt par šo kantori.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+