Kā jūs rīkotos, ja pret Latviju tiktu vērsta militāra agresija? 6

Gunta Kozenko, 
pensionāre:
 “Domāju, ka mēs visi kopā esam stipri, tāpēc par kādu slēpšanos vai emigrēšanu nevar būt ne runas. Es noteikti iesaistītos aizsardzībā, līdzīgi kā barikādēs. Tādos brīžos parādās liela drosme, un nešaubos, ka attiecīgā situācijā arī tagad tā nekur nepaliktu. Tomēr patlaban nejūtu nekādu apdraudējumu Latvijai. Par ārvalstu un starptautisko organizāciju atbalstu krīzes situācijā ļoti grūti ko paredzēt. Es vairāk ticu un paļaujos uz mūsu spēkiem. Arī tagad Ukrainas krīzes situācijā nekādas straujas rīcības no starptautiskām aprindām neseko, kas nozīmē, ka Krievijai ir liela teikšana starptautiskajā arēnā.”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Juris Ivanovs, 
strādā būvniecībā:
 “Domājot par ģimeni, drošāk būtu emigrēt, bet nenoliedzami būtu arī vēlme aizstāvēt savu valsti. Nedomāju gan, ka Latvijai kaut kas tāds šobrīd draud no Krievijas puses, jo pat pie mums dzīvojošie krievi neko tādu nevēlas. Jā, Ukrainā šobrīd iet karsti, bet tur ir pavisam cita situācija – liela nabadzība, kas daļai cilvēku rada ilūziju, ka Putins viņus no tās izpestīs. Mūsu krievi ir radikāli tikai attiecībā pret valodu, bet iestāties par atgriešanos Krievijas sastāvā viņi nebūtu gatavi. Kas attiecas uz aizsardzības jomu – Latvija militāro resursu ziņā ir visai vāja. Karavīri, protams, ir apmācīti, taču ar to nepietiek. Mūsu valsts politika balstīta uz to, ka paļaujamies uz NATO un Eiropas Savienības atbalstu, un, manuprāt, pie tā arī jāpaliek.”

Rasma Kārkliņa, 
pensionāre:
 “Noteikti ietu kopā ar visiem mūsu zemi aizstāvēt, tāpat kā atmodas laikā. Militārus draudus pret Latviju nevar izslēgt, jo vēsture liecina, ka ik pa laikam kaut kas notiek ne tā, kā mums gribētos. Krievija pret Latviju ir kā goliāts pret knisli. Tiesa, zināms drošības garants mums ir NATO, tāpēc tiešā veidā Krievija Latviju diez vai aizskars, tomēr nemiers, šantāža, draudi un ekonomiskais spiediens būs neizbēgami. Tas nelielā apmērā notiek jau visu laiku. Tā ir Krievijas politika un veids, kā parādīt savu varu un ietekmi. Tomēr der atcerēties, ka NATO vai ASV aizmugure mums ir visai nosacīta, jo visi lēmumi tiek pieņemti, izvērtējot izdevīgumu attiecīgajā situācijā. Mani šokē, cik daļa vietējo krievu tautības pārstāvju tagad naidīgi noskaņota pret Latviju. Tomēr, manuprāt, liela iespēja ietekmēt kādus procesus Latvijā viņiem nav, jo viņu ir pārāk maz.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jeļena Pavlova, 
lietvede:
 “Grūti iedomāties, kā es rīkotos. Laikam jau kā sieviete karot neietu, tomēr idejiski būtu par Latviju. Tas, kas pēdējos mēnešos notiek Ukrainā, ir briesmīgi un neviena valsts to nav pelnījusi. Krievija nerīkojas pareizi un ar savu rīcību sašūpo mieru visā pasaulē. Par to liecina kaut vai tas, ka man jāatbild uz šādu jautājumu. Taču, tā kā Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, man labpatīk domāt, ka šāda asins izliešana pie mums nevarētu notikt.”

Gints Ločmelis, 
strādā finanšu sfērā:
 “Es ceru, ka tā nebūs. Un tomēr jāatzīst – mēs ne par ko nevaram būt droši, jo austrumu kaimiņš ir neprognozējams. Gruzijas, Abhāzijas, tagad arī Ukrainas piemērs liecina, ka Krievija likumus pārraksta, kā vēlas. Laikam jau man ģimenes un bērnu drošība būtu pirmajā vietā, taču pagrabā neieslēgtos un, ja būtu jāaizstāv Latvija, tad to arī darītu. Esam ļoti maza valsts, tāpēc mums atliek vienīgi rēķināties ar divām lielām varām – Ameriku un Krieviju. Zināmā mērā varam paļauties uz NATO, taču ļoti nosacīti. Ja divu milžu starpā būs lielas domstarpības, mūs iemals līdzi. Par galīgu blefu starptautiskās organizācijas neuzskatu, taču apzinos, ka attiecīgā situācijā vīri ar cigāriem apsēdīsies pie galda un pasauli pārdalīs.”