Ekonomika

Uz Saeimu kandidējošajām partijām autoceļu sakārtošana nav prioritāte, pauž ceļu būvētāji 0


Foto – LETA
Foto – LETA
Foto – LETA

Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) ir izanalizējusi 4000 zīmju programmas, kurās 13. Saeimas vēlēšanās startējošās partijas nosaukušas savas prioritātes, un ar nožēlu konstatē, ka vairumam politisko spēku atšķirībā no to vēlētājiem autoceļu sakārtošana nav prioritāte, portālam “LA.lv” norādīja LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

No 16 iesniegtajiem sarakstiem 7 (jeb gandrīz 44%) vispār nav pieminēta autoceļu problemātika. Šīs partijas ir Jaunā konservatīvā partija, “Progresīvie”, “KPV LV”, “LSDSP/KDS/GKL”, “Latvijas centriskā partija”, “Par Alternatīvu” un pat viena no pašreizējās valdošās koalīcijas partijām – “TB/LNNK – Visu Latvijai!”.

“Šāda politiķu attieksme parāda, kāpēc Latvijas autoceļi ir sliktākā stāvoklī nekā kaimiņvalstīs, kā arī nevieš optimismu par situācijas uzlabošanos nākotnē,” pauda Bērziņš.

Analizējot 9 programmas, kurās vismaz ir pieminēti uzdevumi ceļu uzlabošanā, LCB konstatēja, ka 3 programmās ierakstīti utopiski un vismaz nākamās Saeimas darbības laikā nerealizējami solījumi.

Piemēram, “ierīkot ātrceļus, kas savienotu Rīgu ar citām pilsētām un Latvijas ārējām robežām” (“Latvijas Krievu savienība”), “betona ceļi” (“Latviešu Nacionālisti”), “degvielai… akcīzes nodokļu samazināšana” (Rīcības partija), atzīmēja Bērziņš.

LCB uzskata, ka tā vietā, lai fantazētu par ļoti dārgiem betona ceļiem un ātrgaitas ceļu tīklu, partijām būtu jāparāda, no kādiem avotiem un kādā apjomā tiks nodrošināts finansējums kaut vai ceļu un tiltu tīkla sabrukuma apturēšanai, reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Bērziņš sacīja, ka tikai 2 partijas (“No sirds Latvijai” un “Saskaņa”) ir norādījušas, ka ceļiem nepieciešams novirzīt ieņēmumus no autobraucēju maksātā akcīzes nodokļa (vai nu pilnā apjomā, vai 80% no iekasētā).

Aizvadītajos gados autoceļi lielākoties tika remontēti par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, kas jau ir beigušies, norādīja Bērziņš.

Tāpēc ir svarīgi redzēt, vai partijas to zina un vai un kā jaunajā plānošanas periodā paredz cīnīties par ES fondu pieejamību un izmantošanu.

LCB konstatēja, ka ES fondus savās programmās pieminējušas divas partijas – ZZS un “Attīstībai/Par!”. Pēc Bērziņa domām, tas ir apliecinājums kopējai problēmas izpratnei.

Arī vietējo ceļu, kas pašlaik ir visbēdīgākajā stāvoklī, sakārtošanas uzdevumu pieminējuši tikai 2 politiskie spēki – ZZS un Latvijas Reģionu apvienība.

Pilnas darbības programmas partiju mājas lapās var atrast tikai dažām partijām, atsevišķās ir programmatiskas vīzijas ceļu sakārtošanai, atzīmēja LCB.

Piemēram, izrādās, ka arī “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” atbalsta 80% iekasētā akcīzes nodokļa novirzīšanu ceļu remontiem. Tāpat ļoti būtisks ir “Progresīvo” ierosinājums svērt pārkrautās automašīnas, kas bojā ceļus, atzinīgi novērtēja Bērziņš.

“Tomēr tas, ka šīs nostādnes neparādās arī 4000 zīmju programmās, laikam taču apliecina, ka šajās vēlēšanās tās politiskajiem spēkiem nav prioritātes,” pieļāva Bērziņš.

LCB jau ir pārliecinājies, ka partiju programmās dotie solījumi vēl neko nenozīmē.

Pirms 12. Saeimas vēlēšanām gandrīz visas vadošās partijas, raugoties acīs LCB, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvjiem, ar savu līderu parakstiem apliecināja, ka panāks Autoceļu fonda atjaunošanu, kur nonāks ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas.

Taču solījumi tika aizmirsti, secināja LCB.

“Atceroties pagātnes pieredzi, ir grūti sagaidīt būtiskus uzlabojumus ceļu nozares politikā no tām partijām, kas programmās vispār aizmirsušas par autoceļiem un tiltiem,” pauda Bērziņš.

“Latvijas Ceļu būvētājs” izveidota, lai strauji mainīgos tirgus apstākļos visefektīvāk pārstāvētu ceļu būves uzņēmumu intereses tiem būtiskos jautājumos un sadarbībā ar valsts un pašvaldības institūcijām risinātu nozarei aktuālos jautājumus.

Patlaban LCB apvieno 19 nozīmīgus Latvijas ceļu būves nozares uzņēmumus.

LA.lv