Ceļu satiksmes negadījums ārpus Eiropas 0
Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) informācijas, mūsu autovadītāji bieži vien nezina, kā rīkoties, ja ceļu satiksmes negadījums noticis ārzemēs. It īpaši tas attiecas uz negadījumiem ārpus Eiropas Ekonomikas zonas – Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā u.c. Biroja valdes priekšsēdētājs JURIS STENGREVICS skaidro, kā šādā situācijā rīkoties.
Lai piedalītos ceļu satiksmē valstīs, kas ir Zaļās kartes sistēmas dalībvalstis, bet nav Eiropas Ekonomikas zonas valstis, piemēram, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, autoīpašniekam kādā no Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām jāiegādājas Zaļā karte vai uz šo valstu robežām jānopērk vietējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise. Ja vadītājs piedalās satiksmē bez OCTA, tas draud ne tikai ar administratīvo sodu atbilstīgi konkrētās valsts normatīvajiem aktiem, bet arī ar lieliem finansiāliem zaudējumiem, ja ceļu satiksmes negadījumā Latvijā reģistrētā transportlīdzekļa vadītājs tiks atzīts par vainīgu un būs jāsedz cietušajiem nodarītie zaudējumi. Ukrainā, piemēram, ir arī tāda likuma norma – ja esi cietušais un neesi vainojams satiksmes negadījuma izraisīšanā, bet pats neesi apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, nevari saņemt atlīdzību no šīs valsts Garantijas fonda.
Zemi apdrošināšanas limiti
Ja Latvijas iedzīvotājs izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, parasti situācija nav sarežģīta – izsauc policiju, sastāda protokolu, un Zaļā karte vai uz robežas iegādātā apdrošināšanas polise sedz trešajai personai nodarītos zaudējumus.
Savukārt, ja Latvijas iedzīvotājs ir cietušais, nereti tas sagādā diezgan daudz problēmu. Jāņem vērā, ka šajās valstīs ir zemi apdrošināšanas limiti. Piemēram, Latvijā par personai nodarītajiem zaudējumiem OCTA atlīdzības limits ir 5 miljoni eiro, bet par nodarītajiem zaudējumiem mantai – 1 miljons eiro, turpretī Krievijā tas ir tikai aptuveni 3500 eiro katrai cietušajai personai un līdz 3500 eiro par visiem mantai nodarītajiem zaudējumiem. Tas var izvērsties bēdīgi abos gadījumos – var nākties maksāt no saviem līdzekļiem starpību starp apdrošināšanas atlīdzību un reālajiem zaudējumiem gan tad, ja Latvijas iedzīvotājs kādam nodarījis kaitējumu, gan tad, ja pats cietis. Pēc tam šajās valstīs tiesāties, lai no vainīgās personas atgūtu šo starpību, ir visai sarežģīts process. Tāpat jāņem vērā, ka, piemēram, Krievijā netiek atlīdzināti neapdrošinātu transportlīdzekļu radītie zaudējumi personas mantai. Tādēļ, lai pasargātu sevi no nevēlamām sekām, dodoties uz valstīm, kurās ir zemi atlīdzību limiti, ieteicams nodrošināties ar papildu apdrošināšanas segumu, ko var iegādāties apdrošināšanas kompānijā Latvijā.
Izsaukt policiju un atrādīties apdrošinātājam
– Ja esat cietis, pēc ceļu satiksmes negadījuma noteikti neieteiktu braukt mājās, pirms uz vietas nav nokārtotas visas formalitātes ar policiju un apdrošinātāju, jo pēc tam atlīdzību varat nesaņemt. Kāpēc? Piemēram, Baltkrievijā ir ļoti stingri nosacījumi – zaudējums jāpiesaka piecu dienu laikā, ja vien neesat slimnīcā bezsamaņā, un bojātais transportlīdzeklis jāatrāda Baltkrievijas ekspertam. Ja atbrauksiet mājās, kā mēdz teikt, vilciens jau būs aizgājis, jo neiekļausieties termiņos, un kur Eiropā dabūsiet Baltkrievijas ekspertu? – skaidro J. Stengrevics.
LTAB priekšsēdētājs atzīst: – Ar šīm valstīm ir sarežģīti. Valdības pieņemtie noteikumi, kas bija spēkā pirms pusgada, tagad var vairs nedarboties, tur viss ļoti dinamiski mainās. Es, zinot šīs situācijas, jebkurā gadījumā sauktu policiju, neraugoties uz to, ka šajās trīs valstīs teorētiski ieviests saskaņotais paziņojums. Paliek jautājums, vai cilvēki to apguvuši un vai tas reāli darbojas, jo, piemēram, pašā Krievijā rekomendē saukt policiju.
Ja esat cietušais, lai nepaliktu bez atlīdzības, ieteicams turpat uz vietas transportlīdzekli parādīt atbildīgajam apdrošinātājam. To atrast varbūt nav nemaz tik viegli, jo tehnoloģijas šajās valstīs nav tik labi attīstītas un situācija ir aptuveni tāda kā pie mums pirms gadiem desmit, bet Zaļās kartes un robežapdrošināšanas līguma aizmugurē ir visu šīs kartes biroju adreses un tālruņu numuri. Jāzvana uz norādīto numuru un jākonsultējas, kā rīkoties.
Vienīgais izņēmums, kad Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks atlīdzības pieteikumu var iesniegt Latvijā, – ja abi negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi ir no Eiropas valstīm.
UZZIŅA
• Kā liecina LTAB dati, pēdējo trīs gadu laikā ar Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas kopumā izraisīti 1345 ceļu satiksmes negadījumi, kopējai lēmumu summai sasniedzot nepilnus 28 tūkstošus latu.
• No visām valstīm ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, kurās izraisīti ceļu satiksmes negadījumi, izmaksu summu ziņā priekšplānā izvirzās zaudējumi par Krievijā izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem. No desmit izmaksu ziņā dārgākajām avārijām deviņas ir notikušas Krievijā un tikai viena Baltkrievijā.
SVARĪGI
Ja autovadītājs kādā valstī ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, viņam par to desmit dienu laikā jāinformē savs apdrošinātājs. Pretējā gadījumā tas var beigties ar regresa prasību pret konkrēto cilvēku, piedzenot zaudējumus no vainīgā. Apdrošinātājam ir jāzina lietas apstākļi, lai brīdī, kad atnāk cietušais, būtu gana daudz informācijas lēmuma pieņemšanai. Praksē Latvijā bieži vien ir tā, ka aizpilda saskaņoto paziņojumu, bet pie apdrošinātāja atnāk tikai cietušais.
