Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. septembris, 2013
Drukāt

Ceļus būvēs uz fermām


Karīna MiezājaKarīna Miezāja

Pašvaldību vietējiem autoceļiem salīdzinājumā ar valsts ceļiem patlaban (2007. – 2013. gads) piešķir vismazāk naudas – 1300 latus ikdienas uzturēšanai, rēķinot uz vienu kilometru. “Par šo naudu jāveic ceļa planēšana, grāvju tīrīšana, krūmu ciršana un citi darbi. Eiropas Savienības atbalstu vietējiem ceļi saņemt nevar,” neapskaužamo situāciju novadu pārstāvjiem raksturoja VAS “Latvijas valsts ceļi” tehniskās pārvaldes vadītājs Valdis Laukšteins.

Būvēs pievedceļus fermām


Nacionālās attīstības plānā vietējiem autoceļiem paredzēti 45,5 milj. latu, kurus tērēs pievadceļu būvniecībai uz jau patlaban iezīmētiem 60 lielajiem lauksaimniecības objektiem, lasi, fermām. Pavisam naudas pietiks 160 kilometriem vietējo ceļu rekontrukcijai. Kārtība, kā šo naudu ieguva lauksaimnieki, un nelielā summa patlaban tracina gan novadu pašvaldības, gan ceļu būvniekus. Alojas novada domes attīstības daļas vadītāja Dace Vilne vakar uzsvēra – ar šādu pieeju daudzas mazās pašvaldības naudai klāt netiks, palielināsies atšķirības starp novadiem. Savukārt V. Laukšteins teica, ka par šādu dalījumu vienojusies Zemkopības ministrija (ZM) un Satiksmes ministrija.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe norādīja, ka Satiksmes ministrija nav pildījusi vienošanos, tāpēc LPS centīsies pārliecināt, lai nodrošinātu labus pievedceļus visā garumā, nevis pie fermām vien. Neoficiāla informācija liecina, ka naudas dalīšanā noteicošais bija biedrības “Zemnieku saeima” viedoklis, kas iesniegusi jau sagatavotu sarakstu ar lielfermām, kam nepieciešams labs savienojums ar reģionālajiem ceļiem.

“Patlaban svarīgāki ir lopi, nevis slimnieka aizvešana uz slimnīcu. Nacionālās attīstības plāns ir pakārtots uzņēmējdarbībai, tajā nav redzējuma no pašvaldību skatpunkta, nav ievērots mobilitātes princips,” izveidoto situāciju vakar asi kritizēja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.

Pietiek vien 
piektajai daļai


Kā norāda VAS “Latvijas valsts ceļi”, vietējo autoceļu atjaunošanā un rekonstrukcijā ik gadu nepieciešams ieguldīt 113 milj. latu, septiņos gados tie būtu 791 milj. latu, tomēr paredzēti ir vien 45,5 milj. latu no valsts budžeta un 89 milj. latu no Lauku attīstības fonda (LAF). Tātad pavisam paredzētie 134,5 milj. latu veido nepilnus 20% no vietējo autoceļu rekonstrukcijai vajadzīgās naudas.

Atšķirībā no valsts budžetā paredzētajiem 45,5 milj. latu LAF naudu ceļiem iecerēts dalīt visiem novadiem pēc kvotu principa, ņemot vērā ceļu kopgarumu, lopu daudzumu un sējumu platības. “Mēs vēlamies, lai katra projekta īstenošanas nosacījums obligāti būtu piekļuves nodrošināšana lauksaimniecības ražošanas objektiem, tostarp piena fermām, kas darbojas visu gadu,” tā ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš.

LAF projektu mērķiem atbalsta intensitāte būs līdz 90%. Ja pašvaldība vēlēsies būvēt ceļu asfalta segumu, tad jāpiemaksā būs pašai, jo šī nauda paredzēta ceļu ar grants segumu uzlabošanai. Pašvaldību pārstāvji vakar secināja – nepietiekamais naudas daudzums radīs strauju valsts vietējo un pašvaldību autoceļu stāvokļa pasliktināšanos. Neraugoties uz to, ka nākamgad Satiksmes ministrija pašvaldību auto ceļiem sola 25,1 milj. latu – par 1,35 milj. vairāk nekā šajā gadā.

Pašvaldības šodien sarunā ar finanšu ministru aicinās ceļiem virzīt 30% no akcīzes nodokļa (valsts vēlas 20%) un visu transporta līdzekļa nodevu, kas nākamajā gadā palielinātu finansējumu vietējiem ceļiem līdz 33,1 milj. latu.

AS “Latvijas valsts meži” ieguldījums citu īpašnieku ceļu uzturēšanā ir neliels – aptuveni 
350 000 latu gadā.

Prasa autoceļu fondu


Novadu pārstāvji vakar lēma – lai nodrošinātu Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam atbilstošu finansējumu, no 2015. gada ir jāievieš Autoceļu finansēšanas modelis, kas paredz valsts autoceļu fondam novirzīt 100% no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem un 50% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem (valdība iecerējusi piešķirt vien 20% no akcīzes nodokļa). Ar katru nākamo gadu autoceļu finansējums jāpalielina par 10%, līdz tiek sasniegts likumā paredzētais daudzums.

Vakar vēl svarīgi novadu pārstāvju secinājumi bija – valstī aizvien nav izveidots modelis, valsts vietējo un pašvaldību ceļu stāvokļa uzlabošanai. Valdības jaunākais piedāvājums – “Jaunās politikas iniciatīva”, kas paredz piešķirt vien 20% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, pēc būtības izslēdz iespēju attīstīt valsts vietējos un pašvaldību autoceļus. Plānošanas dokumentos atbalsts iecerēts galvenokārt industriālajām zonām. Novadu vadītāji aicina līdz nākamā gada 1. aprīlim apstiprināt Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam, bet līdz 2014. gada 1. jūnijam – izveidot Valsts atbalsta programmu valsts vietējiem un pašvaldību ceļiem.

Fakti


Pašvaldību ceļi


Ceļi pavisam 30 649,1 km, tostarp: ar melno segumu 
1 055,6 km, ar grants/šķembu segumu 29 535,5 km.

Ielas pavisam 8 034,6 km, tostarp: ar melno segumu 
4 588,2 km, ar grants/šķembu segumu 3 446,4 km.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+