×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
19. oktobris, 2015
Drukāt

Ar kādiem ceļiem iedzīvotājiem jārēķinās šoziem? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Nepietiekamā finansējuma dēļ valsts autoceļiem 1430 kilometru kopgarumā 2015./2016. gada ziemas sezonā pazeminātas uzturēšanas klases. Kā tas atsauksies uz ceļu kvalitāti ziemā?

 

Andris Pētersons, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Talsu ceļu rajona direktors: “Nav jau tikai tā, ka uzturēšanas klases tiek vienīgi pazeminātas. Talsu ceļu rajonā ir trīs nodaļas – Tukuma, Talsu un Ventspils. Priecē, ka, piemēram, Talsu nodaļas teritorijā šoziem atsevišķiem valsts reģionālo autoceļu posmiem klase ir paaugstināta no B uz A1. Tas attiecas uz ceļa Talsi–Dundaga–Mazirbe posmu Valdgale–Cīruļi (11,2 km garumā) un ceļa Talsi–Upesgrīva posmu Talsi–Vandzenes skola (16,04 km garumā). Savukārt klase no A1 uz B pazemināta valsts reģionālā ceļa Līgas–Kandava–Veģi posmam Plostkrogs–Veģi (11,28 km garumā), no B uz C – valsts vietējā ceļa Stende–Lauciene–Mērsrags posmam Stende–Lībagi (8,3 km garumā) un ceļam Lībagi–Odre (5,69 km garumā). Darbus veiksim prioritārā secībā, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi par katru uzturēšanas klasi. Agrāk bija pierasts, ka ceļi vispirms kļūst slideni valsts austrumos, tagad gadās, ka mums rietumu pusē pirmajiem jāsāk kaisīt ceļus. Piejūra, mitrums, temperatūras krasās svārstības – tas viss rada situācijas, kad “melnais ledus” var izveidoties vairākas reizes diennaktī. Tiklīdz iestāsies noturīgi zema gaisa temperatūra, sāksim preventīvo kaisīšanu. Viss stingri noteikts normatīvajos aktos, piemēram, A un A1 klasei atbilstoši braukšanas apstākļi mums jānodrošina līdz pulksten 6.00. Ziemas tuvošanās sevišķi liek uzmanīties tur, kur kavējas būvdarbi. Piemēram, autoceļu Rīga–Ventspils un Tukums–Jelgava krustojumā, kur vēl arvien nav rotācijas apļa, kaut gan tas ir ļoti vajadzīgs. Kopumā darbus veiksim līdzīgā apjomā kā iepriekšējās ziemās, ar nelielām izmaiņām dažos ceļu posmos.”

 

Arturs Ivbulis, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajona direktors: “Iedzīvotāji var rēķināties, ka ceļus uzturēsim apmēram pagājušās ziemas līmenī. Sniega tīrāmām mašīnām ir divas lāpstas, tās brauc ar vismaz 60 kilometru ātrumu stundā, reizē tīra sniegu un kaisa pretslīdes materiālus, tehnikas vīri ir augstas klases speciālisti. Protams, jāņem vērā, ka ir ļoti nozīmīgi ceļi un nenozīmīgi. Daudzviet iedzīvotāju skaits sarūk, braukšanas intensitāte ir neliela, tāpēc arī uzturēšanas darbus veicam mazāk. Ļoti labi saprotam tos cilvēkus, kas dzīvo pie maz noslogotiem ceļiem, taču arī viņiem jāsaprot, ka C un D klase ļoti atšķiras no A, A1 un B klases, kur prasības ir pavisam citas. Jāsaprot arī, ka ar budžeta līdzekļiem ir tā – jo vairāk ziemā iztērēsim, jo mazāk atliks vasaras darbiem. Daudz laika un līdzekļu taču prasa arī bedrīšu lāpīšana. Domāju, ka ceļu nozarē ilgtermiņa attīstību un stabilitāti spētu nodrošināt Autoceļu fonda atjaunošana.”

 

Armands Sanders, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Liepājas ceļu rajona direktora vietnieks: “Par galvenajiem ceļiem, tādiem kā Liepāja–Rīga un Liepāja–Klaipēda, lai arī atsevišķos posmos klase samazināta no A uz A1, bažu mazāk, taču arī pārējie ceļi no uzturēšanas viedokļa daudz necietīs. Katrā ziņā, ja salīdzina ar Norvēģijas vai Zviedrijas ceļu ziemas apstākļiem, mēs sniega tīrīšanā un brauktuvju kaisīšanā esam aktīvāki. Toties viņiem ir augstāka braukšanas kultūra un daudz labāki ceļi. Teikšu tā – ja mēs, ceļu uzturētāji, pietiekami ātri reaģēsim uz laika apstākļiem un ja braucēji brauks ar galvu, viss būs kārtībā.”

 

UZZIŅA

* Atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa un sociālekonomiskās nozīmes noteiktas piecas ceļu uzturēšanas klases: A; A1; B; C; D.

* Uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” aktualizējis sarakstu, kurā iekļauti valsts autoceļu posmi, kam uzturēšanas klase pazemināta ziemas sezonā – no 1. novembra līdz 31. martam. Izvēlēti tie ceļu posmi, kam ir izteikti sezonāls lietojums vai kur satiksmes intensitāte tuvojas tai robežai, kas pieļauj zemāku uzturēšanas klasi. Kopumā tie ir 1430 km, tai skaitā 63 valsts galveno, 988 – valsts reģionālo un 379 km – valsts vietējo ceļu.

* Ja tiek konstatēti neatbilstoši braukšanas apstākļi, autovadītāji aicināti zvanīt pa Satiksmes informācijas centra diennakts tālruni 80005555.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Mēs. Ar. Manu. Manu. Manu. Braucam. No. Talsiem. Kopā. Ar. Zani. Balodi. Ģimenes. Seši. Bet. Pie. Laucienes. Bija. Slikts. Ceļš. Netīrs. Kas. Atrodas. Talsu. Pagasta. Kad. Busa. Notīrīš. Ceļš. Pie. Laucienes. Gaidu. No. Ceļiniekiem. Atbildi. Sefferis. Aleksandris dienas. Centrs. Gribas. Ligzda. Rīga. Balvu. Iela. Vienpadsmit.

  2. Sefferis. Aleksandri Atbildēt

    Mēs. Ar. Manu. Manu. Braucam. No. Talsiem. Cauri. Laucenei. Kas. Atrodas. Talsu. Novada. Bet. Laucienes. Ceļš. Bija. Slikts. Netīrs. Bet. Kad. Notīrīš ceļu. Netālu. No. Laucienes. Gaidu. No. Ceļu. Dienestu. Atbildi. Sefferis. Aleksandris. Dienas. Centrs. Gribu. Ligzda. Rīga balvu. Iela. Vienpacmit

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+