Topa līderim “Gaižēniem”, uzsākot pilna cikla nobarojamo cūku realizāciju, pagājušajā gadā ir izdevies palielināt apgrozījumu, savukārt cenu kritums ir ietekmējis uzņēmuma peļņu.
Topa līderim “Gaižēniem”, uzsākot pilna cikla nobarojamo cūku realizāciju, pagājušajā gadā ir izdevies palielināt apgrozījumu, savukārt cenu kritums ir ietekmējis uzņēmuma peļņu.
Foto – Sergejs Akuraters

Cenas apēd zemnieku peļņu. TOP 100 lauksaimniecības produktu ražotāji 0

Lauksaimniecības uzņēmuma peļņa, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, 2013. gadā nebija retums. Savukārt 2014. gadā no “TOP 100” lauksaimniekiem tikai diviem izdevies nopelnīt vairāk par miljonu eiro – “Pampāļiem” un “Līgo”, turklāt jāņem vērā, ka abām saimniecībām daļu ienākumu veido biogāzes ražošana.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Lauksaimnieku peļņa pērn bijušas daudz pieticīgākas, piemēram, 2013. gadā “TOP 100” uzņēmumu peļņas bilance (no kopējās peļņas atņemot kopējos zaudējumus) bijusi 41,3 miljoni eiro, savukārt 2014. gadā – divreiz mazāka – 20,9 miljoni eiro, neierēķinot lielos “Jēkabpils labības” zaudējumus vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz peļņas samazinājumiem, lauksaimniecības uzņēmumi ir saglabājuši ļoti labu maksātspēju, liecina “crediweb.lv” pētījums.

Zemo cenu gadi

Galvenās uzņēmumu peļņas ietekmētājas, protams, ir produkcijas pārdošanas cenas. “Latvijas Avīze” jau vēstīja, ka pēdējā gada laikā pārtikas izejvielu cenas pasaulē sasniegušas zemāko līmeni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vissarežģītākā situācija ir Latvijas piena nozarē, piena iepirkuma cena ir samazināta visiem zemniekiem. Krievijas embargo ar piena pārstrādes uzņēmumu starpniecību, kam ir liegts eksports uz kaimiņvalsti, ir negatīvi ietekmējis vietējos lauksaimniekus. Turklāt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe arī uzskata, ka Latvijā piena iepirkuma cenas ir zemas, jo pārstrāde nav pietiekami efektīva.

Pērn arī graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā. Savukārt visiem gaļas veidiem iepirkuma cenas šobrīd ir stabilas un tuvākajā laikā izmaiņas nav gaidāmas.

Lauksaimniecības produktu cenu prognozēšana ir nepateicīgs darbs, jo tās ietekmē ļoti daudzi faktori, tajā skaitā neprognozējamie laikapstākļi. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka lauksaimniecības produktu cenas korelē ar pasaules naftas cenām, ASV dolāra kursu, un šā brīža prognozes liecina, ka ievērojams naftas cenu kāpums nav gaidāms, tajā paša laikā netiek prognozēts arī to kritums.

Piemēram, graudkopības saimniecības “Liepkalni” saimnieks Gundars Liepa norāda, ka ir rūpīgi jāseko līdzi graudu cenām biržās, arī ASV dolāra kursam. Viņa vārdus apstiprina saimniecības finanšu rezultāti. 2014. gadā, nedaudz samazinoties apgrozījumam, peļņa no 40,4 tūkstošiem pieaugusi līdz 51,7 tūkstošiem eiro. “Svarīgi ir noslēgt līgumus tajos momentos, kad cenas ir augstākas. Piemēram, pagājušā gada decembrī kviešu cena trīs dienas pakāpās līdz apmēram 200 eiro par tonnu, tajā momentā arī noslēdzu līgumu. Līdzīga situācija bija šā gada jūlijā. Šie momenti ir jāizmanto, jāseko līdzi cenu viļņiem,” teic G. Liepa, prognozējot, ka saimniecībai šogad būs vēl lielāka peļņa nekā pērn.