Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. oktobris, 2015
Drukāt

Cenas apēd zemnieku peļņu. TOP 100 lauksaimniecības produktu ražotāji

Foto - Sergejs AkuratersFoto - Sergejs Akuraters

Lauksaimniecības uzņēmuma peļņa, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, 2013. gadā nebija retums. Savukārt 2014. gadā no “TOP 100” lauksaimniekiem tikai diviem izdevies nopelnīt vairāk par miljonu eiro – “Pampāļiem” un “Līgo”, turklāt jāņem vērā, ka abām saimniecībām daļu ienākumu veido biogāzes ražošana.

Lauksaimnieku peļņa pērn bijušas daudz pieticīgākas, piemēram, 2013. gadā “TOP 100” uzņēmumu peļņas bilance (no kopējās peļņas atņemot kopējos zaudējumus) bijusi 41,3 miljoni eiro, savukārt 2014. gadā – divreiz mazāka – 20,9 miljoni eiro, neierēķinot lielos “Jēkabpils labības” zaudējumus vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz peļņas samazinājumiem, lauksaimniecības uzņēmumi ir saglabājuši ļoti labu maksātspēju, liecina “crediweb.lv” pētījums.

Zemo cenu gadi

Galvenās uzņēmumu peļņas ietekmētājas, protams, ir produkcijas pārdošanas cenas. “Latvijas Avīze” jau vēstīja, ka pēdējā gada laikā pārtikas izejvielu cenas pasaulē sasniegušas zemāko līmeni.

Vissarežģītākā situācija ir Latvijas piena nozarē, piena iepirkuma cena ir samazināta visiem zemniekiem. Krievijas embargo ar piena pārstrādes uzņēmumu starpniecību, kam ir liegts eksports uz kaimiņvalsti, ir negatīvi ietekmējis vietējos lauksaimniekus. Turklāt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe arī uzskata, ka Latvijā piena iepirkuma cenas ir zemas, jo pārstrāde nav pietiekami efektīva.

Pērn arī graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā. Savukārt visiem gaļas veidiem iepirkuma cenas šobrīd ir stabilas un tuvākajā laikā izmaiņas nav gaidāmas.

Lauksaimniecības produktu cenu prognozēšana ir nepateicīgs darbs, jo tās ietekmē ļoti daudzi faktori, tajā skaitā neprognozējamie laikapstākļi. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka lauksaimniecības produktu cenas korelē ar pasaules naftas cenām, ASV dolāra kursu, un šā brīža prognozes liecina, ka ievērojams naftas cenu kāpums nav gaidāms, tajā paša laikā netiek prognozēts arī to kritums.

Piemēram, graudkopības saimniecības “Liepkalni” saimnieks Gundars Liepa norāda, ka ir rūpīgi jāseko līdzi graudu cenām biržās, arī ASV dolāra kursam. Viņa vārdus apstiprina saimniecības finanšu rezultāti. 2014. gadā, nedaudz samazinoties apgrozījumam, peļņa no 40,4 tūkstošiem pieaugusi līdz 51,7 tūkstošiem eiro. “Svarīgi ir noslēgt līgumus tajos momentos, kad cenas ir augstākas. Piemēram, pagājušā gada decembrī kviešu cena trīs dienas pakāpās līdz apmēram 200 eiro par tonnu, tajā momentā arī noslēdzu līgumu. Līdzīga situācija bija šā gada jūlijā. Šie momenti ir jāizmanto, jāseko līdzi cenu viļņiem,” teic G. Liepa, prognozējot, ka saimniecībai šogad būs vēl lielāka peļņa nekā pērn.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+