Foto – Timurs Subhankulovs

Cenas gan kāpj, gan arī krīt
 0

Ekonomikas ministrijas (EM) patēriņa cenu monitorings Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Valmierā, Liepājā un Ventspilī, kas tiek veikts saistībā ar iecerēto eiro ieviešanu, jūlijā salīdzinājumā ar jūniju cenu un pakalpojumu izmaiņas uzrāda 16,7% gadījumu.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Cenu kāpums novērots 9,3% gadījumu, bet 7,4% gadījumu cena kritusies. Atgādināšu, ka EM no šā gada 1. janvāra līdz nākamā gada beigām uzraudzīs 120 vispieprasītāko produktu un pakalpojumu cenas aptuveni 400 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. EM valsts sekretārs Juris Pūce teic, ka cenu svārstības galvenokārt skaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, tostarp energoresursu, cenu celšanos pasaulē. Viņš gan arī teic, ka ir “saņemti signāli” par cenu celšanu saistībā ar eiro ieviešanu. “Komersanti var mainīt preču un pakalpojumu cenas tik, cik patērētājs ir gatavs par tiem maksāt. Un atsevišķus konstatētos gadījumus, kad jau patlaban cena latos tiek palielināta, lai tā, pārrēķināta eiro pēc vienotā kursa, izskatītos pievilcīgāka no mārketinga viedokļa vai ērtāk lietojama, es aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas, kuru rezultātus noteiks komersanta konkurētspēja. Uzņēmēju cīņa par patērētāju patlaban ir visai sīva, un to, kādas preces un pakalpojumi un par kādām cenām turpmāk būs tirgū pieejami, noteiks tikai iedzīvotāju balsojums – pirkt vai nepirkt!”

Iedzīvotāji ir informējuši ministriju par dažiem gadījumiem, kad cenas latos apaļotas uz augšu. “Bet precīzus nosaukumus minēt nevaram, jo informācija nav pārbaudīta un pierādāma,” teic EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis dažas sūdzības no patērētājiem par cenu celšanu. “Tomēr vēlamies atzīmēt, ka tās nav saistītas ar eiro cenu atspoguļošanu, jo tikai no 2013. gada 1. oktobra būs piemērojamas prasības par cenu paralēlu atspoguļošanu, tāpēc par pamatotām sūdzībām varēs runāt, sākot ar šo laika periodu,” skaidro centra preses sekretāre Ilze Žunde.

 

Izmaiņas 
dažādās grupās

Pārtikas produktu grupā cenas visbiežāk svārstījās piena produktiem, augļiem un dārzeņiem. Cenu kāpums salīdzinājumā ar jūniju vērojams apelsīniem, burkāniem, kartupeļiem un kāpostiem, bet kritums – banāniem, gurķiem un tomātiem. Arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) norāda, ka jūlijā kartupeļi sadārdzinājās par 18,9%, piens un piena produkti – par 1,2%, svaiga gaļa – par 0,6%. “Latvijas Avīzē” jau vēstījām par piena produktu ražotāju vēlmi saistībā ar izejvielas sadārdzinājumu celt cenu par 6 – 8%, tāpēc šai produktu grupai cenas kāpuma tendence, visticamāk, būs vērojama arī nākamajos mēnešos.

Jūlijā saistībā ar ražu mazdārziņos veikalos mazinājās pieprasījums pēc gurķiem un tomātiem, tāpēc arī mazāka ir šo kultūru cena. CSP norāda uz 14,3% lielu cenas kritumu.

Savukārt cenas kāpums 1 – 5 santīmu robežās ir konstatēts degvielai. Kā norāda EM, degvielas cenas Latvijā ir cieši saistītas ar pasaules naftas cenu dinamiku. Tā kā pasaules cenas pēdējos mēnešos nesarūk un, piemēram, maijā pat pieauga, tad arī atbilstoša tendence ir vērojama arī degvielas mazumtirdzniecības cenām Latvijā (parasti ar viena mēneša nobīdi, tāpēc cenas degvielai Latvijā kāpumu sāka jūnijā).

 

Visvairāk uztrauc cenas

Kopš šā gada aprīļa līdz jūlija beigām no 70 līdz 78% pieaudzis to cilvēku skaits, kas paredz cenu kāpumu saistībā ar eiro ieviešanu. J. Pūce atzīst – eiro ietekmē produkti un pakalpojumi sadārdzinājās visās eirozonas valstīs. Visvairāk Īrijā – par 0,69%, kas vienoto valūtu ieviesa 2002. gadā. Valstīs, kas eiro ieviesa vēlāk, cenu augums nebija lielāks par 0,3%.

Indreks Julge, SEB valdes loceklis, paredz, ka Latvijā tā saucamās tehniskās inflācijas risks saistībā ar eiro būs mazāks nekā Igaunijā. Piemēram, ziemeļu kaimiņval-stī pirms eiro ieviešanas tase kafijas kafejnīcā maksāja 25 kronas (aptuveni 1,10 latus). Pēc eiro ieviešanas tai būtu bijis jāmaksā 1,60 eiro. Tomēr, tā kā igauņiem nepatīkot ņemties ar sīkām naudas vienībām, tad cena noapaļota uz 2 eiro (1,40 latiem). “Latvijā tase kafijas maksā vienu vai divus latus. Paredzu, ka tās cena pēc eiro ieviešanas būs 1,50 (1,05 lati) vai 3 eiro (2,10 lati),” tā I. Julge.

Reklāma
Reklāma

Eiro ieviešanu jūlijā atbalstīja 38% aptaujāto Latvijas cilvēku – tikpat, cik mēnesi agrāk.