Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. augusts, 2013
Drukāt

Centrāltirgus arī veļas tirgoņiem


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Mūs pārsteidza ieeja Centrāltirgū no Centrālās stacijas puses. Viss ieejas laukums pilns ar lupatu un ķīniešu preču kioskiem, pat ar šaurajās ejās izkārtām apakšveļām. Rindā stāvēja grupa ārzemnieku, kuri apbrīnoja šo veļas izstādi.

 

Mūsuprāt, tiek pārkāpti ugunsdrošības noteikumi, tik tuvu izvietojot kioskus vienu pie otra. Kas tur notiks ugunsgrēka gadījumā?
 Sējas un Saulkrastu novada Dziesmu un deju svētku dalībnieki 
H. Rudzītis, K. Vējš un citi

 

 

Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība “Rīgas centrāltirgus” nevar rīkoties ar minēto tirgus teritoriju, kā maldīgi domā daudzi iedzīvotāji, jo iepriekšējā tirgus vadība bijušās un pēc tam arestētās direktores Nainas Cibuļskas personā to iznomāja SIA “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā”. Līgums ar firmu par Gogoļa laukuma nomu ir noslēgts 1998. gadā un būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, paskaidroja RPAS “Rīgas Centrāltirgus” mārketinga un komunikācijas daļā.

SIA “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā” valdes loceklis Vilnis Visors savukārt rāda nākotnes vīziju – jaunā rūpniecības preču spīķera projektu, kas iecerēts blakus tirdzniecības namam “Ruta”.

Rīgas dome atbalsta būvniecību, jo kara laikā tur esošais spīķeris sabumbots. Ja sāktu būvniecību, lielākā daļa kiosku jeb moduļu tiktu demontēta un pārējā laukuma daļā, kas stiepjas līdz gaļas paviljonam, tirdzniecības vide dabiski sakārtotos, atzīst jaunā spīķera arhitekts Gundars Vērpe.

Jaunajā namā labprāt strādātu arī lielākā daļa šo tirgotāju, kam uz to būs priekšroka, uzsver V. Visors. Tikai jautājums, kad jaunais nams varētu tapt, jo ir beidzies būvniecības bums un nav zināms, vai kādreiz atsāksies.

“Mēs nevaram moduļus pat aiztikt, jo 90. gadu sākumā tie tika būvēti visai Centrāltirgus teritorijai vienādi un ir saskaņoti ar pieminekļu inspektoriem. Ja tirgus administrācija veiks kādus moduļu uzlabojumus vai rekonstrukciju, mēs piedalīsimies visos pasākumos,” sola V. Visors.

Viņš stāsta, ka pēdējos gados SIA “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā” moduļu skaits ir samazinājies no 155 līdz 120, tā ļaujot gan izveidot gājēju pāreju gar Gogoļa ielas malu, gan atslogot tirgus teritoriju, piemēram, nesen ierīkojot nojumes pie gaļas paviljona tiem tirgotājiem, kuriem ir minimāla nauda tirdzniecības uzsākšanai. “Cilvēkiem vairs nav jātup malās un uz asfalta, lai iztirgotu lietas no pašu mājām, – šis tirdzniecības galds dienā maksā tikai vienu latu par metru. Neesam pārrēķinājušies, jo 90% tirdzniecības vietu ir aizņemtas,” saka V. Visors.

Arī visi moduļi gandrīz ir aizņemti un viens ar visiem nodokļiem mēnesī maksā 250 latus. V. Visors uzskata, ka tirgū ir jāpārdod arī rūpniecības preces, jo tā tirgus ir veidojies gan pirmskara Latvijā, gan vēlākajos gados. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā rūpniecības preču tirgus ir pieprasīts, jo liela daļa iedzīvotāju nevar iepirkties dārgos veikalos.

Pēc ugunsdzēsības noteikumiem, attālumam starp ejām jābūt vismaz diviem metriem, un tie arī ir, skaidro VUGD Rīgas reģionālās pārvaldes ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektors Ēriks Beinarovičs, kurš tirgū veicis atkārtotas pārbaudes 6. un 13. augustā. Konstatēti tikai maznozīmīgi ugunsdrošības pārkāpumi, kas novērsti pārbaužu laikā. Visbīstamākais būtu, ja kioskos izceltos elektrības īssavienojums, taču visas tirdzniecības vietas ir aprīkotas ar ugunsdrošības signalizāciju un ugunsdzēsības aparātiem, kam jābūt vismaz vienam uz 100 kvadrātmetru platību, norāda Ē. Beinarovičs.

Ja notiktu nelaime, moduļi ir ātri transformējami, piebilst V. Visors.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+