Centrāltirgus darbosies pircēju un tirgotāju interesēs 1
Par aizvadītā gada darbības rezultātiem un nākotnes izaicinājumiem vienā no Eiropas valstu lielākajiem tirgiem – Rīgas Centrāltirgu – stāsta akciju sabiedrības “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.
– Kādi svarīgākie notikumi Rīgas Centrāltirgū aizvadītajā gadā būtu jāizceļ?
Anatolijs Abramovs: – Aizvadītais 2014. gads Rīgas Centrāltirgum īpaši svarīgs bija saistībā ar ES vienotās valūtas – eiro – ieviešanu. Aizvadītā gada pirmajos divus mēnešos šā iemesla dēļ plānojām apgrozījuma kritumu. Prognozes daļēji nepiepildījās. Kritums bija ikgadējo normu robežās saistībā ar tirdzniecības samazinājumu tirgus atklātajā teritorijā. Daudzi tirgotāji šā gada pirmos divus mēnešus izmantoja atpūtai un gatavojās nākamajai sezonai. Arī lielais sals februārī nerosināja darboties tirgus atklātajā teritorijā.
Paviljonos un Spīķeros tirdzniecība noritēja līdzīgi kā citus gadus. Mēs eiro ieviesām pat ļoti labi. Pārpratumu un ekscesu nebija pat gada pirmajās divās nedēļās, kad vienlaikus bija jādarbojas ar divām valūtām. Mēs savlaicīgi gatavojāmies ērtai pārejai uz eiro. Jau 2013. gada vasaras mēnešos sākām informācijas kampaņu, kuras laikā aicinājām cilvēkus ērtākai un ātrākai norēķinu veikšanai uz tirgu nākt ar eiro. Tirgotāji pārejas laikā uz eiro kļuva par naudas maiņas punktiem, par mazām bankām, kas neatbilst tirgus būtībai. Daži kuriozi gadījumi tomēr bija. Visspilgtākais – kāds no pircējiem gribēja Piena paviljonā par pirkumu norēķināties ar lielu daudzumu sev līdzi paņemtu maisiņā sabērtu santīmu monētu. Novirzījām viņu uz mūsu kasi, kur darbojas monētu skaitāmās mašīnas.
Lēno iešūpošanos janvārī un februārī nomainīja sparīgs vasaras sezonas sākums marta beigās. Martā, aprīlī, maijā un jūnijā bija ļoti liels pieprasījums pēc tirdzniecības vietām tirgus atklātajā teritorijā, un mēs sasniedzām ļoti labus darbības rezultātus. Jau otro gadu pēc kārtas vērojam tendenci, ka cilvēki ikdienā daudz vairāk nekā agrāk ēd saknes, zaļumus, mājās gatavojamos produktus. Cilvēki sāk piedomāt pie uztura. Savu ieguldījumu šā ieraduma popularizēšanā noteikti deva un dod mūsu mārketinga un sabiedrisko attiecību kampaņas.
Aizvadītajā gadā aktīvi bija arī citu valstu tūristi, kuru skaits kāpa vismaz par desmit procentiem. Iezīmējās noturīga tendence – ārzemju viesi tirgu vērtē ne tikai kā interesantu objektu, bet tajā arī iepērkas. Centrāltirgū uzņēmām viesus no vairākām jaunām valstīm. Agrāk ļoti daudz bija Vācijas, Polijas, Skandināvijas valstu un Krievijas tūristu, taču šajā gadā daudz ciemiņu brauca arī no Āzijas valstīm, tostarp no Japānas un no Ķīnas. Uzņēmām arī ļoti daudz zviedru un vāciešu. Tūristu skaitu palielinājām, arī pateicoties slēgtajiem līgumiem ar tūrisma firmām. Šo darbu turpināsim arī nākamajā gadā.
– Tirgus veiksmīga darbība lielā mērā ir atkarīga no tirdzniecības vietu noslodzes. Kāda tā bija?
– Tirdzniecības vietu noslodze saglabājās 2013. gada līmenī. Aizvadītā gada sākumā sākām darbu pie jaunas auditorijas piesaistes. Proti, uzrunājam pircējus ar naudas ienākumiem virs vidējā valsts rādītāja. Kā? Piesaistām tirgotājus, kas var piedāvāt ļoti augstas kvalitātes produktus un arī augstā līmenī iekārtotas tirdzniecības vietas. Gaļas paviljonā jau agrāk sākām sadarbību ar Jānis Sauku un uzņēmumu “Marno”, kas apmierina pat visprasīgāko pircēju prasības. Aicinām ikvienu par augstajiem standartiem pārliecināties klātienē! Gadu agrāk augsta līmeņa tirdzniecības vietas ierīkojām Sakņu paviljonā. Nākamajā gadā šo tendenci turpināsim gan Gaļas paviljonā, gan arī Sakņu paviljonā.
Tirgotājs Rīgas Centrāltirgū galvenokārt ir noturīgs, viņš šeit darbojas ilgu laiku. No jaunajiem tirgotājiem, kas pie mums sāk darboties, pastāvīgu mājvietu rod 65% pārdevēju. Konkurence ir milzīga, ar nišas produktiem arī sokas grūti – to piedāvājums pārklājas, un ir vajadzīgas iepriekšējas iestrādes. Tirgū attīstās tas uzņēmējs, kas sava produkta unikalitāti spēj atrast un nodot pircējam. No jaunajiem ienācējiem jāpiemin restorāns “Siļķīte un dillīte”, “Uzbeku maizes” cepēji. Arī atspirdzinošo dzērienu ražotājs “Ilgezeem”, kas otro tirdzniecības vietu atvēra Gaļas paviljonā.
Gaļas paviljonā mēs sakārtojam sabiedriskās ēdināšanas nozari. Kreisajā pusē, nākot no Piena paviljona puses, veidosim tā saucamo sabiedriskās ēdināšanas ielu, kur būs izveidotas sabiedriskās ēdināšanas vietas dažādām gaumēm. Mēs sākām ar SIA “Rekanto” piederošo kafejnīcu “Perons 1”, kas sākumā apsaimniekoja 20, bet nu jau 60 kvadrātmetru lielu platību. Darbu šajā virzienā turpināsim.
Aizvadītajā gadā tirgū parādījās arī dažādām gaumēm domātā alus “Labietis” ražotāji. Šī alus darītava apgāž priekšstatus par tradicionālo no apiņiem un rauga gatavoto alu. Daudzajās “Labieša” alus šķirnēs ir arī pļavas ziedi, bērzu lapas un bērzu pumpuri. Tūristi, kas atbrauc uz Latviju pirmo reizi, nākamajā ciemošanās reizē “labieti” ved līdzi saviem draugiem, tuviniekiem uz savu mītnes valsti.
Aizvadītajā gadā daudz strādājām, lai mazinātu norēķinus ar skaidru naudu. 2011. gadā skaidrā naudā saņēmām 60% no visiem ieņēmumiem, patlaban – 15%. Īstenojām veselu izglītojošu pasākumu kompleksu tirgotāju paraduma maksāt par tirdzniecības vietu ar dienā saņemto naudu mainīšanai. Pārejai uz bezskaidras naudas norēķiniem palīdzēja arī bankas, valsts politika un VID iniciatīvas. Pilnībā no skaidrās naudas atteikties nevaram. Šajā gadā atvērām norēķinu centru (ieeja tajā ir no Piena paviljona puses), kur ikviens tirgotājs par savas tirdzniecības vietas nomu var norēķināties gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā. Minimizējam skaidras naudas iekasēšanu uz vietas tirdzniecības vietās, un tas ir viens no mūsu jaunās aktivitātes – “Ja neesi samaksājis, tad netirgojies!” nosacījumiem. Daudziem cilvēkiem, īpaši tiem pārdevējiem, kas tirgū ierodas pārdot meža veltes vai pašu audzētos dārzeņus, šis ieradums aizvien ir spēcīgs. Tomēr nav normāli, ka Centrāltirgus darbiniekam ir “jāvaktē” jauna tirgotāja ierašanās. Mēs sevi pozicionējam kā uzņēmumu, kas sniedz pakalpojumu. Līdzīgi kā sabiedriskā transporta līdzeklī nebrauc bez biļetes, tā arī mēs par savu sniegto pakalpojumu – tirdzniecības vietas iznomāšanu – saņemam maksu. Ļoti stingri šo procesu vērosim arī 2015. gadā. Īpaši pastiprināti vērosim pārdevējus, kas pie mums ierodas vasaras un rudens sezonas laikā.
– Kā ar uzņēmuma finanšu rādītājiem?
– Gatavojot Rīgas Centrāltirgus 2014. gada budžeta projektu saistībā ar eiro ieviešanu lēsām – būsim labi pastrādājuši, ja izdosies saglabāt 7 miljonus eiro lielo naudas apgrozījumu. Aizvadītais gads mums būs pat nedaudz labāks nekā 2013. gads. Precīzas informācijas vēl nav, lēšam, ka apgrozījuma kāpums būs 5,5%. Šādu tendenci – kāpināt apgrozījumu – Rīgas Centrāltirgum izdodas jau ceturto gadu pēc kārtas.
Decembris mums ir ļoti svarīgs mēnesis, tāpēc ka liela daļa tirgotāju, kas slēdz līgumus par 2015. gadu, norēķinās jau par janvāra mēnesi. Tas atstās ietekmi uz peļņas rādītāju. Peļņa noteikti būs, turklāt tā, visticamāk, būs lielāka nekā budžetā plānotie 15 500 eiro.
– Kādas ir Rīgas Centrāltirgus nākamā gada ieceres?
– Nākamajā gadā turpināsim darbu pie tirdzniecības pakalpojuma uzlabošanas un tirgotāju darba apstākļu uzlabošanas Gaļas paviljonā. Būvēsim īpašas ģērbtuves tirgotājiem. Aizvadītajā gada darbus jau sākām, nākamā gadā sākumā tos beigsim. Tirgotāji varēs ģērbtuvi izmantot, lai sagatavotos jaunajai darba dienai, nodrošinātu kvalitāti pārtikas apritē un ievērotu sanitārās un higiēnas normas. Tas ir jauna ceļa sākums, ka saistīts ar tirdzniecības kvalitātes un kultūras uzlabošanu. Mēs vēlamies izveidot vienotas prasības tirgotāju apģērbam, tomēr to varēsim darīt, kad būsim veikuši savu ieguldījumu.
Aizvadītais gads mums bija projektēšanas un ekspertīžu gads. Veicām Spīķeru tehniskā stāvokļa ekspertīzes. Pavisam drīz saņemsim slēdzienu par paviljonu tehnisko stāvokli. Tehniskā informācija saturēs svarīgas ziņas, lai 2015. un 2016. gadā varētu plānot vajadzīgo darbu veikšanu mūsu apsaimniekošanā esošajos īpašumos, lai tos uzturētu labā tehniskajā kārtībā. Jā, projektēšanas darbi un ekspertīžu veikšana ir saistīta ar naudas ieguldījumu, tomēr tas dod iespēju piesaistīt ES fondu naudu. Mūsu gadījumā runa ir par energoefektivitātes, par gāzes izmešu samazinājuma projektiem. Tātad ieguvums no ieguldījuma būs ilgā termiņā.
Aizvadītajā gadā sākām liela projekta – kanālmalas rekonstrukcijas projekta īstenošanu, Saņēmām projekta dokumentāciju un iesniedzām to atzinuma saņemšanai. Nākamais posms būs projekta virzīšana Rīgas Būvvaldei saskaņošanai. Ja viss ritēs raiti, tad 2015. gada otrajā pusē sāksim būvniecības darbus. Ja izdosies piesaistīt ES atbalstu, tad termiņš būs cits, iespējams, 2016. gads.
Vēl nopietnāks projekts ir Centrāltirgus atklātās teritorijas seguma maiņa. Segums īpaši svarīgs ir gan tirgotājiem, gan arī pircējiem. Patlaban ļoti sliktā stāvoklī ir inženierkomunikācijas zem seguma, nenotiek ūdens novadīšana. Vienlaikus ar seguma maiņu sakārtosim gan zemseguma, gan arī virszemes komunikācijas. Iegūsim ne tikai vizuāli pievilcīgu atklātās teritorijas segumu, bet arī varēsim nodrošināt ūdens novadīšanu no tirgus atklātās teritorijas. Būs ērtāk pircējiem un pārdevējiem.
– Cik daudz naudas vajadzēs ieceru īstenošanai?
– Kanālmalas fasādes remontam vajadzēs vismaz trīs miljonus eiro. Ja darbus veiksim bez ES atbalsta, tad to izdarīsim divarpus gadu laikā. Ar ES naudas atbalstu – agrāk. Projekta īstenošanai naudu bankā neaizņemsimies. Mūsu saimnieciskās darbības politika ir darboties par savu naudu un ar piesaistītajiem finanšu instrumentiem.
Aizvadītais gads bija raksturīgs ar ģeopolitiskajām izmaiņām, kas ietekmēja Latvijas tautsaimniecību, ikviena cilvēka materiālo stāvokli nākotnē. Mēs būtisku sankciju ietekmi, tostarp pārprodukciju, kas ietekmē cenas, nejutām. Bija mazāk tūristu no bijušajām PSRS republikām. Kopš augusta vērojām tendenci, ka cilvēki vairāk tērē naudu, tostarp ne tikai pārtikas produktiem. Nedaudz samazinājās tirgus apmeklētāju skaits. Šai tendencei ir divi iemesli: pircējs visus pirkumus vēlas pirkt vienuviet un dod priekšroku tirdzniecības centriem, cilvēki vairāk tērē naudu. Ir pamats domāt, ka gada otrajā pusē pircēju naudas ieņēmumi nostabilizējās un viņi vairāk naudu tērēja, kompensējot taupību un izdevumu plānošanu 2012. un 2013. gadā.
Šis mums ir labs laiks notikumu izvērtēšanai un iespēja gatavoties 2015. gadam. Esam ieplānojuši dažādus pasākumus un aktivitātes, lai saņemtu ienākumus gan pārtikas, gan arī rūpniecības preču segmentā. Rūpniecības preču tirgū kvalitatīvi un kvantitatīvi pamati ir jau ielikti. Proti, ir noslēgts līgums ar vienu komersantu, kas aptuveni divus hektārus lielajā tirgus teritorijā veidos intermodālo satiksmes mezglu, kur būs Pierīgas un Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu iekāpšanas un izkāpšanas vietas, rūpniecības preču tirdzniecības vietas, biroji, iespējams, arī viesnīca. Nākamajā gadā sāksies projektēšanas darbi, bet mezglam ir jābūt gatavam līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz gala projektam ir tāls ceļš ejams tāpēc, ka projektu vērtēs Rīgas vēsturiskā centra padomē, tas jāsaskaņo arī ar būvvaldi. Rīgas Centrāltirgus ir izvirzījis darbības prioritāti – pilsētvides sakārtošana, degradēto teritoriju kvalitatīva un kvantitatīva maiņa. Patlaban Rūpniecības preču tirgus nedod lielu pienesumu Rīgas Centrāltirgum un arī Rīgas pilsētai. Apkārtējā teritorijā ir veikti sakārtošanas darbi, piemēram, Spīķeru kvartālā Daugavmalā, tāpēc nākamais loģiskais solis būtu Rūpniecības preču tirgus teritorijas sakārtošana atbilstoši mūsdienu prasībām.
Laikā, kad ES valstu ekonomika atslābst, mēs nevaram būt droši, ka cilvēki Latvijā vairāk tērēs naudu, ka viņiem būs ko vairāk tērēt.
Darīsim visu iespējamo tirdzniecības vietu noslodzes saglabāšanā. Darām visu iespējamo, lai neceltu maksu par tirdzniecība vietām. Maksas celšana būtu pēdējais, visnepopulārākais solis tirgus darbības un kultūrvēsturisko pieminekļu – paviljonu – saglabāšanā. Patlaban visas mūsu darbības ir vērstas uz iekšējo resursu lietderīgu izmantošanu, nevis uz tirdzniecības vietas maksas celšanu. Runa ir par siltuma, elektroenerģijas taupīšanu. Nākamajā gadā maksu par tirdzniecības vietām necelsim.
Jāatzīst, ka agrāk Centrāltirgus saimnieciskā darbība vadības līmenī bija virzīta visnotaļ haotiski. Centrāltirgus nekad nav bijis tirdzniecības uzņēmums, lai gan laika gaitā to tā pozicionēja. Proti, tirdzniecības pakalpojumu veikšana, gaļas cirtēju, krāvēju un citu pakalpojumu nodrošināšana nav tirgus uzdevums. Mēs esam klasisks nekustamā īpašuma apsaimniekošanas uzņēmums, un mums nevajag tik cieši saaugt ar tirgotāju. Mēs darbojamies UNESCO Mantojuma objektā, kas mums jānodrošina ļoti labā kārtībā. Komersanti no mums pērk nomas pakalpojumu. Mēs pārdodam nevis kilogramus, bet – kvadrātmetrus. Fokusēšanās uz tirdzniecības procesu, nevis uz nekustamā īpašuma apsaimniekošanu kādu laiku aizveda Centrāltirgu dīkstāvē. Ar šo gadu organizatoriski savu saimniecisko darbību sākām īstenot kā nekustamā īpašuma apsaimniekotājs. Nākamajā gadā mūsu darbības virziens būs šo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana. Ja vajadzēs, piesaistīsim profesionālus ekspertus, tomēr vispirms izvērtēsim mūsu pašu darbinieku karjeras izaugsmes iespējas.
