Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. februāris, 2015
Drukāt

Centrāltirgus izaicinājumi – trīs “vaļi” un tūrisms

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Attēlā Anatolijs Abramovs.

Akciju sabiedrības “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs ANATOLIJS ABRAMOVS iepazīstina ar uzņēmuma aizvadītā gada labajiem darbības rezultātiem un stāsta par viena no Eiropas lielākajiem tirgiem šā gada izaicinājumiem.

Trīs “vaļi”

– Kāds a/s “Rīgas Centrāltirgus” bija aizvadītais 2014. gads?

Anatolijs Abramovs: – 2014. gads Rīgas Centrāltirgum bija veiksmīgs, labāks nekā 2013. gads. Kopējo naudas apgrozījumu kāpinājām no aptuveni septiņiem līdz 7,1 miljonam eiro. Apgrozījumu ceļam jau ceturto gadu pēc kārtas. Tas priecē. Bilances rādītāji būs pozitīvi, gadu noslēgsim ar peļņu.

– Kādas ir ieceres šajā gadā?

– Ņemot vērā optimistisko 2014. gada rezultātu, plānojām arī 2015. gada budžetu. Patlaban mums ir precīzi operatīvie dati par 2014. gadu, ir sagatavots 2015. gada budžeta projekts. To veicām vienā paketē ar uzņēmuma vidēja termiņa stratēģiju un stratēģiju 2015. gadam. Visus dokumentus apstiprinājām valdē, budžeta projektu nosūtījām saskaņošanai akcionāram. Vissvarīgākās izmaiņas, finanšu rādītājus šajā gadā ietekmē trīs “vaļi”, ja tā var teikt. Pirmām kārtām, Rūpniecības preču tirgus, kur iecerēta intermodālā satiksmes mezgla izbūve. Tātad mēs Rūpniecības preču tirgū tirdzniecību turpmāk neorganizēsim. Komersants, kas veido intermodālā satiksmes mezgla izbūvi, savu saimniecisko darbību organizē tādējādi, lai notiktu pakāpeniska tirdzniecības procesa pārtraukšana, nevis, zinot, ka saskaņošanas process ir ilgs, uzreiz pārtrauc tirdzniecību un ir klusums un tukšums. Mēs esam saskaņojuši, ka tirdzniecību Rūpniecības preču tirgū pārtrauc pakāpeniski, ņemot vērā projektēšanu un saskaņojuma rezultātus. Kad ēku demontāžu saskaņos, tad tirgotājus brīdinās un Rūpniecības preču tirgū sāks pārbūves darbus.

Otrām kārtām, jeb otrs “valis” ir Āgenskalna tirgus. Tā jaunais apsaimniekošanas līgums ir noslēgts ar SIA “Roveks”. Līguma darbības beigu termiņš ir 2021. gada augusts. Saistībā ar jauno līgumu ir noticis būtisks pavērsiens. Mēs esam izvēlējušies iet jaunu ceļu tāpēc, ka “Rīgas Centrāltirgu” neapmierina saņemt no komersanta vien nomas maksājumus. Tomēr līdz šim ar investīcijām infrastruktūrā, inženierkomunikācijās un vēsturiskajās ēkās, kas ir arhitektūras piemineklis, bija lielas problēmas. Patlaban šo praksi beidzam. Ar šo gadu sākam jaunu sadarbības ciklu. Tas nozīmē: līguma administrēšanu tādā kārtībā, ka Centrāltirgus saņem mazāku nekā līdz šim nomas maksu. Saskaņā ar noslēgto līgumu tie ir 3300 eiro ik mēnesi. Savukārt ar jauno apsaimniekotāju ir saskaņots ieguldījumu un investīciju plāns. Tas veido aptuveni 1,2 miljonus eiro. Šī ir minimālā summa, to sadala pa vairākiem objektiem un pa vairākām aktivitātēm, kas jāīsteno līguma darbības laikā. Mūsu uzdevums ir regulāri, ne retāk kā vienu reizi ceturksnī, fiksēt investīciju programmas izpildi. Proti, kādā apmērā, kādos objektos, vai ir projektēšanas dokumenti. Tātad uzraudzība un kontrole ir vissvarīgākie atslēgas vārdi nākotnes apsaimniekošanas procesā.

Patlaban spēkā esošais noslēgtais līgums ar nomas maksas samazinājumu, protams, tiešā veidā ietekmēs Centrāltirgus naudas apgrozījumu, tā kopējos ieņēmumus. To mēs esam plānojuši.

Līdzīgu saimniecisko praksi sākam īstenot Vidzemes tirgū, kas ir trešais mūsu saimniecisko darbību ietekmējošais “valis”. Vidzemes tirgus darbību 2014. gadā atkal dotējām no Centrāltirgus naudas ieņēmumiem. Pavisam ar 
68 000 eiro lielu dotāciju. Vidzemes tirgus apsaimniekošanas kārtība paredz, ka tirgus teritoriju nodod tirdzniecības organizēšanai un apsaimniekošanai komersantam. Rezultātā tirgus no komersanta saņems fiksētu nomas maksu – 3600 eiro mēnesī. Finansiālais ieguvums no šāda saimnieciskās darbības pavērsiena būs lielāks, saņemtā nomas maksa būs tīrais Centrāltirgus ienākums. Savukārt atšķirībā no Āgenskalna tirgus Vid­zemes tirgus nodošana apsaimniekošanā mums ir jaunums. Visu laiku tirgu apsaimniekoja Centrāltirgus. Rezultātā mēs investīciju plānu komersantam neuzlikām kā saistību, tomēr vienojāmies, ka tas gada laikā sagatavos Vidzemes tirgus attīstības plānu. Ar Vid­zemes tirgus operatoru noslēdzām līgumu pēc formulas 1 + 6. Tātad, ja gada laikā nebūs sagatavota Vidzemes tirgus attīstības koncepcija, līgumu pārtrauksim. Turpināt praksi, kad Centrāltirgus dotē Vidzemes tirgu nu jau vismaz četrus gadus, turpmāk nevarēja pieļaut. Šāds modelis būtiski pasliktināja mūsu finanšu rādītājus. Rezultātā no Vidzemes tirgus iegūsim pozitīvu finanšu rādītāju. Kopējo Centrāltirgus naudas apgrozījumu ietekmēs arī šīs izmaiņas, mēs to plānojam mazāku nekā pērn. Pēc šā brīža aplēsēm, šajā gadā paredzam 6,7 miljonus eiro lielu naudas apgrozījumu.

Tātad iepriekš nosauktie trīs “vaļi” lielā mērā nosaka Centrāltirgus darbības darba kārtību. Zinot iepriekš nosauktos rādītājus, ļoti nopietni darbojāmies ar budžeta projektu. Vērtējām, kā izmaiņas ietekmēs mūsu izaugsmes plānus. Lai tie nebremzētos, mēs veicām būtiskas izmaiņas arī mūsu iekšējā organizatoriskajā struktūrā, tostarp personāla politikā. Tās turpināsies arī 2015. gadā. Iemesls – nevaram darboties situācijā, kad samazinās apgrozījums bez iekšējo resursu izvērtēšanas, bez izdevumu pozīciju optimizēšanas. Neskatoties uz plānoto apgrozījuma kritumu, esam iecerējuši darboties ar peļņu arī 2015. gadā.

– Cik lielas naudas summas Centrāltirgus maksā nodokļos?

– Pērn Centrāltirgus bija un arī patlaban ir lielo nodokļu maksātāju sarakstā. Pērn nodokļos samaksājām naudas summu, kas līdzvērtīga aptuveni 30% no uzņēmuma apgrozījuma. Proti, nodokļos samaksājām 2 182 231,89 eiro. Visvairāk samaksājām pievienotās vērtības nodokli – 
857 500 eiro, nekustamā īpašuma nodokli – 274 426,92 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 667 960,42 eiro, iedzīvotāju ienākuma nodokli – 
376 035, 80 eiro, bet citos nodokļos un nodevās samaksājām 6308,75 eiro. Tas nav slikts rādītājs. Tātad diezgan būtisku daļu no mūsu apgrozījuma dodam valstij.

Maksu necels, 
jāpiesakās laikus

– Šajā gadā plānojat uzņēmuma apgrozījuma samazinājumu. Vai tā kompensēšanai celsiet maksu par tirdzniecības vietu izmantošanu?

– Patiešām, vērtējot manas iepriekš sniegtās prognozes, finansistam vai ekonomistam var rasties doma – lai Centrāltirgus darbotos ar peļņu, viens no risinājumiem ir celt maksu par tirgošanos. Tas noteikti nenotiks. Centrāltirgus tarifus necels, tie saglabāsies 2013. un 2014. gada līmenī. Aicinu zemniekus, mājražotājus un amatniekus laikus gatavoties jaunajai tirdzniecības sezonai un vērsties Centrāltirgū ar iesniegumu vai interesēties par iespējām nomāt tirdzniecības vietas.

– Jau patlaban, gada sākumā?

– Zemnieki šajā gadā aktīvāk nekā citus gadus sāk interesēties par tirdzniecību Nakts tirgū un par tirdzniecību atklātajā teritorijā. Ņemot vērā, ka kopš 1. janvāra apsaimniekojam Piena paviljonu, kāpj arī interese par brīvajām tirdzniecības vietām šajā paviljonā. Ik gadus vērojam tendenci, ka aktīvākie tirgotāji, kas plāno savu saimniecisko darbību līdzīgi kā mēs visa gada garumā, nevis pēc sezonas principa, gūst vislabākos sasniegumus. Viņu priekšrocība ir stabilitāte. Proti, neskatoties uz to, ka sezonas sākums ir grūts gan tirgus apmeklētības ziņā, gan arī rezultātā ir grūtāk maksāt nomas maksu par tirdzniecības vietu, viņi gada pirmajos trīs mēnešos investē norēķiniem ar Centrāltirgu savus uzkrājumus. Rezultātā viņi iegūst stabilitāti, zinot, ka līgums ar Centrāltirgu ir visa gada garumā, var tirgoties 365 dienas gadā, saimnieciskā darbība īstermiņā ir saplānota. Liela daļa tirgotāju, amatnieku, pie kuriem es vērsos ar šo aicinājumu, darbojas gaidīšanas, nevis plānošanas režīmā. Tātad, kad sākas aktīvā sezona, uzspīd saule, ir vēlme ražot, pārdot, tomēr iespējas aktīvajā periodā dabūt tirdzniecības vietu ir minimizētas. Tā notiek manis iepriekš nosaukto objektīvo iemeslu dēļ. Tie tirgotāji, kas zina un plāno savu saimniecisko darbību, slēdz tirdzniecības vietas nomas līgumu janvārī. Es nevaru solīt un garantēt tiem tirgotājiem, mājražotājiem un amatniekiem, kas nāks uz Centrāltirgu aprīlī, maijā, ka viņi dabūs tirdzniecības vietas tādā daudzumā un kvalitātē, kā viņi vēlēsies. Šā iemesla dēļ aicinām līgumus slēgt laikus, aktīvajai sezonai vēl nesākoties. Tas ir garants, ka iespēja tirgoties Centrāltirgū visa gada garumā būs nodrošināta.

Vasarā mums pārmet, ka zemnieks nevar atbraukt, viņam piedāvā tirdzniecības vietas nomalēs vai neaktīvajās tirdzniecības zonās. Mēs tajā brīdī nevaram pārorganizēt tirdzniecību tā, lai jaunajiem tirgotājiem piedāvātu jau aizņemtās un apmaksātās tirdzniecības vietas, par kurām noslēgti līgumi uz visu gadu. Tas ir jāsaprot un jāiedziļinās vienkāršos biznesa likumos. Patlaban mans aicinājums ir savlaicīgs, lai novērstu diskomfortu vai iespējamo nesaskaņu iemeslus par to, ka aizvadītā gada tirdzniecības vieta var būt jau aizņemta. Zinot sociāli ekonomisko situāciju, domāju, ka mēs pilnībā varam nodrošināt ar tirdzniecības vietām un apmierināt šā brīža pieprasījumu.

Jaunas tūristu plūsmas

– Vai Centrāltirgū jūt piemēroto sankciju sekas uz austrumiem no Latvijas?

– Es ikdienā dodos pie tirgotājiem, apmainos ar informāciju par to, kā sācies gads, kādas ir ieceres un tendences. Protams, neviens tirgotājs nenoliedz, ka tā saucamā austrumu virziena tūristu ir kļuvis būtiski mazāk nekā agrāk. Šā brīža tendences rāda, ka samazinājums būs vēl lielāks. Tātad pircēji un apmeklētāji no bijušajām NVS valstīm mūs apciemo aizvien mazāk. Grūti spriest par tendenci visā Latvijas mazumtirdzniecības nozarē, tomēr Centrāltirgū šāda tendence ir novērojama. Drīz tā var sākt ietekmēt arī finansiāli saimnieciskos rādītājus. Vispirms jau tirgotāju rādītājus un vēlāk mūsu rādītājus, proti, ieņēmumus no nomas maksas. Cenšamies šīs tendences savlaicīgi ņemt vērā. Kad būs papildus kādas negatīvas indikācijas, tad ātri reaģēsim, mainīsim tarifu politiku un tirdzniecības vietu izvietojumu.

Nedrīkst domāt pelēcīgi. Mēs esam optimisti! Mūsu optimistisko noskaņu vairo arī vēsts par krasi pieaugušo citu valstu tūristu interesi par Centrāltirgu. Nekautrēšos teikt, ka tūristi ne tikai apmeklē Centrāltirgu, lai aplūkotu paviljonu arhitektūru, iepazītu vietējo mentalitāti un vietējās tradīcijas. Patlaban varu apgalvot – tas tā nav! Ļoti populārs ir kļuvis iepirkšanās tūrisms. Ja samazinās tūristu daudzums no austrumu virziena valstīm, tad Skandināvijas, Rietumu valstu un Āzijas tūristu skaits pieaug. Atbraucot 30 cilvēku tūristu grupai, pilnīgi noteikti var paredzēt, ka pēc mēneša desmit cilvēki būs atbraukuši pēc savā mītnes zemē saņemtās informācijas no iepriekšējiem apmeklētājiem. Šai atgriezeniskajai saitei un sadarbībai uzlabojoties, arī mēs saņemam būtisku atspaidu saviem naudas ieņēmumiem, tostarp infrastruktūras sakārtošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, arī tirdzniecības procesa organizēšanai, drošības pasākumu nodrošināšanai un citiem mērķiem. Šie nosacījumi uzliek mums vēl lielāku atbildības nastu. Ik dienu saņemam iesniegumus par līgumu slēgšanu ar tūrisma firmām tūristu grupu apkalpošanai. Tuvākajā laikā tikšos ar Latvijas Tūrisma asociācijas pārstāvjiem, kas arī ir pamanījuši un novērtējuši šo aktivitāti. Noteikti sekos stratēģiska un organizatoriska darbība tūristu apkalpošanā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+