Foto – Karīna Miezāja

Centrāltirgus Mārtiņos ievieš jaunu tradīciju 0

Kaut Mārtiņdiena jau aizvadīta, daudziem Centrāltirgus apmeklētājiem un arī tūristiem tā paliks atmiņā ar kādu negaidītu piedāvājumu. Nedēļas nogalē katrā no Centrāltirgus paviljoniem ikvienam bija iespēja degustēt profesionālu pavāru gatavotus ēdienus, balsot par gardāko žāvēto vistu vai, pareizi atbildot uz jautājumiem par uzturu, tikt pie vistas aknu pastētes desiņas. 


Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Iecere par degustācijām Centrāltirgum radusies, domājot arī par jaunu pircēju piesaisti. Tirgus vadība ir pārliecināta, ka tās trumpis ir iespēja rīkot visdažādākos pavāru šovus un izmantot daudzveidīgu produktu klāstu degustāciju nodrošināšanai atšķirībā no citām tirdzniecības vietām, kur piedāvā nogaršot vien atsevišķus produktus.

“Vēlamies, lai mūsu pircējs saprot vienu patiesību, ar kuru mums jāsadzīvo, – latvietis ir labsirdīgs, mīļš un laipns tad, kad viņš ir paēdis. Ja viņš nav paēdis, viņš ir īgns, dusmīgs un nikns uz visu pasauli un apkārt notiekošo. Tāpēc Centrāltirgus aizsāk jaunu tradīciju “Gardās dienas”, lai ikviens pircējs varētu uz vietas nobaudīt ēdienus, kas tapuši no produktiem, ko viņš redz šeit uz letes. Mēs vēlamies, lai mūsu pircēju ēdienreizes sāktos ar Centrāltirgu,” tā daudzveidīgās degustācijas tirgū skaidroja AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš arī atzina, ka dažādi negaidīti un varbūt pat inovatīvi pasākumi Centrāltirgum izplānoti jau līdz gada beigām. “Piemēram, Jāņus aizvadījām sambas un bungu ritmos, Līgo dziesmas atstājot maliņā, nu ir Gardās dienas – degustācijas, kas līdz šim Centrāltirgū nav bijusi ierasta prakse. Novembris katrā ziņā būs ļoti piesātināts,” atzīst A. Abramovs.

Jau 15. novembrī Sakņu paviljonā svinīgi atklās jaunu tirdzniecības stendu, kurā savu produkciju piedāvās Beverīnas novada zemnieku kooperatīvs. Vienošanās par šādu tirdzniecību panākta pusgada laikā. Šajā pašā dienā sāksies festivāls “Staro Rīga” un Centrāltirgus malā noteikti nepaliks.


Anatolijs Abramovs: “Mēs arī starosim, patiesībā mēs to darām jau no oktobra beigām, jo Centrāltirgū īstenots Eiropas struktūrfonda līdzfinansētais ārējā apgaismojuma rekon-strukcijas projekts. Tagad tirgus ir gaišs arī nakts stundās, cilvēki, pārsvarā gan tūristi, pateicoties apgaismojumam, Centrāltirgū sastopami līdz pat rīta gaismai. Paildzinājusies arī tirdzniecība atklātajā teritorijā.”

Taču festivālam “Staro Rīga” Centrāltirgus gatavo ko tiešām īpašu – starojošu bērnu karuseli. Tas atradīsies laukumā, kas ir Prāgas ielas sākumā, nākot no Centrālās stacijas. “Gar malām izvietosim tirgotājus, bet pa vidu – karuseli ar starojošiem dārzeņiem. Ceram, ka 15., 16., 17. un 18. novembrī vecāki ar bērniem izvēlēsies to apskatīt un izmēģināt,” tuvākos plānus ieskicēja A. Abramovs.

Reklāma
Reklāma

Savukārt novembra beigās Centrāltirgus vadība par padarīto atskaitīsies saviem saimniekiem – Rīgas domei, izrādot rekonstruēto gaišo pāreju no Sakņu uz Zivju paviljonu, siltumsistēmas rekonstrukcijas darbus Gaļas paviljonā, kā arī modernizēto Zivju paviljona elektroenerģijas uzskaites sistēmu, kas visus datus apkopo datorizēti.

Taču būtiskākais jaunums, kas noderēs ne vien saimniekiem, bet teju visiem pasaules iedzīvotājiem, kuri vēlas iepazīt Centrāltirgu, – būs jauna interneta mājas lapa, kas sāks darboties 27. novembrī. “Mēs dzīvojam līdzi laikam un atzīstam, ka interneta vide ir ļoti liels medijs un komunikācijas resurss. Tādēļ jaunā mājas lapa būs interaktīva, lai uzrunātu tirgotājus, pircējus un tūristus dažādās valodās, tajā varēs atstāt atsauksmes, uzdot jautājumus, vērtēt un analizēt Centrāltirgu,” atklāj A. Abramovs.

 

Garšas kārpiņu 
lutināšana

Gaļas paviljons, kā jau ierasts, sestdienas rītā bija pilns ar apmeklētājiem, kuri steidz ko gardu iegādāt. Nedaudz nomaļus no centrālās ejas pircēju uzmanību piesaistīja stends, pie kura darbojās pavārs, mutuļoja garaiņi no katla un izplatījās vilinoša garda ēdiena aromāts. Šeit improvizētā virtuvē savu prasmi demonstrēja restorāna “Bergs” pavārs Kārlis Mugins, piepalīdzot pavāram un aktierim Arvim Zēmanim. Vistas sautējums un cūkgaļas velingtons kārtainajā mīklā ātri vien pazuda tirgus apmeklētāju mutēs, izpelnoties patiesi atzinīgus vārdus.

Īsā atelpas mirklī vaicāju Kārlim, kā ir strādāt Centrāltirgū, ja ikdienas darbs līdz šim vadīts restorāna atmosfērā. “Pašlaik abi ar Arvi esam jaunas vietas meklējumos, lai atvērtu paši savu uzņēmumu. Cilvēku iepazīšanā un daudzveidīgu ēdienu pagatavošanā tirgum ir ļoti liels potenciāls, jo šeit, tāpat kā jebkurā apkalpojošā uzņēmumā, jāpielāgojas ne vien klienta vēlmēm, bet bieži vien arī viņa iespējām. Tādēļ tirgus ir pateicīga vieta eksperimentiem, lai uzzinātu, ko dažādi cilvēki vēlas, kas viņiem patīk,” atzina Kārlis Mugins.

Lai pavāršovs notiktu, galvenais bija sagādāt nepieciešamās izejvielas, par kuru trūkumu Centrāltirgū noteikti sūdzēties nevar. Tirgotāju atsaucība esot bijusi tiešām liela un katra produktu devēja stendu nu rotā uzlīme “Gardās dienas Centrāltirgū”. Tāda atrodama arī pie Jēkabpils novada zemnieku saimniecības “Zvirbulīši” stenda, kurā var iegādāties mājās audzētas vistas, zosis, pīles. “Interese par mūsu putniem pircējiem ir, bet – pietiekami daudz naudiņas gan nav. Uz svētkiem – tad gan atļaujas nopirkt nedaudz vairāk,” norāda saimnieces meita Irina Pļehanova. Savukārt pati saimniece, kas pie putnu audzēšanas ķērusies pirms septiņiem gadiem, nopērkot vecu fermu, atzīst – par lielu peļņu runāt nevar. “Pērn graudus varēja nopirkt par septiņiem santīmiem, šogad – lētāk par 15 santīmiem nevar dabūt. Savu produkciju lielākoties iztirgojam Centrāltirgū, nedaudz arī Jēkabpilī. Tie, kas mūs zina, paši atbrauc arī no Daugavpils un Līvāniem. Aizvien biežāk cilvēki izvēlas pirkt dzīvus putnus – divas pīļmātītes un vienu pīļtēviņu –, tad paši audzē un pavairo, tiekot gan pie olām, gan pie gaļas. Ar savu saimniecību galā tiekam trijatā – es, meita un dēls, kurš uz vietas ar putniem strādā, meita palīdz tirgot, bet es raujos uz abām pusēm,” skaidro Valentīna Pļehanova.

“Zvirbulīšu” piedāvājumam šajā reizē ļāvās arī rīdziniece Ilze, norādot, ka pirmo reizi apzināti izvēlas putnu svētku pusdienām. “Šogad sajutu tādu izteiktu vēlmi sagatavot ko īpašu tieši par godu Mārtiņdienai. Turklāt Lāčplēša dienā jāsvin arī māsas dēla dzimšanas diena – tad nu visi svētki vienuviet un gribas tos nedaudz atšķirīgus padarīt.”

 

Piena paviljons – pankūciņu smaržā

Kas Gaļas paviljonā gardumus saēdies, tālāk devās uz Piena paviljonu. Jau ieejot tajā, gaisā bija jaušams viegls pankūciņu aromāts. Smaidīgas meitenes visu acu priekšā cepa un ikvienam piedāvāja nogaršot biezpiena plācenīšus ar putukrējumu vai ar kanēli pārkaisītu skābu krējumu. “Izskatās, ka cilvēkiem ir nedaudz bail, jo viņiem šķiet, ka par šīm pankūciņām no viņiem naudu prasīs, bet mēs stāstām, ka šīs degustācijas ir par godu Mārtiņdienas svinībām un tad jau cilvēki kļūst drošāki,” novērojumos dalās aizrautīga kūku un saldēdienu gatavotāja Anna. “Jāatzīst, ka piedāvājums šeit cept pankūciņas bija tiešām interesants, jo man Centrāltirgus asociējas ar ātras iepirkšanās vietu, nevis ēšanu vai degustācijām. Jāsaka, ka šo Mārtiņdienu svinēsim ar draugiem, ārā cepot gaļu, jo gribam vēl pagūt izmantot labo laiku, kāds ir šoruden,” tā Anna.

 

Viktorīnas, 
non un salāti 


Tikmēr Sakņu paviljonā Rīgas domes Labklājības departaments piedāvāja degustēt trīs dažādu ražotāju žāvētas vistiņas, par gardāko balsojot ar baltu pupiņu papīra turzā. Vislielāko ēdāju atzinību izpelnījās Ropažu žāvētā vista. Turpat līdzās Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolas pavāri gatavoja vistiņu karstām uzkodām un salātiem ar svaigu ķirbi un āboliem. Taču Gardās dienas Centrāltirgū nenozīmēja, ka tikai konkrētā vietā kas gards un jauns rodams. Iepretim vistu degustēšanas vietai atrodas arī uzbeku uzņēmēja svaigi ceptas maizes veikaliņš, pie kura pircēju rinda nemazinājās ne uz mirkli. Lai ikviens varētu nogaršot apaļo non (uzbeku valodā – maize), saimnieks ārpusē to izlika, sagrieztu mazos gabaliņos, piedāvājot klāt malkot arī tēju no īstām uzbeku pialām. “Mēs esam no austrumiem – no Uzbekistānas pilsētas Samarkandas. Gribējām daļiņu savas kultūras – šos apaļos plāceņus non – piedāvāt arī Latvijas cilvēkiem, kuri ir izsmalcināti. Viņi meklē interesantus produktus ar stāstu, ar vēsturi un non ir tiešām sens produkts, mūsu nacionālās virtuves pamats. Latvijas pircēji līdz šim bija lasījuši par šo maizi, zinājuši, ka tāda ir, bet nebija to redzējuši savām acīm. Nu tā ir nopērkama arī Rīgā,” tā veikaliņa pārdevējs Mamadžons. Viņš arī atzīst, ka pircēji ļoti interesējoties par non, gribot zināt, kā to cep, kas ir tās sastāvā. Vaicāts, vai ir liela atšķirība starp tirgu Samarkandā un Rīgā, saimnieks saka: “Tirgus visur ir vienāds, tā galvenais mērķis – radīt iespēju cilvēkam nopirkt to, kas viņam nepieciešams. Tas, kas man patīk Rīgā, – šeit ir ļoti tīrs un kārtīgs tirgus. Cilvēki ir ļoti labvēlīgi un labsirdīgi. Ļoti interesanti, ka šeit notiek arī gadskārtu svētku svinēšana. Mēs arī piedalāmies Mārtiņdienas un citos pasākumos, kas šeit tiek rīkoti, piedāvājot iespēju degustēt mūsu maizi,” atklāj Mamadžons, kurš par prombraukšanu nedomā, bet koncentrējas uz sava biznesa attīstīšanu tepat Latvijā.

 

Saskatīt 
nepamanīto

AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes locekle Tatjana Lukina atzīst, ka Gardo dienu atmosfēru izbauda pilnībā – degustēt zināmu produktu citā garšā esot ļoti laba iespēja pamanīt varbūt kaut ko atšķirīgu no tā, kam ikdienā tirgū paskrien garām.

Tatjana Lukina: “Es domāju, ka no tās milzīgās cilvēku plūsmas, kas katru dienu nāk, ne katrs zina, ko īsti šeit var atrast. Steidzoties pēc ierastā produkta, cilvēkiem daudz kas paslīd garām nepamanīts, tādēļ mūsu mērķis bija dot iespēju nogaršot pašu garšīgāko un neparastāko. Lai varētu notikt degustācijas, nepieciešamos produktus piedāvāja ļoti liels uzņēmēju skaits – aptuveni 300. Viņi visi saņēma uzlīmes ar Gardo dienu simboliku un, to redzot, ikvienam ir skaidrs, ka šeit var nobaudīt un nopirkt ko garšīgu. Esmu pārliecināta, ka šim pasākumam būs ļoti labs rezultāts, jo pircēji atklās daudz ko interesantu, kas savukārt vairos viņu skaitu pie tirgotājiem, kuri par to priecāsies.”

 

Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Rīgas Centrāltirgus”