Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. oktobris, 2012
Drukāt

Centrāltirgus otra dzīve


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Tie, kas Rīgas Centrāltirgu pieraduši apmeklēt diennakts gaišajā laikā, reti izvēlas turp doties vakara un pat nakts stundās. Tomēr šajā laikā tirgus nebūt nav tukšs. Jau no pulksten pieciem vakarā šeit aktīvi rosās zemnieki, kas paši atveduši pārdot izaudzēto.

 

Piedāvātajai precei šeit ir savs pastāvīgu klientu loks, kas, kā izrādās, reti apmeklē Centrāltirgu dienas laikā. Par to, kā sokas Centrāltirgus teritorijā pārceltajam Nakts tirgum, jaunizveidotajam Diennakts tirgum un kādas vēl izmaiņas gaidāmas nākotnē, vaicājām AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājam Anatolijam Abramovam.

 

– Kas īsti notiek Centrāltirgū brīdī, kad paviljonus slēdz un tirgotāji novāc savus galdus arī atklātajās tirdzniecības vietās?

A. Abramovs: – Rosība un darbība Centrāltirgū pēc paviljonu slēgšanas nebūt neapstājas. Tā kā tirgus darba laiks ir līdz pulksten sešiem vakarā, šogad esam raduši iespēju tirgotājiem ļaut tirgoties arī pēc šā laika. Ja tirgotājs to izvēlas, tad esošajiem abonentklientiem maksa ir noteikta viena lata apmērā par tirdzniecības vietu, bet jauniem klientiem, kuri tirgošanai izvēlas šo laiku, jāmaksā divi lati. Šādu iespēju piedāvājam, jo redzam, ka rīdzinieki pēc darba vēl grib steigšus ko iegādāt vakariņām. Neteikšu, ka tas būtu masveidā pieprasīts pakalpojums, bet ir tirgotāji, kuri iemanījušies šajā laikā strādāt un viņiem ir sava klientūra, kas nāk tieši pēc pulksten 18. Tādēļ atklātajā teritorijā pēc tirgus darba laika beigām strādā vēl 10 līdz 16 tirdzniecības vietas.

Savukārt no pulksten astoņiem vakarā sākas tirdzniecības vietu sakopšana – sāk strādāt mūsu sētnieku brigādes. Tad rosību šeit rada nevis tirgotāji, bet Centrāltirgus. No deviņiem līdz desmitiem vakarā teritorijā nāk lielās tīrīšanas mašīnas, savācot visus pa dienu radušos atkritumus. Taču paralēli šim sakopšanas procesam notiek arī aktīva tirdzniecība vismaz trijās tirdzniecības vietās. Pūpolu ielā teju visu diennakti atsevišķos kioskos notiek ziedu vairumtirdzniecība.

Spīķeru ielā kopš februāra, kad mēs to pārņēmām, strādā daudzu iecienītais Nakts tirgus. Iesākumā mēs tam atvēlējām Gaiziņa ielu, bet, pieaugot pieprasījumam pēc tirdzniecības vietām, mēs tam atvēlējām Spīķeru ielu. Pārliecinājāmies arī, ka tirgotāji ļoti ātri spēj pielāgoties jaunai ģeogrāfiskai videi.

Spīķeru iela ir vismaz 3,5 metrus platāka nekā Gaiziņa iela. Tad nu tirgotāji sarosījās un ļoti aktīvi visus tirdzniecības vietu abonementus izpirka tieši Spīķeru ielā, tādēļ nu tur naktī notiek vislielākā andelēšanās. Interesanti, ka mainīt nācās arī sākotnēji noteikto Nakts tirgus darba laiku. Bija paredzēts, ka tas sāks darboties no pulksten 19, bet zemnieki ar saviem busiņiem tirgum pieguļošās ielas bija okupējuši jau no pulksten puspieciem, teju vai apgrūtinot pārējo satiksmi. Tādēļ, lai apmierināti būtu visi, pieņēmām lēmumu tirdzniecību atļaut no pulksten 17. Maksa šajā tirdziņā ir tāda pati kā atklātajā teritorijā – lats pastāvīgajiem tirgotājiem un divi lati jaunpienācējiem.

– Kādas atsauksmes no tirgotājiem un pircējiem bija, pārņemot Nakts tirgu savā paspārnē – daudzi apgalvoja, ka šeit tas iznīkšot?
NaktsTirgus_04_KM_12

– Analītisku dokumentu par šo jautājumu vēl neesam apkopojuši, taču plānojam ar tirgotājiem izrunāt dažādus mūsu sadarbības aspektus, lai uz jauno – 2013. gada – sezonu to veidotu daudz atbildīgāku un konstruktīvāku. Tiesa gan, pēc Nakts tirgus pārņemšanas esmu dzirdējis virkni dažādu atsauksmju – tirgotājiem Centrāltirgū esot pieejamāks, elastīgāks un izdevīgāks tarifs, piemēram. Tāpat šeit var izvietoties vairāk tirgotāju nekā vecajā teritorijā. Ka mīnusu esmu dzirdējis pārdomas par to, ka pārnākšana pie mums uz kādu laiku mazinājusi pircēju plūsmu. Tā gan ir neizbēgama parādība šādā gadījumā, jo gadiem iemīto taciņu pie konkrēta pārdevēja pircējam nu jāiestaigā no jauna un tas vienmēr prasa kādu laiku. Atsevišķiem tirgotājiem ir arī zināms diskomforts tādēļ, ka mūsu teritorijā ir strikti darbību regulējoši nosacījumi – iebraukšanas/izbraukšanas principi, apmaksas nosacījumi, disciplīna, mums ir stingrākas prasības par pārtikas drošību, veterinārā dienesta prasības, prasība izvietot cenu zīmes un nodrošināt kases aparātu tiem, kas nav saimnieciskās darbības veicēji vai zemnieki. Iepriekšējā Nakts tirgū daudzas no šīm prasībām netika prasītas un tās neievēroja.

– Par Nakts tirgu bija arī pārmetumi, ka Latvijas zemnieks tajā teju nevar iekļūt, jo tas lielākoties piesātināts ar pārpircējiem. Kāda ir situācija pašlaik?

– Lai nodrošinātu Latvijas zemniekam iespēju šeit garantēti iekļūt un tirgoties, mēs mainām dažādus nosacījumus, piemēram, mainījām tirdzniecības laikus un tarifus. Tas nodrošina iespēju Centrāltirgū iekļūt arī tam zemniekam, kuram ir desmit ābeles un viņš šodien vēlas iztirgot no tām nolasītos ābolus. Cilvēks var atbraukt piecos vakarā un divās trijās stundās iztirgot to, ko nu vēlas. Tādēļ esmu pārliecināts, ka šis instruments – Nakts tirgus – zemniekam ir ļoti elastīgs un domāju, Latvijas lauksaimnieki šeit ir pārstāvēti pienācīgā klāstā. Protams, tiek tirgoti augļi un dārzeņi arī no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet acīgs pircējs tos uzreiz var atšķirt. Turklāt es mudinu tirgotājus neslēpt un godīgi pateikt, ka konkrēts ābols vai plūme ir no, piemēram, Polijas vai Spānijas. Jāatceras, ka Centrāltirgus piedāvā šo iespēju tirgot arī citās valstīs augušus dārza labumus, jo visu nosaka piedāvājums, cena un kvalitāte.

– Kādēļ jaunatklātajā Diennakts zemnieku tirgū vakaros viss ir tukšs un kluss?

– Labā ziņa ir tā, ka šo nesen atklāto tirdzniecības vietu esam veiksmīgi iedarbinājuši – neizīrēta palikusi tikai viena no 26 tirdzniecības vietām. Drīzumā uzklausīsim arī pirmās tirgotāju atsauksmes, lai precīzāk izpildītu viņu prasības par to, kas vēl trūkst.

Ņemot vērā to, ka paralēli Diennakts tirgum strādā arī Nakts tirgus, pamanījām, ka Diennakts tirgus visaktīvāk strādā pa dienu, par vairumtirdzniecības cenām piedāvājot iespēju iegādāties dažādas saknes un augļus. Nav ko slēpt, turp lielākoties dodas vecāka gadagājuma pircēji – 90% ir pensijas vecumā.

Es tos saucu par mērķa pircējiem, kuri tirgu apmeklē tikai tādēļ, lai iepirktos tieši šajā vietā. Vakaros Diennakts tirgū viss pieklust, jo tā tirgotāji izvēlas savu preci vest arī uz Nakts tirgu. Pozitīvi ir arī tas, ka Diennakts tirgus tirgotāji ir apmierināti ar šo tirgošanās vietu, pat neraugoties uz to, ka rindā nestāv 50 cilvēki. Pa dienu pie katra no viņiem kā minimums tiek veikti 30 – 40 pirkumi. Tomēr, lai iespējami vairāk pircēju zinātu, kur atrodas šis Diennakts zemnieku tirgus, jau esam pasūtījuši izgaismotu reklāmas baneri ar norādēm par tā atrašanās vietu, kuru izvietosim tirgū.

– Tas nozīmē, ka vienkāršajam zemniekam iekļūšana tirgū tomēr ir nedaudz sarežģītāka, nekā gribētos?

NaktsTirgus_03_KM_12– Par to mēs esam domājuši, tādēļ nākamgad, domājot tieši par mūsu mazo zemnieku vieglāku iekļūšanu Centrāltirgū, iepriekš nekārtojot formalitātes, kas saistītas ar iebraukšanu, plānojam Gaiziņa ielu pilnībā atvērt Nakts tirgus vajadzībām. Tādējādi iela, kas atrodas tieši blakus Diennakts tirgum, būs pieejama ikkatram zemniekam, brīvi varēs piebraukt ar savu auto, izkraut kartupeļu maisus un doties prom. Arī pircējs varēs ērti piebraukt un iekraut mašīnā pirkumus. Tas viss bez caurlaidēm un aizsargbarjerām. Ar to mēs gribam iedibināt jaunu kartību, kad tirgotajam no Diennakts tirgus vairs nav nepieciešams domāt par Nakts tirgu Spīķeru ielā, kur jāiegādājas abonements, jo klients pats pie viņa atnāk. Šī kārtība palīdzēs arī tādam saimniekam, kurš nekad nav bijis šeit tirgoties, bet kādu dienu vēlas to darīt. Līdz šim tas bija apgrūtinoši, jo cilvēks nezināja, kādas prasības būs jāizpilda, lai varētu tirgoties. Bez jebkādām formalitātēm tagad to varēs darīt Gaiziņa ielā, kam arī ir tirgus statuss. Jāpiebilst, ka no nākamā gada šajā tirdzniecības vietā būs pastāvīgs administrators, kurš ierādīs tirdzniecības vietas un visu uzraudzīs, informēs par nosacījumiem, apmaksu.

– Kā sokas ar apgaismojuma sakārtošanas projektu Centrāltirgū – cik daudz jau paveikts?

– Pirmās atsauksmes, ko par šo projektu esmu dzirdējis, – braucot garām ar vilcienu vai tramvaju, cilvēkiem liekas, ka tā ir pilsēta pilsētā. Man vaicā, kas tirgū notiek, ka tas naktī tā izgaismots? Tas patīkami pārsteidz, ka cilvēki jau pamanījuši šīs izmaiņas.

Projekts gan vēl turpinās, līdz oktobra beigām pabeigsim pirmo Eiropas struktūrfondu līdzfinansēto projektu. Tā kopējās izmaksas ir 210 tūkstoši latu, ar kuru palīdzību visā tirgū pilnībā nomainīts ārējais apgaismojums. Turklāt ne tikai atklātajā teritorijā, bet arī visās ielās, kas ir mūsu pārvaldībā – Spīķeru, Pūpolu un Gaiziņa. Neraugoties uz to, ka slēgtā teritorija ir iznomāta, nolēmām nomainīt apgaismojumu arī tajā. Šajā projektā iekļauti arī mūsu apsaimniekotie Vidzemes un Āgenskalna tirgi.

Izmantojot LED apgaismojumu, samazināsim kaitīgo vielu izmešus atmosfērā, kā arī ietaupīsim naudu par elektroenerģiju.

Tik nozīmīgam kultūrvēsturiskam objektam, kāds ir Centrāltirgus, jābūt pieejamam visu diennakti. Tieši tādēļ tam jābūt arī drošam – apgaismojums vienlaikus ar tirgus novērošanas kamerām var palīdzēt šo drošību garantēt.

Turklāt, ja kas nelāgs notiek, operatīvi varam sazināties ar policiju un visu nokārtot.

Esmu dzirdējis pozitīvas atsauksmes par iespēju iepirkties Centrāltirgū dažādos diennakts laikos. Tādēļ esmu drošs, ka pašlaik veicamie uzlabojumi jebkurā diennakts laikā padarīs to tīkamu ikvienam, kas vēlēsies to apskatīt.

Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Centrāltirgus”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+