Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. jūlijs, 2013
Drukāt

Centrāltirgus piedāvā citviet nerodamus vēderpriekus


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Lai gan Centrāltirgū ikviens var atrast ko gardu savām maltītēm, nekas nevar aizstāt tās izjūtas, ko sniedz tirgū iegādātu un uz vietas pagatavotu gardumu baudīšana. Nu šāda iespēja radusies, jo īstenota iecere par jaunu ēdināšanas vietu izveidi – zivju krodziņš un uzbeku maizes ceptuve starp Sakņu un Zivju paviljonu, kā arī kādreizējā kafejnīca “Kārums” ir gatavi pārsteigt un iepriecināt Centrāltirgus pircējus un viesus.


 

Katram savs vienreizīgums

RPAS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs intervijā “Latvijas Avīzei” vēl maijā solīja, ka jūlijā trīs jaunie ēdināšanas uzņēmumi būs gatavi vērt durvis apmeklētājiem. Solījums tiešām ir piepildījies, un, kā atzīst tirgus vadītājs, paveiktais pašiem nācis kā patīkams pārsteigums. “Tas pārsteigums vairāk saistās ar to, ka profesionāli pavāri un nopietni uzņēmēji izrāda aizvien lielāku interesi par Centrāltirgu ne tikai kā vietu, kurā iegādāties savai kafejnīcai vai restorānam nepieciešamos produktus, bet arī kā par vietu, kurā veidot savu biznesu,” norāda Anatolijs Abramovs. “Šo interesi mēs novērtējam ļoti pozitīvi, jo tā veicina arī mūsu stratēģijas īstenošanos – padarīt Centrāltirgu par vietu, kurā pieejamas daudzveidīgas ēdināšanas iestādes. Izvēloties mūs, uzņēmēji apliecina, ka šeit ir laba uzņēmējdarbības vide,” uzsver A. Abramovs.

Jaunās ēdināšanas vietas katra ir neatkārtojama un ar savu individualitāti, tāpat kā pats Centrāltirgus, ir pārliecināts Anatolijs Abramovs. Viena no tām atrodas kādreiz daudzu iecienītajā kafejnīcā “Kārums”, kas atrodas starp Piena un Sakņu paviljonu.

“Mēs redzējām, ka šī vieta vairs neiet līdzi laikam. Tādēļ meklējām tai jaunu nomnieku – piedāvājumi bija visdažādākie. Šīs telpas bija gatavi izmantot gan kā noliktavu dārzeņiem un augļiem, gan tirdzniecībai ar lietotajiem apģērbiem, gan kā svaru novietni un nomas punktu,” atklāj tirgus vadītājs.

Tomēr šie piedāvājumi nav šķituši interesanti, vēl jo vairāk tādēļ, ka pašam Anatolijam Abramovam “Kārums” saistās ar jaunības dienu atmiņām. “Vēl 80. gados šajā vietā bija kafejnīca, kurā es, būdams skolēns, uzreiz no stacijas iegriezos katrreiz, kad atbraucu uz Rīgu. Tā kā tolaik cīsiņus varēja nopirkt vien Rīgā, tad šajā kafejnīcā es vienmēr ēdu skābus kāpostus ar cīsiņiem. Šie cīsiņi, pepsikola un plombīra saldējums mums, lauku kārumniekiem, tolaik sagādāja īstus vēderpriekus,” atmiņās dalās Anatolijs Abramovs. Tieši tas, ka visus šos gadus “Kārums” darbojies kā kafejnīca un bijis tirgus apmeklētāju pieprasīts, arī kļuvis par izšķirošu argumentu, lemjot, kam atvēlēt šīs telpas.

Plānojot bijušās kafejnīcas “Kārums” rekonstrukciju, tirgus nojaucis tam līdzās avārijas stāvoklī esošu divstāvu noliktavas ēku, kurā savulaik atradušās arī biroju telpas. Kad tas bijis paveikts un atjaunota arī vecā kafejnīcas fasāde, Centrāltirgus vadību uzrunājuši trīs puiši ar ideju pilnām galvām, piedāvājot veidot šeit vēl ko nebijušu – ēdinātavu apvienojumā ar kultūras telpu. “Tā ideja, ko viņi mēģinās “nest” tautai, manuprāt, ir ļoti perspektīva, jo vienkārši par racionālu to negribas saukt, tas būtu pārāk sauss apzīmējums šai iecerei. Viņi gatavojas ēdināšanu pasniegt caur kultūras prizmu, ko apliecina arī izvēlētais nosaukums – “Ēdinātava-kultūras telpa 371″. Ļoti ceru, ka viņiem veiksies, un arī mēs neliegsim visu veidu palīdzību, lai viņi šeit strādātu ilgi, dodot Centrāltirgum jaunu elpu,” tā Anatolijs Abramovs.

 

Siļķītes un dillītes, tandilli un galerija
Centraltirgus06_KM_6

Centrāltirgū nu ir pieejams vēl kas līdz šim nebijis – krodziņš “Siļķītes un dillītes”, kas atrodas tieši pie Zivju paviljona. Anatolijs Abramovs ir pārliecināts – līdz ar tā atvēršanu tirgus ieguvis patiešām profesionāla uzņēmēja veidotu ēdināšanas uzņēmumu. “Normunds Maļinovskis sabiedriskās ēdināšanas jomā ir profesionālis, tādēļ prieks, ka viņš ir pamanījis un novērtējis tirgus piedāvātas iespējas,” norāda A. Abramovs. Vieta jaunajam krodziņam rasta, soli pa solim sakārtojot pašu Centrāltirgu.

Anatolijs Abramovs: “Demontējot un renovējot veco pāreju no Sakņu uz Zivju paviljonu, radās nepieciešamība optimāli izmantot telpas. Arī šeit bija priekšlikumi tirgoties ar optiku, veidot specializētu konservu veikalu, tomēr mēs devām priekšroku piedāvājumam radīt krodziņu “Siļķītes un dillītes”. Šajā krodziņā var iegriezties ikviens, kas atnācis uz tirgu, jo tas nav domāts tikai tiem, kas tērpušies laka kurpēs un šlipsēs. “Siļķītes un dillītes” noteikti ir viena no Centrāltirgus odziņām.”

Runājot par trešo ēdināšanas uzņēmumu – uzbeku tradicionālās maizes ceptuvi, Centrāltirgus vadītājs akcentē faktu, ka šis uzņēmējs attīstās un aug kopā ar pašu tirgu, jo no mazas ceptuvītes pirms diviem gadiem tas pārtapis uzņēmumā ar krietni plašāku vērienu. “Ar uzbeku projektu parādām, ka Centrāltirgū pastāv izaugsmes iespējas,” norāda A. Abramovs. “Arī uzbeku vajadzībām telpas rekonstruētas pārejā no Sakņu
uz Zivju paviljonu, tirgus apmeklētājiem dodot iespēju baudīt ko ļoti atšķirīgu ēdināšanas uzņēmumos, kas atrodas viens otram pretim,” skaidro A. Abramovs.

Jāpiebilst, ka uzbeki tikuši ne tikai pie plašākām telpām, bet arī pie jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Sakņu paviljonā maizes cepamo krāsni tandillu darbināja ar elektrību, bet jaunajā vietā, īstenojot energoresursu taupības projektu, tandillus uzkarsē jau ar gāzi.

Anatolijs Abramovs uzsver – minētie trīs projekti nebūt nav viss, ko pircējiem gatavs piedāvāt Centrāltirgus. Ja viss notiks kā iecerēts, jau šogad Zivju paviljonā tiks izbūvēta otrā stāva galerija, izveidojot telpas ar jau nedaudz izsmalcinātāku dizainu, piemērotu prezentāciju vajadzībām, kā arī dažādām uz vietas pagatavotu ēdienu degustācijām.

 

No “Kāruma” par kultūras telpu

Centraltirgus08_KM_6“Ēdinātava-kultūras telpa 371” pagaidām ir visai nemanāma aiz krāsainajiem tirdzniecības vietu lietussargiem un kārdinoši smaržojošajām augļu grēdām. Tomēr drīzumā, vienojoties ar tirgus vadību, nesamazinot tirdzniecības vietu skaitu, bet mainot to izkārtojumu, ieeja kafejnīcā būs vieglāk pamanāma, skaidro viens no tās īpašniekiem Roberts Simsons. Viņš arī atzīst, ka jaunā uzņēmuma veidošanu interesantu padara daudzie tirgus apmeklētāji, kuri ik pa laikam iegriežas, meklējot iepriekšējās kafejnīcas piedāvājumu. “Cilvēki nāk un stāsta par to, ar ko viņiem šī vieta asociējas – kādam tas ir savulaik ēsts interesants deserts, vēl kādam – cīsiņš mīklā. Tomēr mēs šīs asociācijas neatjaunosim, bet gan centīsimies aizstāt ar jaunām, bet tikpat gardām,” uzsver R. Simsons.

Jaunu ideju šeit tiešām netrūks. Lai ikviens tirgus apmeklētājs, darbinieks vai apkārtējo biroju cilvēki nebaidītos šeit iegriezties, tikšot veidots īpašs pusdienu piedāvājums ar visai draudzīgām cenām. “Mēs vēlamies, lai arī tas cilvēks, kuram nav pārlieku daudz naudas, šeit iegrieztos un varētu atļauties nogaršot ko savādāku nekā ierastā kotlete vai tirgū bieži sastopamais cīsiņš mīklā,” skaidro Roberts Simsons. “Tāpat būs plašs veģetāro ēdienu piedāvājums, kas tirgū līdz šim iztrūcis, neraugoties uz bagātīgo augļu un dārzeņu klāstu. Būs arī dažādi deserti, jo īpaši vasarā,” norāda R. Simsons.

Par gardēžu vēderpriekiem šeit gādās šefpavārs Kārlis Roberts Celms, kurš savulaik strādājis restorānā “Kitchen”, bet nu saimnieko restorānā “Tvaiks”. Runājot par ēdinātavas otru daļu – kultūru, Roberts Simsons uzsver, ka viņi vēlas orientēties uz daudzajiem tūristiem, kas iecienījuši Centrāltirgu. “Veidosim infocentru, kurā informāciju par atpūtas iespējām Rīgā varēs gūt ar viedtālruni “nolasot” to no QR jeb divdimensionālā svītru koda. Tāpat skaidrosim, kas ir šis tirgus, kādēļ šeit tik liela produktu daudzveidība – kā tas veidojies vēsturiski, veicinot izpratni par to, ka kulinārija nav tikai kotletes vai karbonāde,” uzsver 
R. Simsons.

 

Nesiet zivi – 
izcepsim!
Centraltirgus09_KM_6

Plašais jūras velšu klāsts Centrāltirgus Zivju paviljonā apmierina teju ikviena pircēja vēlmes. Tomēr bieži vien ir brīži, kad gribētos, lai nule nopirkto zivi pagatavotu kāds cits, varbūt piedāvājot izbaudīt arī neierastākas garšu buķetes. Krodziņš “Siļķītes un dillītes” šādu vēlmi spēj piepildīt. Lai gan pārejā starp Sakņu un Zivju paviljonu tas darbojas vien pirmo nedēļu, pircēji un tūristi to jau paspējuši atklāt un atzīt par labu esam. Izveidojies pat savs pastāvīgo klientu loks. “Ir tā, ka cilvēks ienāk, ierauga marinētu reņģīti un pagaršojis saka – lieliska recepte, mājās arī tā gatavošu! Mēs esam gatavi padalīties ar savu pieredzi, kā dažādot zivju receptes – kāpēc ne? Staigājot pa tirgu, bieži vien ir tā, ka cilvēks redz tās daudzās zivis, bet baidās pirkt, jo nezina, kā garšo. Tad nu pie mums viņš var saprast, vai tā viņam garšos,” saka pavāre Svetlana Simsone.

Krodziņa saimnieks Normunds Maļinovskis savulaik bijis restorāna “Salt`n`Pepper” īpašnieks, tādējādi izpratne par to, ko vēlas kā pašmāju tā ārvalstu klients ir pietiekami pamatīga. “Mēs tiešām domājam par ārzemniekiem, jo viņi šeit ir bieži viesi un arī vēlas pagaršot Zivju paviljonā nopērkamos labumus. Galu galā uz viesnīcu veselu zivi līdzi viņi nenesīs, tādēļ tūristiem piedāvājam tepat uz vietas nogaršot to, kas raksturīgs mūsu reģionam – reņģes, nēģus, zandartus, butes un daudz ko citu. Par to, ka šāds piedāvājums ir nepieciešams, pati pārliecinājos, būdama Horvātijā, kur vietējā tirgū nebija iespēju nogaršot tur nopērkamās jūras veltes,” skaidro Svetlana Simsone.

“Siļķītēs un dillītēs” slavē Centrāltirgus ieinteresētību šādu ēdināšanas vietu izveidē, jo tas ļauj popularizēt tirgu, kā arī attīstīties tam jaunā kvalitātē. Tādēļ jaunajā krodziņā gaida ikvienu pircēju, piedāvājot rīkot degustācijas vai dzimšanas dienas svinības.

 

Čap-čag, 
plovs un samsa

Tikai šo trešdien iepretim zivju krodziņam durvis plašākās telpās pircējiem vēra arī uzbeku maizes ceptuve. Klientus tā iemantojusi, divus gadus strādājot Sakņu paviljonā, un jau pirmajā darba dienā jaunajā vietā rinda pie lodziņa nebeidzās ne mirkli. “Dienā mēs izcepam aptuveni 400 uzbeku tradicionālās maizes čap-čag plāceņus. Pieprasījums ir tik liels, ka teju nespējam piecept,” mīklu pārvērzdams apaļos un garenos plāceņos stāsta viens no cepējiem Džamširs Abdulfaizu. Viņa kolēģis Hušnuds Hagberdijevs piebilst: “Cilvēkiem garšo tās visas – bez piedevas, ar sieru, ar gaļu. Tādēļ ceram, ka drīz pircējs novērtēs arī mūsu jauno piedāvājumu – samsu, kas pēc skata līdzīga pelmenim, bet gatavota no īpašas mīklas un pildīta ar jēra gaļu.”

Tomēr tas nebūs vienīgais jaunums uzbeku ēstuvē. Pabeidzot virtuves iekārtošanu, plānots gatavot kā uzbeku plovu līdzņemšanai, tā arī citus šīs tautas nacionālos ēdienus. Ceptuves saimnieks Ašrafs Gaidmuradovs gan cer nākotnē rast iespēju pie šīm telpām izvietot arī kādu galdiņu, lai uzbeku nacionālos ēdienus varētu baudīt uzreiz pēc pagatavošanas. “Uz vietas gatavots tomēr garšo daudz labāk nekā vēlāk uzsildīts,” norāda A. Gaidmuradovs. “Centrāltirgus ir ļoti laba vieta biznesam, jo cilvēki šurp nāk tikai ar vienu mērķi – iepirkties, bet pilsētā kāds iet uz darbu, kāds vienkārši pastaigājas, tur būtu jādomā, kādā vietā šādu ceptuvi veidot,” uzsver saimnieks. Lai gan Ašrafs Gaidmuradovs uzskata, ka Centrāltirgum ir daudz labu ideju un tas izvēlējies pareizo attīstības ceļu, tam noderētu smelties pieredzi arī Austrumu tirgos, kuri darbojas pēc pavisam citādiem principiem. “Visumā gan jāsaka, ka Rīgas Centrāltirgus ir ļoti kolorīts un ar labu auru, tādēļ tam jāpiedāvā kas tāds, ko citur nevar atrast,” ir pārliecināts A. Gaidmuradovs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+