Centrāltirgus – vārti vasarai 0
Lai gan Līgo svētki jau aizvadīti, daudziem atmiņā noteikti palikusi to svinēšanas atraktivitāte Rīgas Centrāltirgū. Aizsāktā tradīcija – gadskārtu ieražas atzīmēt arī tirgū – šoreiz bija pavisam atšķirīga. Centrāltirgus ne vien ņirbēja no jāņuzāļu košuma un smaržīgiem našķiem, bet aizrāva arī ar mūsdienīgiem sambas dejas ritmiem, daudzu iemīļotām dziesmām jauniešu grupas “PER” un “OKartes skatuves” dalībnieku Martas un Kašera izpildījumā.
Centrāltirgus vadība atzīst, ka nu vairs neesot nekādu problēmu piesaistīt māksliniekus, lai noorganizētu kādu jauku kultūras pasākumu. “Jau kopš aizvadītā gada rīkojot dažādus gadskārtu svētkus, esam piešāvuši roku šādu pasākumu organizēšanā,” uzsver AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. “Tādēļ šogad turpinām ar jaunām idejām. Mums ir ļoti spilgti emocionāli iespaidi pēc “OKartes skatuves” noslēguma koncerta rīkošanas tirgus teritorijā, kuru klātienē vēroja vismaz septiņi tūkstoši cilvēku. Šādas iestrādes palīdz īstenot mūsu ieceres – vēršamies pie māksliniekiem, kultūras dzīves organizatoriem, un viņi ir atsaucīgi, jo zina, ka Centrāltirgus ir ne tikai vieta, kur tirgoties, bet arī objekts ar zināmu kultūrvēsturisku auru. Šogad Centrāltirgus izvirzījis sev uzdevumu piesaistīt vairāk jauniešu, lai parādītu viņiem, kas ir Centrāltirgus. Lai viņi uzzina, ka šī ir laba vieta, kurā iepirkties, un dažādie kultūras pasākumi to noteikti palīdzēs izdarīt,” iecerēs dalās A. Abramovs.
Runājot par tirgotājiem, kurus nereti dzird sūdzamies par pārāk lielo troksni koncerta laikā vai dūmu uzmācīgumu Līgo dienas pasākumā, Centrāltirgus vadītājs norāda – tas ir vien mirkļa un konkrēta brīža sajūtu uzvirmojums. “Ja Centrāltirgū ir klusums, tad tirgotāji vaicā – kur ir cilvēki? Kad bijusi mūzika, tad vismaz kaut kas noticis. Tāpēc jāatrod labākais sadarbības līdzsvars, lai labi būtu visiem. Tieši tādēļ pasākumus nerīkojam visas dienas garumā, ļaujot pirmās rīta un arī pēcpusdienas stundas tirgotājiem strādāt ierastajā ritmā, bet pasākumus plānojam pusotru divu stundu garumā ap pusdienlaiku. Līgo ieskandināšanas pasākumi gan bija trīs stundu gari, bet Līgo taču ir lieli svētki!” pārliecināts A. Abramovs.
Jauniešus vilina veselīgums
Tatjana Lukina, AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes locekle: “Līgo svētki ir seni un tradicionāli Latvijas svētki, ko svin ik gadu. Tādēļ arī mēs centāmies, lai tie cilvēkus piesaistītu Centrāltirgus piedāvājumam, jo, mūsuprāt, Līgo ir vārti uz vasaru. Sākot ar šo laiku, Centrāltirgū parādās ļoti daudz tirgotāju un pircēju, kas mūs tiešām priecē. Tādēļ strādājam, lai arī šovasar tirgū ir viss, kas cilvēkiem nepieciešams, un nekā nepietrūkst. To sasniegt mums palīdzēs aizvien pieaugošais tirgotāju skaits un līdz ar to arī apgrozījums. Turklāt priecē fakts, ka tirgū redzam aizvien vairāk tieši jaunus cilvēkus – kā vietējos, tā ārvalstu. It sevišķi viņu pieplūdums palielinājās, kad Centrāltirgū sākām aktīvāk organizēt dažādus kultūras pasākumus. Mani novērojumi liecina, ka iepirkties tirgū jaunieši izvēlas, jo aizvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam. Par to prieks, jo arī visā pasaulē šī tendence kļūst arvien izplatītāka. Turklāt Rīga aktīvi cenšas iesaistīties Pasaules veselības organizācijas popularizētajā programmā “Veselīga pilsēta”, un arī tādēļ ir svarīgi, lai mūsu jaunieši piekopj veselīgu dzīvesveidu.”
Tas ir ļoti forši!
Zaļš divritenis un jauns puisis, kurš ar to veic prātam neaptveramus trikus. Viņu daudzi bija redzējuši vien TV ekrānos, bet Līgo dienas priekšvakarā viņa sniegumu varēja skatīt pavisam tuvu – Centrāltirgus pašā viducī. “Tik ļaužu pilnā vietā vēl neesmu braukājis, bet man patīk izmēģināt jaunas vietas un lietas. Velotriāls pats par sevi ir jauna ceļa meklējums, un tirgus ir vieta, kur es vēl neesmu braucis, tādēļ ir ļoti patīkami šeit būt. Turklāt tieši šeit man izdodas noķert to Līgo svētku sajūtu, kuru līdz šim nemaz nejutu, – šeit ir ziedi, vainagi un jauki cilvēki,” atzīst Jānis Lācis, ekstrēmās velokomandas “Greentrails” pārstāvis.
Šeit satiekas kultūras
Atraktīvo Līgo ieskandināšanas pasākumu vadīja un jestras dziesmas visām gaumēm dziedāja viens no “OKartes skatuves” atpazīstamākajiem dalībniekiem Kašers jeb Kaspars Blūms-Blūmanis. Viņš ir pārliecināts – tirgus un kultūra lieliski sader kopā. “Patiesībā ir tā, ka tirgū jau ikdienā satiekas daudzas un dažādas kultūras – katrs cilvēks, kas šeit nāk, vienalga, pircējs vai pārdevējs, ienes savu kultūru. Šeit ik pa brīdim var uzzināt tādus dzīvesstāstus, ka kultūršoks garantēts. Te katru dienu ir aptuveni simt tūkstoši cilvēku, starp kuriem ļoti daudz ir ārzemju viesu. Tad arī veidojas draudzība un dažādas attiecības,” uzskata Kašers. Viņš arī atzīst, ka bijis patīkami pārsteigts par uzaicinājumu vadīt ielīgošanas pasākumu, jo pašlaik Centrāltirgus viņa dzīvē ieņem daudz lielāku vietu nekā pirms kāda laika. “Pateicoties “OKartei”, mēs nācām šeit iepirkties un tagad arī ikdienā izmantoju Centrāltirgus piedāvāto plašo produktu klāstu. Turklāt šeit notika arī “OKartes skatuves” fināls, kas ļoti spilgti palicis atmiņā, tādēļ atgriezties šeit bija ļoti patīkami,” uzsver Kašers.
Citādi nekā ikdienā
Skūpsti ir neatņemama Līgo sastāvdaļa. Arī Centrāltirgus ielīgošanas pasākumā bez tiem neiztika. Kamēr pircēji cimperlīgi izvēlējās, kādas puķes pirkt, un prātoja, vai lats par mežazemenīšu glāzi nav par dārgu, to pārdevēji Rita un Artūrs, šķiet, jau bija pilnībā Līgo svētku burvības varā. “Šoreiz Centrāltirgus ir citāds nekā ikdienā, un tas ir patiešām jauki. Domāju, šī tradīcija noteikti ir jāturpina,” atzina puķu pārdevēja no Limbažiem.
Šogad margrietiņas nemeklēja
Nedaudz tālāk no skatuves krāšņus studentneļķu vainadziņus pina māsas no Dobeles novada – Dace un Inga. “Pircēji trāpās dažādi – kādam vainagi par dārgu, bet kādam – pat par lētu. Braucu jau trešo gadu šeit tirgoties, un jāatzīst, ka cilvēki ziedu izvēlē savu gaumi ik gadu maina. Ozollapu vainags ir nemainīgi pieprasīts katru gadu, bet margrietiņas, piemēram, šogad neviens tā īsti pat nemeklē, šogad topā bija studentneļķu vainadziņi,” savos novērojumos dalās Dace.
Bītbokss Līgo noskaņās
Ielīgošanas koncertā ar jaunām un jau klausītāju iemīļotām dziesmām latviešu, krievu un angļu valodā uzstājās arī ritmiskā bītboksa grupa “PER”.
Viens no tās dalībniekiem Ralfs Eilands atzīst: “Kad parādās Latvijas zemenes, esmu biežs viesis šajā tirgū. Šīs ogas vienmēr asociējas ar īsto vasaras sākumu, jo, kad biju maziņš, vecmamma vienmēr atnesa lielu spaini pilnu ar zemenēm. Tagad jau pats esmu pieradis tās pirkt savai ģimenei, turklāt šeit ir visādi lauku labumi.”
Otram grupas dalībniekam – Edmundam Rasmanim – Centrāltirgus ir teju vai ikdienas sastāvdaļa. “Lai gan vasarās šeit iegriežos retāk, pārējā laikā gandrīz katru dienu sanāk iet caur Centrāltirgu, jo mācos tepat līdzās esošajā Rīgas Celtniecības koledžā. Turklāt man bijusi izdevība vērot šeit notiekošo, tā teikt, no ķēķa puses, jo pirms dažiem gadiem šeit visu vasaru nostrādāju par zemeņu pārdevēju. Jāatzīst, tas laiks bija tiešām interesants.”
Vaicāti, kā iepirkties tirgū “iedabūt” viņu vienaudžus, “PER” puiši norāda – tas iespējams, vien jaunietim sākot pastāvīgu dzīvi. “Jaunieši pēc savas dabas ir tādi slinkāki – viņi ir pieraduši, ka tos labumus no tirgus vai veikala atnes vecāki vai vecvecāki. Nav gan tā, ka jauniešiem Centrāltirgus nepatiktu, viņi visi zina, ko šeit var dabūt un ka šeit prece nav safasēta kā veikalā. Viņi zina, ka šos produktus diendienā svaigus ved no laukiem. Jauniešiem šī ir populāra pasākumu vieta, bet viņi nav pieraduši nākt uz Centrāltirgu iepirkties, jo neprot meklēt uz atrast to labāko, kas šeit ir. Taču, ja mājās tiek atnesta it kā ierastā karbonāde vai tomāti no Centrāltirgus, viņi ir ļoti priecīgi,” vienaudžu paradumus skaidro Edmunds.
