Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. jūnijs, 2012
Drukāt

Centrāltirgus vasaras pilnbriedā


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Sarkans, zaļš, dzeltens, saldi smaržīgs un vilinošs – tāds pašlaik izskatās Rīgas Centrāltirgus. 
Vasaras pilnbriedā tas aicināt aicina izbaudīt pašmāju pirmās ogas un dārza zaļumus
.

 

Zemnieki tirgū – prioritāte

“Pie mums visu laiku notiek kas interesants, tādēļ uz Centrāltirgu un Vidzemes tirgu jānāk katru dienu, lai pamanītu visas pārmaiņas, ko mēs īstenojam,” uzsver SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes locekle Tatjana Lukina. Kā vienu no pēdējiem jaunumiem T. Lukina min šomēnes atklāto jauno tirdzniecības vietu zemniekiem, kas sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) atvērta iepretim Zivju paviljonam. “Uzsākt tirdzniecību jaunā vietā nav viegli, tāpēc, domāju, ka pēc mēneša šīs tirdzniecības vietas piepildīsies, jo mūsu prioritāte ir piedāvāt iespēju tirgoties tieši pašmāju zemniekiem,” skaidro T. Lukina. “Zemnieks tomēr ir nedaudz konservatīvs un vēl izvērtē šo piedāvājumu,” piebilst Centrāltirgus sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Jakovels. “Pašlaik LOSP strādā ar zemniekiem, informējot viņus par šādu iespēju. Arī mēs aicinām zemniekus sazināties ar LOSP un noskaidrot visus interesējošos jautājumus, jo šī teritorija ir nodota LOSP pārziņā, kas tad arī izvērtē, piemēram, to, par kādu cenu izīrējama tirdzniecības platība šajā vietā. Šī būs tā “Lauku sēta pilsētā”, kurā ikviens pircējs droši zinās, ka prece tiešām nākusi no Latvijas lauksaimnieka, kurš pats savu zemi apstrādā un tajā izaudzēto arī tirgo,” tā I. Jakovels.

Kā vēl vienu iedrošinājumu, aicinot zemniekus tirgot savu preci Centrāltirgū, I. Jakovels min iespēju ātri tikt pie skaidras naudas. “Ja zemnieks savu produkciju nodod vairumtirgotājiem vai lielveikalu ķēdēm, tad nauda jāgaida pat līdz divarpus mēnešiem. Bet, atnākot uz tirgu pašam vai atvedot savu pārdevēju, nauda pie produkcijas pārdevēja atgriežas jau dažu dienu vai nepilnas nedēļas laikā, un to uzreiz iespējams ieguldīt, piemēram, minerālmēslu, degvielas vai sēklas materiāla iegādē,” kārdina I. Jakovels. 
Tirgus06_VS_13

Interesi par iespēju pārdot savu preci Centrāltirgū izrāda arī ražotāji, atklāj T. Lukina. “Piemēram, tie paši piena ražotāji grib tirgū atrast platību, kurā izvietot savu produktu veikalu, jo, nododot preci lieltirgotavās, ražotāji zaudē savu zīmolu, tādēļ ka tirgotājs uzliek savējo. Šeit viņi var sevi popularizēt pilnā apmērā,” stāsta T. Lukina.

Centrāltirgus vadība lepojas, ka atbalstījusi ražotāju, kas ļoti cieši sadarbojas ar Latvijas zemniekiem, izstrādājot produktus ar pievienoto vērtību. Pirms nepilna gada sakņu paviljonā atklāja nelielu Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta mazumtirdzniecības vietu. “Institūts izmanto ekoloģiski tīrus produktus no Latvijas bioloģisko zemnieku saimniecībām, sadarbojoties ar ļoti daudzām no tām, ražojot dažādas uztura piedevas cilvēku veselībai. To, ka šī sadarbība izrādījusies veiksmes stāsts, pārliecina fakts, ka šī viņu pirmā mazumtirdzniecības vieta nupat ir papildinājusies ar vēl vienu tirdzniecības vietu lielveikalā “Sky”. Domāju, ka viņi turpinās paplašināties,” uzskata T. Lukina.

Centrāltirgus vadība lepojas arī ar to, ka pamazām izdodas sakārtot tirdzniecības vietas, padarot tās gaumīgākas. Piemēram, vecos kioskus Piena paviljona priekšā nu ir aizstājuši vienota stila tirdzniecības galdi ar nojumēm.

T. Lukina: “Būdami apsaimniekotāji, saprotam, ka galvenais uzdevums ir sakārtot tirgus teritoriju tādā veidā, lai katrs kvadrātmetrs tiktu izmantots lietderīgi. Jo vairāk mums būs tirgotāju un nomnieku, jo varēsim būt elastīgāki tarifu ziņā, dodot iespēju tos arī samazināt, ko vienreiz jau esam izdarījuši. Katrā ziņā esam pretimnākoši arī jautājumā par dažādām atlaidēm tirgotājiem vai nomniekiem, jo – mēs speram vienu soli pretim viņiem, bet viņi – piecus pretim mums.”

Vēl pirms dažiem gadiem SIA “Rīgas Centrāltirgus” darbojies ar zaudējumiem, bet nu šis ir jau sekmīgi strādājošs uzņēmums, kurā par galveno rādītāju uzskata stabilu un augošu apgrozījuma kāpumu. “Aizvadītā gada laikā apgrozījums ir pieaudzis. Domāju, tas ir ļoti labs rādītājs pašvaldības uzņēmumam, jo pašlaik vienīgi ķīmijas nozares uzņēmumi piedzīvo tik labu izaugsmi,” atklāj T. Lukina. Turklāt, neraugoties uz to, ka no gada sākuma nav paaugstināta nomas maksa par tirdzniecības vietām, apgrozījums šajā pozīcijā augot, kas apliecinot faktu, ka tirgotāju kļūst vairāk. “Kad vasarā dārzeņus pārsvarā tirgo ārā, mums ir iespēja nedaudz samazināt nomas maksu tiem, kas tirgojas Sakņu paviljonā, līdz ar to mēs iegūstam vairāk vietu jauniem tirgotājiem,” skaidro T. Lukina.

 

Zemenīte sarkanā…

Tirgus14_VS_13Jūnija sākums ir tas brīdis, kad tirgu gribas apmeklēt kaut vai tāpēc vien, lai baudītu gaisā virmojošo pirmo zemeņu aromātu. Šobrīd Centrāltirgū to ir patiesi daudz un zemeņu cenas ir pieejamas teju ikviena maciņa iespējām. Latvijas zemenes galvenokārt vēl ir no siltumnīcās augušajām, no lauka lasītās būs nopērkamas tikai pēc Jāņiem. Tiesa gan, pieprasījums pēc pašmāju ogām ir nemainīgi labs, pat neraugoties uz samērā augsto cenu – līdz pat pieciem latiem par kilogramu. Izrādās, ka ārzemnieki un mazu bērnu māmiņas labprāt izvēloties Jelgavā bioloģiski audzētas zemenes, kas, fasētas kārbiņās pa 200 gramiem, maksā 1,50 latus. “Tie cilvēki, kuru ienākumi ir zemāki, ēdīs arī ārzemju zemenes. Turklāt ir zināma informācija par to, ka arī Latvijas precē ir ļoti daudz nitrātu un lielas atšķirības starp importēto un šeit augušo vairs nav,” norāda pārdevēja Solvita Dukovska.

Pašlaik lielākais pieprasījums, protams, ir pēc zemenēm, taču tirgū jau var iegādāties aprikozes, čerešņu. “Pirmā čerešņa, ko ieved no Spānijas un Grieķijas, vēl ir padārga, un pieprasījums pēc tās nav pārāk liels. Kad parādīsies Ungārijas un Polijas čerešņa, šī oga cenas ziņā kļūs daudz pieejamāka,” skaidro S. Dukovska.

Tirgotāja atzīst, ka konkurence esot “nenormāli liela”. Tādēļ viņa lepojas, ka vairāku gadu laikā izveidojies savs pastāvīgu klientu loks, kas zina, ka šeit vienmēr būs pieejama laba prece un tādējādi palīdz izdzīvot konkurences cīņā par pircēju.

 

Svaigas maizes 
vilinājums

Ir kāds produkts, kas Centrāltirgū pieejams visu gadu un ko izpērk teju acumirklī. Tas ir Gaļas paviljonā izvietotajā ceptuvē uz vietas tapušais lavašs. No īpašās apaļās krāsns tas vēl karsts nonāk pie pircēja un, pateicoties savai visai demokrātiskajai cenai – Ls 0,50 – 0,60, zibenīgi pazūd apmeklētāju somās. Šīs maizes cepējs ir Aleksejs Tolstovs. Cilvēks, kurš strādā 18 stundas diennaktī, jo mīklas gatavošanu neuztic nevienam citam. Tikai tā varot garantēt nemainīgu lavaša garšu un kvalitāti, uzskata Aleksejs. “Maizes cepšanu esmu apguvis Vidusāzijā un Gruzijā, tāpat Ēģiptē un Izraēlā, protams, arī Latvijā. Ja vien būtu telpas, aprīkojums un pietiekams pieprasījums, varētu cept jebkuras nacionālās virtuves maizi,” lepojas Aleksejs. Maizes cepšanas darbā viņam gan palīdz divi darbinieki, kuriem tas uzticēts. Nelielajā ceptuvē top piecu veidu pīrādziņi un triju veidu lavaši. “Ir lavašs ar ķirbju sēklām, mazais un lielais lavašs. Mazo iesaku paķert uzkodai darbā, bet lielais noderēs visai ģimenei. Man visvairāk glaimo tas, ka lavašu bez nekādām piedevām ļoti iecienījuši bērni – viņi citu maizi vairs nevēlas. Un tas ir labi, jo šī maize ir ļoti veselīga – es izmantoju tikai vietējos miltus no “Rīgas dzirnavnieka”, kā arī pavisam nedaudz pievienoju raugu no vietējās rauga rūpnīcas,” stāsta A. Tolstovs. Pirms nonākt krāsnī, lavašs savu formu iegūst uz īpaša spilventiņa un tad tiek pielipināts pie krāsns iekšējām sienām.

 

Puķu karalieņu 
bruņinieks

Ikviens, kuram ir dārzs vai kaut neliela puķu kaste uz balkona, vasarā labprāt to piepilda ar krāšņi ziedošām un smaržīgām puķēm. Centrāltirgus ir vieta, kurā var atrast visplašāko un krāšņāko ziedu klāstu. Var izvēlēties jau skaisti sakuplojušu un ziedošu puķi podiņā vai piemeklēt sirdij tīkamu stādāmo materiālu. Neiztrūkstoši Centrāltirgū ir arī visu ziedu karalieņu – rožu – stādi. Par savām aizbilstamajām – sārtos, oranžīgos un dzeltenos toņos vislabāk zina stāstīt to bruņinieks, rožu audzētājs no Jelgavas Andris Kalmanis. “Vai šīs rozes smaržo? Tas ir jautājums, kuru kā pirmo parasti uzdod tie, kas vēlas iegādāties rožu stādus,” atklāj A. Kalmanis. “Centrāltirgū rozes tirgoju no pusmaija līdz jūnija beigām. Šogad piedalījos arī Jelgavas Ziedu parādē, biju Liepājā un Siguldā, tāpat plānoju doties uz Salaspili,” stāsta A. Kalmanis. Rožu cenas jelgavniekam visnotaļ pieņemamas – no trim latiem plēves iesaiņojumā līdz pat pieciem latiem jau par lielāku rožu stādiem podiņā. Rožu audzētājam vaicājām par savulaik teju katrā lauku sētā ziedējušo baltu rožu krūmu, kura stādi nekur nav manīti. “Ja domājat maijrozītes – lielu, baltiem ziediem klātu smaržīgu krūmu –, tad nezinu nevienu, kas pašlaik Latvijā to audzētu vai piedāvātu stādus. Varbūt tiem būtu labs noiets?” prāto Andris Kalmanis.

 

Līgo svētku tuvums

Gada gaišākie svētki un īsākā nakts vairs nav aiz kalniem – jau nākamnedēļ visa Latvija ļausies Līgo svētku burvībai. To tuvums jau tagad jaušams arī Centrāltirgū, kur starp īrisiem un dažādām dārza puķēm gozējas arī margrietiņas, maijpuķītes, magones un majestātiski zaļās kalmes. Tirgus vadība gan īpaši vēlas izcelt dažādu ārstniecisko zālīšu tirdzniecības stendu, kas atrodas iepretim administrācijas ēkai. “Tā kundze, kas šīs tējiņas tirgo, ir tiešām unikāla,” norāda T. Lukina. “Pie viņas var vienkārši pieiet, pateikt, kāda ir veselības problēma, un, minūti padomājusi, viņa savāc dažādas zālītes, izstāsta, kā tās lietot, un tās darbojas tiešām par visiem 100 procentiem. Viņa tiešām ir cilvēks ar unikālām zināšanām,” pieredzē dalās T. Lukina.

 

Kvalitāte 
un labi cilvēki

Vasara bez grilētas gaļas un “latviešu nacionālā” ēdiena šašlika nu jau vairs nav iedomājama. Šai sezonai gatavs arī Centrāltirgus Gaļas paviljons, kurā atrodama gaļa jebkurai gaumei un prasīguma pakāpei. Cūkas gaļas pārdevēji no Jēkabpils puses paviljonā strādā jau daudzus gadus un atzīst – pircēji mēdz būt visādi, tomēr kopēju valodu izdodas atrast kā ar nīgru, tā apmierinātu pircēju. “Vasarā cilvēki vairāk izvēlas kakla un šķiņķa karbonādi, kā arī pašu šķiņķi. Cilvēki mēdz būt dažādi, taču lielākoties zina, ko vēlas, un ar viņiem ir viegli strādāt,” stāsta pārdevēja Madara. Pie stenda satiekam arī kādu pensionāri, kura vēlas iegādāties cūkgaļu. “Es jau divus gadus gaļu pērku tikai šajā stendā – mīksta, svaiga, nekad no tās netek sula, tādēļ man tā patīk. Turklāt te pārdevējs ir tāds jauns un ļoti patīkams puisis,” atklāj pensionāre Alla Domica.

 

Spāņu krāsainība pievilina

Sakņu paviljonā izveidotais spāņu preču veikaliņš gada laikā “apaudzis” ar pastāvīgo klientu loku un turpina pievilināt aizvien jaunus pircējus. Iespējams, “pie vainas” šeit nopērkamo produktu garšas daudzveidība vai – allaž smaidīgās un atsaucīgās pārdevējas spēja izsmeļoši pastāstīt par visu jauno, kas veikaliņā atrodams. “Cilvēkiem mēs patīkam, ļoti daudzi izvēlas olīveļļu, tomēr visvairāk pirktais ir vītinātais šķiņķis – esmu dzirdējusi atsauksmes, ka tas ir pats labākais Rīgā,” smaida pārdevēja. Vasaru spāņu veikaliņš iesāk ar jaunu produktu iedāvājumu, kurā atrodama arī jauna desa, kas gatavota no Ibērijas melnās cūkas, kas barojas tikai ar ozolzīlēm un īpašiem garšaugiem. Tāpat te atrodama jauna olīveļļa, kas sastāv no piecām dažādām eļļām, spāņu pesto un majonēze, karaliskās olīvas ar papriku un alapino asajiem pipariem. Katrā ziņā, ja izdodas sastapt pašu spāņu saimnieku, var ko vairāk uzzināt arī no viņa, jo spānis pamazām sācis runāt arī latviski.

 

Bišu devums visu gadu

Lai gan jaunā medus raža vēl tikai gaidāma, tirgū vienmēr ir pieejams plašs medus klāsts, tostarp no Zemgales puses. Aucenieka Gunta Klūgas piedāvātajam medum pircēji nāk pakaļ visu gadu, jo izvēle ir tiešām plaša. Joprojām nopērkams meža ziedu, griķu, viršu, liepziedu medus, kā arī bišu maize. Pārdevēja Ligita Brūvere norāda: “Pircēji mūs zina un medu pērk tiešām visu gadu, jo daudzi cukura vietā izvēlas medu. Mūsu medus ir ļoti augstas kvalitātes, un pircējs to novērtē.”

 

Zivju paviljons – pērle pērlē

“Mēs sakām, ka Centrāltirgus ir Rīgas pērle, bet Zivju paviljons ir pērle pērlē – tieši ar tā apskati savu ciemošanos pie mums parasti sāk tūristi, jo tāds zivju klāsts kā šeit nevienas Eiropas valsts tirgū nav apskatāms,” atklāj T. Lukina. Tūristi zivju daudzveidību ne tikai apskatot, bet arī labprāt tās iegādājoties. Tā tūristi no Krievijas divus lielus džipus piekrāvuši pilnus ar dažādām kūpinātām zivīm.

Tas, kādas svaigās zivis Līgo svētkos pircējs varēs iegādāties Zivju paviljonā, lielā mērā būs atkarīgs no zvejniekiem, norāda Zivju paviljona tirgotāji. “Tā kā mēs maksājam mazāk, tad zvejnieki dod to, kas viņiem paliek pāri. Tie, kas piejūras ciemos ceļa malās var pārdot savas zivis, to dara un nopelna vairāk. Uz Līgo svētkiem cilvēki labprāt izvēlas to, ko var paņemt līdzi piknikā sagrieztu – skumbriju, auksti kūpinātu Rojas delikatesi, laša steiku grilēšanai.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+