Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. maijs, 2013
Drukāt

Centrāltirgus vilinās ar “odziņām”


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pavasaris Rīgas pašvaldības akciju sabiedrībā (RPAS)” Rīgas Centrāltirgus” atnācis ar daudzām labām lietām. Aizvadītajā sezonā patīkami pārsteidzis aizvien pieaugošais apgrozījums un peļņa, tādēļ arī šogad attīstībai tiks pievērsta liela uzmanība, tirgus apmeklētājiem piedāvājot aizvien ko jaunu un rūpējoties arī par tirgotāju darba apstākļu uzlabošanu.

 

Kas un kā tieši iecerēts, skaidro RPAS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

 

– Gada sākums ir laiks, kad izvērtēt aizvadītā gada veikumu. Kāds Centrāltirgum bija 2012. gads?

A. Abramovs: – Labo ziņu par aizvadīto gadu noteikti ir vairāk. Tiesa gan, tas rada arī vairāk darba un pienākumu, kas vainagojas ar lielāku atbildību. Pērn esam kāpinājuši apgrozījumu par aptuveni astoņiem procentiem, bet gadu noslēdzām ar peļņu, kas nebūs mazāka par 250 tūkstošiem latu. Šādus rezultātus sasniedzām, palielinot tirdzniecības apjomus atklātajā teritorijā. Tur mēs nedaudz pārkārtojām tirdzniecības vietu izvietojumu, nemainot cenu par to. Tirdzniecības kontekstā pozitīvi bija arī tas, ka 2012. bija ļoti silts gads, kas tirgotājiem ļāva sākt āra tirdzniecību jau februārī un turpināt to līdz pat novembrim. Tādējādi klusā sezona pērn bija vien divus mēnešus.

Lielu pienesumu deva arī Nakts tirgus, kas darbu sāka pērn februārī, kā arī jaunā iebraukšanas sistēma, kas automātiski izsniedz iebraukšanas talonus, ko apmaksā izbraucot. Šī sistēma mums ļauj kontrolēt transporta plūsmu tirgus teritorijā, un, pateicoties tai, esam nopelnījuši 86 tūkstošus latu.

Apgrozījums un peļņa pieauga arī tādēļ, ka pērn pārņēmām Zivju paviljonu un apsaimniekojam to jau devīto mēnesi.

– Vai pērn izdevās īstenot arī visus iecerētos projektus?

– Aizvadītais tiešām bija projektu un investīciju gads. Mēs daudz paveicām tieši tirgus infrastruktūras sakārtošanā, izbūvējot jaunas nojumes, pāreju starp Zivju un Sakņu paviljonu, Diennakts tirgu, kā arī izveidojot ārējo apgaismojumu Centrāltirgū, Vidzemes un Āgenskalna tirgū.

Varam palepoties, ka nu arī Gaļas paviljonā strādājošie var uzelpot – tur ir izbūvēta kondicionēšanas un apkures sistēma. Šī gada aukstajā februārī apmeklētāji un arī Gaļas paviljonā strādājošie varēja izbaudīt siltās telpas. Esam gatavi arī lielajam karstumam, kad varēsim iedarbināt kondicionēšanas sistēmu.

Tie bija būtiskākie investīciju projekti pērn, kas ievirzīja plānošanu arī 2013. gadam. Centrāltirgus šogad izsludinājis daudz un dažādus iepirkumus, no kuriem liela daļa vērsta uz remontdarbu pakalpojumiem, piemēram, avārijas stāvoklī esošu ēku demontāžai pie Piena paviljona, līdzās kafejnīcai “Kārums”. Šo projektu, kura izmaksas būs 30 tūkstoši latu, plānots pabeigt divu mēnešu laikā, uzlabojot drošību un tirgus koptēla pievilcību.

Liels projekts ir arī mazgātavu izbūve Zivju paviljonā, kas ļaus uzlabot tirdzniecību kā ar svaigām, tā saldētām zivīm, jo bez tām tirdzniecības procesā nevar nodrošināt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasību pilnvērtīgu izpildi. Šim nolūkam nepieciešami 67 tūkstoši latu bez PVN.

Gaļas paviljonā esam sākuši un līdz maija vidum pabeigsim ceturtās saldēšanas kameras izbūvi, kas īpaši svarīga būs vasaras sezonā. Turklāt arī šajā paviljonā strādājam pie līdzīga projekta par mazgātavu izbūvi kā Zivju paviljonā, lai nodrošinātu PVD prasības attiecībā uz pārtikas aprites drošumu. Mazgātavās nonāks visi gaļas produktu pārvadājamie rati, nodrošinot tiem atbilstošu dezinfekciju un dezinsekciju. Projekta izmaksas – 22 tūkstoši latu.

Taču mums ir padomā arī kas tāds, kas patiks ne vien tirgotājiem, bet arī pircējiem un tūristiem, – esam pasūtījuši jaunus, vienota dizaina lietussargus visam Centrāltirgum. Tie būs ieturēti paviljonu krāsojumā, un jau līdz Līgo svētkiem uzstādīsim aptuveni 300 lietussargus, ko liksim uz galdiem, kam nav nojumes.

– Kādas izmaiņas šogad sagaida tirgotājus?

– Likumdevējs ir ierobežojis skaidras naudas aprites iespējamību, nosakot limitus darījumiem ar skaidru naudu neatkarīgi no sadarbības perioda. Tādēļ RPAS “Rīgas Centrāltirgus” pakāpeniski pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem ar tirgotājiem. Tas nozīmē, ka pirms tirdzniecības sākšanas tirgotājam jāsaņem rēķins, tas jāapmaksā un tikai tad var sākt tirgoties. Nekādu problēmu pārejā uz šo sistēmu nebūs ar pastāvīgajiem tirgotājiem.

Problēmas saskatu attiecībās ar īslaicīgajiem, sezonālajiem tirgotājiem. Tādēļ esam nolēmuši tirgus atklātajā teritorijā ar ieeju no Piena paviljona puses izveidot Klientu apkalpošanas centru. Tajā sezonālie tirgotāji operatīvi varēs saņemt rēķinus, tos apmaksāt un doties tirgoties.

– Vai tirgū nāk jauni tirgotāji?

– Par īpaši lielu skaitu jauno tirgotāju runāt nevar, toties aizvien lielāku interesi par Centrāltirgu izrāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Trīs nelielus projektus ar jau noslēgtiem nomas līgumiem, konkrētu tirdzniecības vietu izbūvi mēs pašlaik īstenojam.

Pirmais projekts saistīts ar kafejnīcu “Kārums”, kuru nomā jauniešu grupa. Amerikas un Kanādas latvieši apvienojušies ar vietējiem puišiem un mēģinās veidot ātro uzkodu kafejnīcu restorānu. Tajā paredzēts izvietot arī nelielus informatīvus stendus par Latvijas kultūru un izklaides iespējām Rīgā savas paaudzes jauniešiem. Būs arī atsevišķi izveidota vieta pavāru meistarklasēm, jo puiši iecerējuši aicināt pavārus no visas pasaules, lai parādītu, ko var pagatavot no tirgū iegādātiem produktiem. Demontējot brūkošās ēkas un nokrāsojot kafejnīcu, šim projektam jābūt gatavam divu mēnešu laikā.

Otrs projekts ir Normunda Maļinovska iniciēts. Viņš savulaik sadarbojās ar šefpavāru Elmāru Tanni, atverot restorānu “Čarlstons”, vēlāk bijis “Salt&Pepper” īpašnieks, bet nu darbojas patstāvīgi.

Centrāltirgū viņš iecerējis ātrās ēdināšanas restorānu, kurā būs redzami svaigi produkti, ko pēc klienta pieprasījuma pagatavos pavāri. Tas atradīsies pārejā starp Zivju un Sakņu paviljonu, un šim projektam jābūt gatavam līdz jūlijam.

Tieši pretim iepriekšminētajam krodziņam būs mūsu trešais projekts. Sakņu paviljonā uzbeki bija izveidojuši savu maizes ceptuvi, piedāvājot nacionālajā maizes krāsnī tandill ceptu Vidusāzijas tradicionālo maizi čap-čag. Nu viņi pāries uz daudz plašākām telpām ar lielāku sortimentu, varēs piedāvāt šo maizi arī ar gaļu un vārīt īstu uzbeku plovu. Uzbeku kafejnīca darbu varētu sākt jau maija beigās.

Kā redzams, ēdināšanas uzņēmumi būs ļoti atšķirīgi un dažādām gaumēm piemēroti. Domāju, ka ar šo projektu īstenošanu iegūsim tirgum vēl vienu “odziņu” – vietas, kur pēc iepirkšanās skrējiena piesēst atpūsties, pie viena nobaudot ko gardu.

 

Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Rīgas Centrāltirgus”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+