Tirdzniecības centri sāk kanibalizēties. Mazāk apmeklējumu, lielāki pirkumi 7
Neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti austrumu pusē un nedienām Eiropas dienvidos, kas šūpo cilvēku pārliecību par nākotni un kas reizēm liek ierobežot arī tēriņus, Latvijas mazumtirdzniecības nozare turpina izaugsmi, kas atspoguļojas veiksmīgāko tirdzniecības centru darbības rādītājos.
Jāatgādina, ka 2013. gada beigas bija ļoti spēcīgas no apgrozījuma viedokļa, turklāt tas bija Krievijas tūristu naudas tērēšanas augstākais punkts. Neraugoties uz bažām par eiro ieviešanu, 2014. gada sākums un pirmā puse bija ļoti laba, apgrozījums turpināja augt. Toties pagājušā gada otrajā pusē līdz ar Krievijas un Ukrainas konflikta eskalēšanos apgrozījuma pieaugums izsīka. Krievijas tūristi 2014. gada beigās vairs nebrauca uz Latviju, bet citu valstu tūristu pieplūdums nespēja kompensēt krievu tērēšanas paradumus. Tāpēc arī pietrūka tradicionālā decembra svētku apgrozījuma pīķa, turklāt daudzi tirgotāji īpaši gatavojās šim periodam, un tas, ka neizdevās sasniegt iecerētos pārdošanas apjomus, radīja raizes.
Mazāk apmeklējumu, lielāki pirkumi
Lielākie tirdzniecības centri joprojām uzrāda apgrozījuma kāpumu, bet atšķirībā no iepriekšējiem gadiem spilgtāk iezīmējas tendence apmeklētāju skaitam stagnēt vai pat samazināties. Tas, ka dažos tirdzniecības centros apmeklētāju skaits ir samazinājies, nozīmē, ka citi centri ir piesaistījuši sev šos apmeklētājus.
Ir tiešām grūti palielināt apmeklējumu pie krītoša iedzīvotāju skaita, spriež mazumtirdzniecības nekustamo īpašumu konsultants Māris Jānis Oga. Tomēr apmeklējumu kritums ir raksturīgs daudzos Eiropas centros, un lielās centru apsaimniekotāju kompānijas to apzinās kā problēmu. Jāņem vērā, ka apmeklējuma kritums nenozīmē, ka tiek zaudēti klienti. Mainās cilvēku ieradumi – viņi retāk nāk uz centriem, rūpīgāk plāno savus pirkumus, cenšas lieki netērēt. Toties palielinās kāds cits rādītājs – vidējais pirkums, un tieši šis rādītājs pēckrīzes gados nodrošināja kopējo apgrozījuma pieaugumu.
Vēl cilvēkiem kļūst pieejamas citas alternatīvas pirkumu veikšanai, piemēram, interneta veikali. Bet jāņem vērā, ka ir tirgotāji, kuriem apmeklējumu skaits ir ļoti svarīgs, piemēram, tas attiecas uz impulsa pirkumiem, ēdināšanas pakalpojumiem – jo, nākot retāk, cilvēks taču vienā reizē neapēd vairāk.
Tikai vēl viens kanāls
Runājot par e-komerciju, uzskats nozarē ir tāds, ka interneta veikali ir vēl viens tirdzniecības kanāls, nevis drauds. Bieži vien robežas starp interneta tirdzniecību un tradicionālo tirdzniecību ir nojauktas. Bet, protams, tiek rūpīgi sekots līdzi jaunajām tendencēm. Pieauguma procents interneta tirdzniecībai ir augsts, bet kopējā pīrāga daļa vēl maza. Strauji attīstās “pasūti un paņem” modelis, jo nav jāpiegādā prece klientam līdz durvīm, kas ir arī ļoti dārgi. Turklāt arvien vairāk ir tādu uzņēmumu, kas sākotnēji pārdeva preces tikai internetā ar piegādi mājās, bet tagad cenšas atrast telpas tirdzniecības centros, lai pircēji tur varētu saņemt preces.
Turpina attīstīties
Ja nebūtu ģeopolitisko problēmu, vairāk tiktu domāts par attīstību, rekonstrukciju u. tml. Vienīgie, kas publiski izpauduši savus attīstības plānus, ir “Linstow” – “Alfas” un “Origo” paplašinājumi.
“”Alfā” šobrīd ir pieprasījums pēc platības, ar šo paplašināšanas projektu mēs varam palielināt stāvvietu skaitu (daļu pārvietojot uz pazemi), uzlabot vidi. Līdz ar paplašināšanu palielināsim sortimentu, ir partneri, kuriem ir jaunas idejas, ir arī jauni partneri. Lielāku uzsvaru liksim uz ēdināšanas pakalpojumiem, ceram sadarboties ar “Lido”. Ēdināšana ir izdevīgs pakalpojums un veids, kā palielināt apmeklējumu un noturēt cilvēkus ilgāk centrā. Tam ir vajadzīgs lielāks stāvvietu skaits, lielāks izklaides iespēju piedāvājums, kino u. tml.,” stāsta SIA “Linstow Center Management” valdes loceklis un iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis. Viņš piebilst, ka formāli “Alfas” projektu plāno apstiprināt septembrī, pirmos darbus veikt novembrī, decembrī, sākot ar auto stāvvietu. Lielie darbi paredzēti nākamā gada janvārī, lai netraucētu decembra svētku iepirkšanos. Sarežģītākais laiks būs no janvāra līdz jūlijam (kad ir divas klusās sezonas – gada sākums un vasara), bet atklāšanas svētki paredzēti 2017. gadā.
“Origo” paplašināšanas mērķis ir palielināt darbības apjomu, radīt nozīmīgu iepirkšanās magnētu pilsētas centrā. “Linstow” uzdevums ir radīt centru, kur cilvēki uzturas ne tikai pusstundu vai stundu, kā tas pārsvarā ir šobrīd, bet vairāk. Tas varētu padarīt “Origo” par apmeklējuma mērķi arī nedēļas nogalēs.
Lai gan citu tirdzniecības centru attīstības plāni nav tik iespaidīgi, katrā no tiem notiek nopietni darbi pie nomnieku sastāva uzlabošanas. “Spices” direktore Iveta Lāce centra darba rādītājus, lai arī sākotnējie plāni bija piesardzīgi, vērtē kā ļoti labus. Tas panākts, pareizi izvēloties stratēģiju, kurā ietilpst piedāvājuma dažādošana, jaunu un Latvijā vēl nebijušu zīmolu ienākšana, arī vērienīgas pārmaiņas pašreizējo nomnieku lokācijas vietās. 2014. gadā tika pārkārtota teju sestā daļa “Spices” tirdzniecības platības, atklājot modes apģērbu sektoru. Marta beigās durvis vēra “H&M” apģērbu veikals, aprīļa sākumā Latvijā ienāca britu universālveikals “Debenhams”, tam sekoja “Reserved” jaunā koncepta veikals u. c.
Uz trešo vietu topā pakāpies tirdzniecības centrs “Rīga Plaza” ar ievērojamu apgrozījuma pieaugumu – 17%. “CBRE” apsaimniekotais centrs visvairāk arī kāpinājis apmeklējumu. 2014. gadā labu pienesumu sniedza “H&M” veikala atvēršana ar vienīgo “H&M Home” nodaļu Latvijā, tāpat nopietni tika papildināts bērnu preču klāsts.
“Domina Shopping” 2014. gadu beidza ar 7% pieaugumu, ko sekmēja centrā īstenotie projekti – gan atvērti jauni, šajā centrā nebijuši zīmoli, gan rekonstruēti, uzlaboti esošie veikali. Kā būtiskākos un lielākos jauno nomnieku projektus var minēt “Lido” restorānu un “H&M” apģērbu veikalu, bet nozīmīgākās rekonstrukcijas veiktas “Lindex” un “KidZOne/ Toys Planet” veikalos.
Protu, protu…
Šā gada februārī tika izziņots, ka Šveices investīciju kompānija «Partners Group» no Dānijas investīciju kompānijas «Northern Horizon Capital» meitasuzņēmuma «BPT Optima» par 167 miljoniem eiro iegādājusies nekustamo īpašumu portfeli Baltijas valstīs un Polijā, kurā ietilpst arī tirdzniecības centrs “Olimpia”. Diemžēl centra vadība nebija gatava padalīties ar centra darbības rādītājiem 2014. gadā. «LA» jau rakstīja, ka tirdzniecības centrā tika slēgta daļa otrā stāva, plānojot izveidot aptuveni 30 «outlet» koncepcijas veikalus, kuru atklāšana bija paredzēta pagājušā gada beigās. Apmeklējot tirdzniecības centru, pārliecinājos, ka joprojām otrā stāva rekonstrukcija nav pabeigta, un tas, protams, nozīmē negūtus ieņēmumus.
Reģioni nostiprinās
Pozitīvas izaugsmes tendences vērojamas arī lielākajos reģionu tirdzniecības centros. “Valletas” Valmierā apgrozījums pērn, salīdzinot ar datiem 2013. gadā, pieaudzis par 11%. Kopš 2012. gada nogales tirdzniecības centrā tiek veiktas nozīmīgas pārmaiņas nomnieku sastāvā, kas turpinājās arī pagājušajā gadā. Līdz ar tām “Valletai” tiek piesaistīti pazīstamu zīmolu veikali, teic “Valletas” vadītāja Evija Švarca. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar datiem pērn, tirdzniecības centra kopējais apgrozījums pieaudzis par 15%, pirkumu skaits – par 4%. Neskaitot pārtikas operatora datus, pieaugums ir attiecīgi par 16% un 5%. E. Švarca prognozē, ka mērenu pieaugumu pret pagājušo gadu centrs saglabās visa gada garumā, gadu noslēdzot, tie varētu būt attiecīgi +6% un +1%.
Pēc platības lielākajā tirdzniecības centrā ārpus Rīgas – “Ditton nams” – šogad ir paredzēts apgūt jaunas platības esošajā apbūvē un nodot ekspluatācijā līdz gada beigām. Tas būs motormuzejs un seno ieroču kolekcija – jauns impulss apmeklētāju piesaistīšanai. SIA “Ditton nams” valdes loceklis Rolands Zarāns atklāj, ka 2015. – 2017. gadā ir paredzēts sākt centra ceturto attīstības kārtu. Tas ir vērienīgs projekts, pēc būvdarbiem tirdzniecības platības paplašināsies līdz 60 tūkstošiem kvadrātmetru.
Dzīvojam tālāk
2015. gadu var raksturot ar turpinošos neskaidrību, pie kuras cilvēki jau pieraduši un turpina darboties. Vienīgais blakus efekts – cilvēki vairs netērē ar vieglu roku, bet gan krāj naudu. To apstiprina banku dati. Pirms krīzes apgrozījumi bija uzpūsti ar kredītu naudu, tie nebija reāli un atbilstoši patiesajai pirktspējai, šā brīža apgrozījumi ir daudz reālāki.
2015. gadā “Galactico” centru apgrozījuma pieaugums pirmajos piecos mēnešos ir 2,4%. “Alfai” un “Dolei” ir bijis labs gada sākums, “Origo” un “Galerijai Centrs” – mazliet gausāks. Vecrīga ir zaudējusi tūristus, konkrēti no Krievijas, kas ir lielāki tērētāji nekā, piemēram, vācieši, un tas parādās rezultātos. 2015. gadā “Galactico” centri varētu sasniegt 2 – 3% apgrozījuma pieaugumu, prognozē M. Budļevskis.
Šobrīd makroekonomiskā nestabilitāte ļoti traucē, tomēr pamatā Latvijas kompānijas ir mazas un elastīgas, ātri piemērojas situācijai, tāpēc M. Budļevskis uzskata, ka arī 2016. gadā ir reāli plānot 2 – 3% pieaugumu «Galactico» centriem. Līdzīgas prognozes sniedz «Spices» direktore: «Esam piesardzīgi – apmeklētāju skaitu plānojam saglabāt 2014. gada līmenī, bet kompleksa kopējam apgrozījumam («Spice» un «Spice Home») ir plānots neliels 2 – 3% pieaugums.»
Šā gada pirmajā ceturksnī «Rīga Plaza» apmeklētāju plūsma ir augusi par 5,8% un apgrozījums par 16,3%, salīdzinot ar 2014. gadu. «CBRE» direktore Baltijas valstīs Santa Rozenkopfa vērtē, ka kopumā tendences šim un nākamajam gadam ir pozitīvas. Kamēr arī patērētāju noskaņojums būs pozitīvs, mazumtirgotāji turpinās kaut piesardzīgi, tomēr attīstīties un modernizēt savus veikalus. Arī tirdzniecības centra «Domina Shopping» vadītāja Ilze Brazeviča uzskata, ka pozitīvajai tendencei būtu jāsaglabājas arī 2015. gadā, lai gan būtisks pieaugums netiek prognozēts.
Nedaudz skeptiskāks ir M. J. Oga, uzskatot, ka pāris procentu apgrozījuma pieaugums šo un nākamo gadu ir optimistiskas prognozes. Liela nozīme ir ģeopolitiskai situācijai – ja Krievija nomierināsies; ja atgriezīsies krievu tūristi; ja vietējiem iedzīvotājiem atgriezīsies pārliecība par nākotni utt. “Reālas prognozes varētu būt tādas, ka tirdzniecības centri saglabā pašreizējo apgrozījuma līmeni vai to pieauguma tempi samazinās. Protams, visi cenšas parādīt pieaugumu, kaut vai lietojot radošu grāmatvedību, jo ir jāsniedz pārskats saviem īpašniekiem,” rezumē M. J. Oga.
Trauslo situāciju apliecina ekonomikas dati. Nedaudz mērenāks kļuvis mazumtirdzniecības apgrozījums, izņemot samērā svārstīgo degvielas tirdzniecību, maijā un aprīlī tas audzis par 3 – 3,5%, salīdzinot ar vidēji 5,4% pirmajā ceturksnī. Turklāt maijā gada griezumā nepārtikas preces (izņemot degvielu) auga par 6,4%, atzīmē “Swedbank” ekonomists Andrejs Semjonovs.
