Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. februāris, 2014
Drukāt

Centram “Koka Rīga” bijuši 7340 apmeklētāji

Foto: LETAFoto: LETA

Pērn koka arhitektūras centru “Koka Rīga” Grīziņkalnā apmeklējuši 7340 cilvēki, tajā notikušas daudzas ekskursijas, izstādes, koncerti un citi pasākumi, portālu LA.lv informēja Rīgas domē.

Tomēr Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs norāda, ka daudzi rīdzinieku vēl nav izmantojuši lielisku iespēju iepazīties ar pagājušajā gada maijā atklātocentru, kurā ir laba iespēja daudz uzzināt gan par koka ēkām Rīgā kopumā, gan Grīziņkalna apkaimi.

Centrs “Koka Rīga” mitinās divās 19. gadsimta koka dzīvojamās mājās Krāsotāju ielā. Stūra ēkas būvniecība pēc arhitekta H. Geigenmīllera projekta tika sākta 1876. gadā, bet otro ēku 1896. gadā projektējis arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Tās ir divstāvu koka dzīvojamās ēkas, kuras bija paredzētas vietējo manufaktūru un fabriku strādnieku ģimenēm. Ēkas savas pastāvēšanas laikā bija dzīvesvieta daudzām ģimenēm, kā arī vienā no tām darbojies veikals. Veikalā 20. gadsimta sākumā galvenokārt tirgoja tabaku, cigārus, papirosus, miltus un konservus. Palīgtelpā bija izbūvēta apjomīga maizes krāsns, kuras mūrējuma fragments un skurstenis apskatāms arī mūsdienās.

Ēkas laika griežos ir piedzīvojušas vairākas pārbūves, kas saistītas ar inženierkomunikāciju izbūvi, un dažādiem remontdarbiem, piemēram, jumta seguma maiņu. Pēckara gados, padomju varas nacionalizētās ēkas tika vāji koptas, līdz ar to tās tika novestas līdz avārijas stāvoklim un atradās uz sabrukšanas robežas. 2012.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālo atbalstu un Rīgas domes līdzfinansējumu ir noslēgta ēku renovācija ar mērķi attīstīt Rīgas vēsturisko koka arhitektūru, kā arī izveidot starptautiski atzītu kultūras tūrisma produktu.

Centra “Koka Rīga” stūra ēkas pirmajā stāvā ir izveidots tūrisma informācijas punkts, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Grīziņkalna apkaimes tūrisma piedāvājumiem – apskates objektiem, ēkām, atpūtas vietām. Tiek piedāvāti arī tūrisma maršruti kājāmgājējiem un sniegta vēsturiska informācija. Ēkas otrajā stāvā autentiskos dzīvoklīšos izveidota muzeja ekspozīcija, kurā atainota dažādu laika posmu sadzīve koka ēkās, bet izstādes veidā eksponēti galdnieku, namdaru instrumenti un Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju fotoportreti.

Centra otrajā ēkā, kuras galvenā fasāde pavērsta pret Lienes ielu, izveidota plaša, divstāvīga halle dažādu publisku pasākumu (semināru, konferenču, izstāžu) organizēšanai. Telpa tiek izmantota arī kā darbnīca, lai demonstrētu dažādas koka būvdetaļu renovācijas un restaurācijas metodes. Centrā darbojas biedrība “Nākotne pagātnei”, kura ir izveidojusi vēsturisko būvmateriālu krātuvi un sniedz konsultācijas koka ēku renovācijas jautājumos. Biedrības restaurācijas darbnīcā bezmaksas tiek apmācīti gan studenti, gan interesenti, kuri izrādījuši vēlmi apgūt prasmes, kas saistītas ar koka būvelementu uzturēšanu, restaurāciju.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+