Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. janvāris, 2014
Drukāt

No vaļasprieka Skaistkalnē izvēršas ģimenes bizness – kanoe laivu ražošana (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ūdeņiem bagātajā Latvijā bez valsts investīcijām tapusi kanoe laivu ražotne. No kopīga vaļasprieka Skaistkalnē izaudzis ģimenes uzņēmums, kam pa spēkam inovatīvas, eksportspējīgas produkcijas ražošana. Nepilnos divos gados izgatavots ap 300 laivu.

Ģimeniska atkarība


Mārtiņš Morlats ir aizrautīgs laivotājs. Pats saka – kopš sevi atceras, bijis uz ūdeņiem un šo vilinājumu jau pirms piedzimšanas pārmantojis no vecākiem, kuri regulāri devušies ekspedīcijās pa straujākajām toreizējo padomju republiku upēm, pulcējot arvien kuplāku dalībnieku pulku. Kad Mārtiņam bija pieci gadi, viņa un mammas Dainas dzīvē ienāca Agris Pētersons. Viņu kopīgais vaļasprieks 2000. gadā lika pamatu ģimenes uzņēmumam “Campo”, kas kļuvis par vienu no vadošajiem laivu nomas un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Jurisprudences studiju pusceļā Mārtiņš atskārtis, ka nav izvēlējies pareizo virzienu, jo gribas pašam domāt, darīt un radīt. Savas plānošanas, organizatora un komunikatīvās spējas apliecinājis, veiksmīgi vadot projektu 
īstenošanu starptautiskās kompānijās. Taču darbs citu labā nav devis īstu gandarījumu. Protams, brīvajos brīžos palīdzējis audžutēvam biznesā, arī laivojis… nu jau kopā ar sievu Agati un savu pirmdzimto Kristoferu (starp citu, pavisam drīz Morlatu ģimenē gaida ierodamies arī meitiņu).

Tāpēc dabisks un saprotams ir Mārtiņa prieks par “Campo” attīstību un iesaistīšanos Pētersonu ģimenes uzņēmējdarbībā, kurā 
ienācis jauns virziens – laivu ražošana.

Ražotnes dzimšana


Kad inženiera konstruktora prasmes apvienojas ar 30 gadu laivošanas un nomas pieredzi, desmit uzņēmuma filiālēm un veikalu, saproti, ka esi spējīgs radīt kvalitatīvāku, konkurētspējīgu produkciju. Agri Pētersonu vairs neapmierināja ne nomāšanai sagādātās 
importa, ne Latvijā ražotās laivas. Dzinulis ražotnes izveidei bija arī vēlme izkļūt no nomas biznesa sezonalitātes rāmjiem, piedāvājot savus izstrādājumus. Vēl jo vairāk tālab, ka viņš jau iepriekš strādājis dažādu ierīču projektēšanā. Trīs gadus lolotā ražotnes ideja īstenojās pāris gados Skaistkalnē.

“Tur jau bija “Campo” nomas bāze. Turklāt partneru īpašumā bija kādreizējā minerālmēslu noliktava kritiskā stāvoklī. Uzlikām jumtu un nelielā daļā platības ierīkojām darbnīcu, ieskaitot galdniecību. Svarīgs faktors vietas izvēlē bija tas, ka Skaistkalnei ir attīstāmās teritorijas statuss, līdz ar to radās iespēja gūt ES fondu finansiālu atbalstu mūsu projektam. Tā būtība – datorizēta modeļu izstrāde un tālāka laivu izgatavošana uz automātiskā darbgalda, ražojot produkciju ar lielu pievienoto vērtību. Ražotnes izveidē ieguldīts ap 200 000 eiro, no kuriem gandrīz pusi sedza Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Pateicoties šim atbalstam, savu ieceri varējām īstenot gada laikā, pērnvasar nomaksājām atlikušo kredīta summu. Protams, ražotni mēs izveidotu tik un tā, bet tas notiktu daudz lēnāk… Esam iegādājušies augstvērtīgus ražošanas līdzekļus: CAD staciju un programmu nodrošinājumu, programmējamu termiskās apstrādes iekārtu, izcilas precizitātes trīsdimensiju CNC frēzi, ir arī vakuumsistēma un cits nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums. Starp vietējiem laivu ražotājiem esam vienīgie, kas vienā uzņēmumā veic pilnu tehnoloģisko ciklu no ieceres un prototipa līdz gatavam izstrādājumam, izmantojot datorizētus darbgaldus,” saka Agris Pētersons, kurš konkursā “Sējējs 2012” ieguvis veicināšanas balvu par lauku attīstības projektu inovācijās.

Tomēr līdz ar lielisko iekārtu ieguvi sākotnējie plāni sadūrušies ar skaudru realitāti – piemērota darbaspēka deficītu! “Darba vietas būtu, bet atbilstošu kandidātu trūkst, īpaši, ja tie jāatrod attīstāmajās teritorijās. Galvenās ir kvalifikācijas un zināšanu prasības, taču nevar iztikt arī bez roku darba, kas prasa lielu pacietību un rūpību. Darbinieki ir pašu apmācīti rīdzinieki. Lai sabalansētu braukšanas izmaksas, personāls noslogots vien trīs dienas nedēļā. Tādējādi gadā var uztaisīt ap 200 laivu. Vietas izvēle kavē attīstību,” spiests atzīt Agris Pētersons. Taču attīstība Skaistkalnes objektā jānodrošina projekta uzraudzības piecu gadu termiņā.

Sava niša


Lai gan makšķernieki itin bieži apvaicājas, vai Skaistkalnes ražotnē netop arī parastas laivas, “Campo” pat nemēģina konkurēt ar Latvijā ražotajām stikla šķiedras laivām ar airiem duļļos. Ja esošais piedāvājums apmierina tirgus pieprasījumu, nav vajadzības tur spiesties ar augstām tehnoloģijām un kvalitāti, ko, visticamāk, neprastu attiecīgi novērtēt. Agris atceras laikposmu deviņdesmitajos gados, kad datorprogrammas uz robežas muitoja… kilogramos. Līdzīgi ir laivu nozarē – daudzviet 
laivas cenu joprojām nosaka tās svars. Agra jājamzirdziņš ir kanoe laivas ūdens tūrismam. Latvija nevar lepoties ar senām un izkoptām kanoe airēšanas tradīcijām, kādas ir, piemēram, Kanādā, taču salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju pie mums šī nodarbe ir nesalīdzināmi populārāka.

“Četrpadsmit gadu darba laivu nomas biznesā atklājuši gan tehnoloģiju plusus un mīnusus, gan laivotāju vajadzības. Nomas uzņēmums ir prasīgs klients, jo laivām ir jāiztur nomas attieksme, tām jābūt kopjamām un ceļamām, estētiski un sportiski baudāmām. Laiks taupītājus noliek savās vietās, jo lētajiem pirkumiem ilgtermiņā ir lielākas izmaksas, bet mocības ar šādiem “laivu izstrādājumiem” sākas jau no pirmās dienas. Tātad ir redzama niša un iespējas.”

Pirmo paša izstrādāto modeli autors raksturo kā teicamu “darba zirdziņu”: kanoe laiva “Loxia” ir ar trim soliem, paredzēta nedēļas nogales laivu pārgājieniem ģimenei ar diviem bērniem. Tā ir vieglāka nekā jebkura cita no Latvijā ražotajām (37 kg pret standarta 42–43 kg), ar visnotaļ cienījamu 475 kg celtspēju un lētāka par līdzīga izmēra importa laivu. Divu sezonu nomas praksē ģimenes kanoe laiva gājusi uz “izķeršanu”. Kurš to izmēģinājis un izjutis atšķirību, labprāt maksā mazliet lielāku nomas maksu nekā par iepriekš zināmajām.

“Loxia”, protams, nav vienīgais modelis. Ražotnē top gan klasiskās divvietīgās kanoe, ir arī “solovariants”. Kanoe nav lielveikalu produkcija, tā ir entuziastu nozare. Dizains un konstrukcija atbilst konkrētajam pieprasījumam, tāpēc šīs laivas domātas kādas ļaužu grupas (tūristu, sportistu, makšķernieku, fotogrāfu) vajadzībām, noteiktai upju sarežģītībai vai konkrētai funkcijai, piemēram, iznomāšanai.

Ģimenes kanoe modelim sekoja pagājušā gadsimta sākumā Kanādā projektētās “Chesnut Prospector” adaptācija – universāla divvietīga laiva ar skaistām līnijām. Tā ir kanoe klasika (uz to vairs neattiecas patenttiesības), kas ir jebkuras sevi cienošas kanoe ražotnes piedāvājumā.

No oriģinālizstrādnēm šogad taps jauna divvietīga, mežonīgāku ūdeņu ekspedīciju kanoe “Cascade 16” un solokanoe “Greta” – pārgājienu laiva kanoe airēšanas baudītājiem. Jau tagad par tām interesējas somi, kuri arī līdz šim bijuši galvenie “Campo” produkcijas pircēji, iegādājušies apmēram pusi no Skaistkalnē saražotajām kanoe. Visas šīs laivas gatavotas no termoplastiska kompozītmateriāla “Twintex” (TM) augstas temperatūras vakuumformēšanas procesā. Autors lepojas ar rezultātu, kas saprotams lietpratējiem: svars, kāds raksturīgs “Kevlar” (TM) materiāla laivām, izturība, kāda piemīt “Royalex” (TM), bet cena kā labai Eiropā ražotai stikla šķiedras laivai. Latvijas tirgus apstākļos “Campo” laivas maksā līdz pat 40% lētāk nekā, piemēram, Vācijā. Kā nodeva vietējam tirgum top arī parastās laivas variants “Ranger-2” – no stikla šķiedras kompozītmateriāla, bet vakuuma infūzijas tehnikā. No apritē esošajām tā atšķiras ar mazāku (zem 30 kg) svaru. Ražošanas procesā izmantotais tehniskais aprīkojums ļauj īstenot arī citu Latvijas ražotāju pasūtījumus – Skaistkalnē top, piemēram, siltumsūkņu korpusi un citas detaļas vietējiem ražojumiem.

Radīšanas prieks


Visvairāk laika prasa modeļu izstrāde un veid-formas izveide: vispirms dzimst prātā, tad – pie datora… Izstrādes programmā ievadīta jaunās 
sezonas laiva “Ni-Grande”, 4,5 m gara ar trim soliem un 300 kg ietilpību, paredzēta diviem pieaugušajiem ar bērnu. Šīs laivas ļoti piemērotas iznomāšanai, ērti iesēdināmas cita citā kā šķīvji. Sešas šādi saliktas augstumā nepārsniedz pusotra metra, tāpēc ir ērti pārvietojamas un samazina transporta izmaksas nomas operatoriem. Piekabē var novietot 20 šādu laivu. Padomā ir arī citi modeļi.

Uzsākta kompozītmateriālu korpusu ražošana RIB motorlaivām (to piepūšamās daļas izgatavo sadarbības partneru uzņēmums SIA “Bush” Rīgā), kas paredzētas jūrai. Jau tagad skaidrs, ka ražošanas apjomi būs jākāpina, jo pieprasījums pēc šīm laivām ir lielāks, nekā abi vietējie uzņēmumi pagaidām saražo.

Ūdens tūrisma pakalpojumu uzņēmums, ko papildinājusi ražotne, izaudzis no ģimenes kopīgā vaļasprieka un pārliecības, ka stabilākā biznesa struktūra ir tieši ģimenes uzņēmums. Arī laivošanas entuziastu pulks top arvien plašāks. Tāpēc Agris, Daina un Mārtiņš jauno sezonu gaida ar cerībām gan uz labvēlīgiem laika apstākļiem, gan uz izaugsmi. Lai Agris varētu pilnībā nodoties jaunu modeļu izstrādei, nolemts, ka nomas biznesa daļu pārņems Mārtiņš. Lai izdodas!

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. La.lv vajadzēja painteresēties, kā lauku attīstībai paredzētā ES fondu nauda šobrīd veicina lauku attīstību un lauku cilvēku nodarbinātību, ja darbaspēks ir no Rīgas.
    Nezinātu, kas ir Campo, gandrīz noticētu rakstam, pat asara nobirtu par cēlo uzņēmēju. Diemžēl par tām desmit filiālēm gan ir pārspīlēts par visām 10 filiālēm, veikals arī sen kā sasalis. Pētersona kungs savā augstprātībā šo to ir palaidis garām.

    • Varbūt mēģiniet uzrakstīt vēl reiz, bet sakarīgāk. Trīs reizes izlasīju, tā arī neko nesapratu. Cien. Nagliņa, vai Jūs šo rakstu lasījāt?

  2. Campo bija Latvijas laivošanas procesu bīdītājus un iedvemotājs līdz šī laivu ceptuves izveidei. Pētersons tagad pārvērties par īgņu, kurš no visām laivošanas aktivitātēm atkāpies, tomēr visos iespējamos veidos cenšas pašreizējiem laivošanas dzīves bīdītājiem likt spieķus riteņos un veltīt dzēlīgas piezīmes. Žēl, laivas.lv forums daudzu gadus ir bijusi vieta, kur Latvijas laivotājiem pulcēties un dalīties iespaidos un idejās. Šobrīd forums lēnām nīkst ārā, jo pats Pētersons tur savā vārdā un anonīmi cenšas aizvainot un kaut kā iedzelt. Lai jau veicas ražotnē, tomēr diemžēl Pētersons no visu Latvijas laivotāju garīgā tēva un padomdevēja pārtapis par vispārēja apsmiekla objektu. Žēl, bet pats vien viņš vainīgs pie tā.

    • Tu MB, esi tas “bīdītājs”?! Ak tu nabadziņš, spieķi riteņos un dzēlīgas piezīmes,, Ak Dies , ak Dies, ko nu?
      Forums nīkstot ārā! Pasaki vēl, ka nomas punkti aizvērušies, ar laivām ar nivīns nebrauc! Paskaties ārā pa logu – vai tik ziema nav iestājusies :)) Tā kā, ja kāds ir palicis par “vispārēja apsmiekla objektu”, tad tas visdrīzāk būsi tu mazais Bismark Nikodīma dēls.

      • Es neesmu MB, bet viens no bīdītājiem esmu gan 🙂 Un ar Pētersona nievām un augstprātību esmu saskāries ne vienu reizi vien. Turklāt smieklīgi – jo labāk mums iet, jo kaismīgāk Pētersons anonīmi paņirgājas par visu to. Tā vien šķiet, ka viņam pamatīgi skauž, ka kādam veicas 🙂 Bet lai jau būvē sava laiviņas, varbūt bagāts beidzot kļūs (nopietni, varbūt tad žults mazāk būs) 🙂

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+