Čepāne: CVK nebūs ieinteresēta nepamatoti noraidīt referenduma iniciatīvas 0
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iespējamos lēmumus par referenduma iniciatīvas nepieņemšanu varēs apstrīdēt tiesā un CVK neizskatīsies labi, ja tiesa atcels institūcijas pieņemto lēmumu, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Kā ziņots, iecerētie grozījumi referendumu iniciēšanas kārtībā paredz, ka pirms parakstu vākšanas sākšanas referenduma jautājums būs jāreģistrē CVK. Minētā institūcija var atteikties to reģistrēt – šādā gadījumā šo lēmumu būs iespējams pārsūdzēt tiesā.
Viņa noraidīja opozīcijas, piemēram, Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS), izteiktos pārmetumus, ka nav noteikti kritēriji CVK lēmumu pieņemšanai un ka CVK ir politiski ieceltas amatpersonas.
Čepāne norādīja, ka tikpat labi arī tiesnešiem var pārmest politisko ietekmējamību. Uz vaicājumiem, vai tad abos gadījumos nav atšķirības – partijas virza CVK pārstāvjus, bet ne tiesnešus -, politiķe atbildēja, ka saskaņā ar opozīcijas bažām tiesnešiem varētu pārmest, ka viņus ievēl parlaments un tāpēc tie nav neatkarīgi.
“Kādam šis jautājums [par referenduma iniciatīvām] ir jāvērtē. Neviens CVK neliedz iet un konsultēties pie ekspertiem. Jāņem vērā, ka ne visi ir ietekmējami, ne visi ir zagļi,” pozitīvi par CVK godaprātu lēmumu pieņemšanā izteicās Juridiskās komisijas vadītāja.
Viņa neņēmās prognozēt, kad kopā ar profesionāļiem varētu noslēgties darbs pie elektroniskās parakstīšanās iespējas sakārtošanas normatīvajos aktos.
“Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis iepriekš norādījis, ka elektroniskās parakstu vākšanas sistēmas noteikšana likumos varētu prasīt trīs līdz četrus mēnešus vai pusgadu – saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto jaunu normatīvo aktu izstrādes kārtību.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācijas liecina, ka tiek apsvērta iespēja līdz ar jauno grozījumu pieņemšanu pārejas noteikumos paredzēt, ka pašreizējo referendumu iniciēšanas kārtību saglabās, līdz netiks ieviesta iespēja parakstīties elektroniski.
Kā ziņots, Saeima 26.aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc pašiem.
Jaunā kārtība neattieksies uz Saeimas atlaišanas ierosināšanu – tam joprojām būs nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem CVK sāks 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums par parlamenta atlaišanu tiks rīkots, ja tiks savākta 1/10 daļa vēlētāju parakstu.
Saskaņā ar piedāvāto kārtību iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē CVK. 60 dienu laikā tai jāpieņem lēmums – reģistrēt vai nereģistrēt iniciatīvas grupu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai. Čepāne izteikusies, ka 60 dienu termiņu būtu iespējams arī samazināt, likumprojektu izskatot trešajā lasījumā.
CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtība, kā pārbaudīt, vai likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai.
Lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk plānots iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu.
Pašreizējā referendumu iniciēšanas kārtība paredz, ka pilsoņiem pašiem nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem CVK sāk 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums tiek rīkots, ja CVK organizētajā parakstu vākšanā izdodas savākt 1/10 daļu vēlētāju parakstu.
