Čepāne: konference par Satversmes preambulas veidošanu nebūs demokrātijas tēlošana 0
Plānotā Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātā sēde un Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā iecerētā konference par Satversmes preambulas projektu nebūs demokrātijas tēlošana, bet reāla iespēja sabiedrības pārstāvjiem diskutēt par preambulas veidošanu, uzskata Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V, attēlā).
Vaicāta, vai nav tā, ka preambulas projekts ir lielā mērā izveidots un aptuveni tāds arī tiks apstiprināts, Čepāne atbildēja, ka katrs spriež pēc sava domāšanas līmeņa. Viņai nav tik sabojāta domāšana, lai uzskatītu, ka plānotā sēde un iecerētā konference būs demokrātijas tēlošana. Politiķe norādīja – ja netiks saņemts sabiedrības atbalsts, tad konstitūcijas preambulas projekts Saeimā netiks pieņemts.
Čepāne akcentēja, ka pašlaik nekāda apspriežama preambulas projekta nav. Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits lūdzis viņu uzklausīt Juridiskās komisijas sēdē pēc divām nedēļām. Pēc tam notiks diskusijas sabiedrībā, vai šādi grozījumi ir vajadzīgi.
Juridiskās komisijas vadītāja norādīja, ka no ekspertiem var nākt konstruktīvi priekšlikumi un viss var ļoti mainīties. Taujāta, vai preambulas apstiprināšanai nevajag ievēlēt jaunu Satversmes sapulci, Čepāne norādīja, ka Satversmē ir noteikta tās mainīšanas procedūra un Satversmes sapulces sasaukšanu tā neparedz.
Pašā Satversmē teikts, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi grozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.
Jau vēstīts, ka Satversmes preambulas projekta melnrakstā jeb nepabeigtajā versijā, pie kura veidošanas esot strādājuši arī liela daļa no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, tiek uzsvērta latviešu nācijas loma, kā arī minētas kristīgās vērtības, liecina ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Portāla “pietiek.com” publiskotajos vecākos preambulas melnraksta variantos kristīgo vērtību vietā lietoti vārdi “Eiropas kultūras mantojums”.
Kā ziņots, jūnijā valdošās koalīcijas politiķi vienojās veidot darba grupu un vēlāk arī Saeimas apakškomisiju, lai strādātu pie jautājuma par Satversmes preambulu.
Pieņemot jaunu Satversmes preambulu, var tikt vislabāk atspoguļots neaizskaramais Satversmes kodols, “4.maija Deklarācijas kluba” rīkotajā diskusijā sacīja viens no preambulas projekta autoriem, Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits. Preambula padarītu redzamu konstitūcijas kodolu, bet tā to neradītu, jo Satversmes kodols pastāv arī tagad, kad tas nav tieši uzrakstīts, uzsvēra Levits.
27.septembrī plkst.12 Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātajā sēdē tiks prezentēts Satversmes preambulas projekts.
Preambulas jautājumam veltīta konference varētu notikt 25.oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
