Mobilā versija
Brīdinājums +5.1°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
12. oktobris, 2017
Drukāt

Dzimtās valodas mācīšanā vajadzīgas pārmaiņas (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Projekta "Skola2030" Latviešu valodas mācību satura izstrādes eksperte Sanita Lazdiņa stāsta, kādas prasmes katrā klašu grupā skolēniem vajadzētu apgūt latviešu valodas stundās.

Latviešu valodas loma jaunajā izglītības saturā uzjundījusi gana lielas kaislības. Daļa skolotāju uztraucas, ka latviešu valodu mācīšot pārāk vienkāršoti, līdzīgi kā māca svešvalodas. Uztraukumu radīja arī ideja par to, ka pamatskolas absolventiem nebūtu jākārto atsevišķs eksāmens latviešu valodā, jo tās elementus varētu iekļaut kombinētā eksāmenā.

“Kas te ir bezjēdzīgs?”

Tikmēr jaunā satura veidotāji, no kuriem daudzi paši ir pedagogi, ir apbēdināti un arī neizpratnē par kolēģu uzbrukumiem, jo latviešu valodas izglītības programmas veidošanā ņemti vērā arī tagadējo kritiķu ieteikumi. Sanita Lazdiņa, kura projektā “Skola2030” ir latviešu valodas mācību satura izstrādes eksperte, secinājusi, ka pārmetumi bieži vien ir ļoti nekonkrēti. Piemēram, viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem dokumentiem, kas tapis, ir mācību standarta projekts. “Neesmu lasījusi vai dzirdējusi nevienu precīzu aizrādījumu par kādu konkrētu jaunā standarta prasību,” teic S. Lazdiņa.

Viņa stāsta, ka jaunais standarts paredz apgūt gan valodas struktūru, kas jāmācās arī šobrīd, gan pa-reizrakstību. Atšķirība starp esošo sistēmu un jauno standartu ir tāda, ka skolēniem būs ne tikai jāiemācās gramatikas likumi, bet arī jāsaprot, kāpēc latviešu valodā ir, piemēram, noteiktās un nenoteiktās galotnes, atstāstījuma un citas izteiksmes utt. un kāpēc tas ir jāzina. Piemēram, skolēns iemācīsies, kāda ir atšķirība starp “ieradīšoties premjers” un “ieradīsies premjers”.

“Nepieciešama izpratne, citādi apgūto atceras tikai uz noteiktu laiku, piemēram, eksāmenu, un neveidojas dzimtās valodas izjūta. Jaunajā standartā liela uzmanība vērsta uz tekstveidi, lai skolēns pats mācētu rakstīt un runāt, ne tikai, piemēram, meklēt kļūdas citu uzrakstītā tekstā. Kas te ir bezjēdzīgs?” vaicā eksperte.

Bērni izvēlējušies stundu tematus

“Es neesmu redzējusi arī konkrētu latviešu valodas programmas kritiku. Iebildumi izskatās tādi: neesmu redzējis, bet domāju, ka ir slikti,” turpina S. Lazdiņa. Par konkrētības trūkumu gan nebūtu jābrīnās, jo programmu lielākā daļa skolotāju tiešām nav redzējuši. Visticamāk, viņi par to ir tikai dzirdējuši un satrauc tieši neziņa. Atšķirībā no standarta programma vēl nav publiskota.

Šonedēļ pilotskolas to sāks testēt, bet citiem interesentiem gan latviešu valoda, gan citas programmas būs pieejamas tikai gada beigās. Šobrīd tās netiek publiskotas, jo aprobācijā tās vēl varētu tikt uzlabotas. Turklāt, ja sabiedriskās apspriešanas ietekmē mainīsies standarts, tiks koriģēta arī programma.

Kāpēc jauno pieeju latviešu valodas mācīšanā var salīdzināt ar svešvalodu apguvi? S. Lazdiņa skaidro, ka līdz šim latviešu valodas programmas tēmas izkārtotas lingvistiski, piemēram, ir temati par darbības vārdiem, teikumiem utt. Savukārt jaunā programma veidota no cita veida tēmām, kurās gan arī, protams, būs iekļauta lingvistika. “Tas tāpēc, ka valoda vienmēr tiek lietota noteiktā kontekstā,” teic S. Lazdiņa.

Programmā piedāvātos tematus neesot bijis viegli izdomāt: tiem bija jābūt tādiem, lai ieinteresētu skolēnu un ar viņam sais-tošu tematu mācītu valodas kategorijas un sasniegtu nepieciešamo rezultātu. Izveidota vietne, kurā aptaujāti skolēni par tematiem, ar kādiem viņi vēlētos apgūt latviešu valodu. Viedokli izteica vairāki simti skolēnu. “Pieteikti tika visādi temati, bērni arī ākstījās, tāpēc bija nepieciešama pieaugušo cenzūra. Tomēr atlasītie temati, kas izmantoti latviešu valodas programmā pamatskolā, ir skolēnu ieteikti. Tātad temati ir, taču tie izstrādāti daudz dziļāk nekā svešvalodu apguvē, jo dzimtajā valodā bērniem piemīt iekšējā gramatika,” teic S. Lazdiņa. “Latviešu valodas stundās ir jāsaliek sistēmā tas, ko bērns jau zina. Latviešu valodas skolotājam jāpalīdz veidot kopējo bildi.”

“Svarīgākais ir mācīšanās ar jēgu. Ja mācos savu dzimto valodu, tad mēģinu saprast, ka pieturzīmes ir ne jau tāpēc, lai es dabūtu sliktu atzīmi. Skolēni, piemēram, lasīs tek-stus ar un bez pieturzīmēm, lai saprastu, ka tās palīdz strukturēt domu. Lai kārtīgi izanalizētu programmu, tā ir jālasa pilnībā, izpētot arī skolēniem ieteicamos uzdevumus. Programmā nav tikai spēlēšanās,” uzsver S. Lazdiņa.

Jāpiebilst, ka satura veidotāju ieskatā apgūstamās valodas – dzimtā un svešvalodas – “nav jānošķir pa skapjiem”, bet jāprot valodas salīdzināt.

Vaimanā, bet negrib mainīties?

S. Lazdiņa uzsver: programmas paraugs nav obligāts dokuments, pie kā skolotājiem būtu jāturas. Tā tikai parāda vienu no ceļiem, kā sasniegt prasītos mācīšanās mērķus. Vai to izmantot vai izstrādāt pašiem savu programmu, tas jau ir skolotāja ziņā. “Ja skolotājs sasniedz labus rezultātus, mācot latviešu valodu pēc tradicionālās pieejas, kas vairāk vērsta uz valodas struktūru, mācot ar deklinācijām, konjugācijām, vārdšķirām, arī tas ir brīnišķīgi un tā var turpināt. Taču arī paši skolotāji pedagogu kursos mēdz vaimanāt, ka skolēnu zināšanas latviešu valodā ar katru gadu krītas, ka bērniem nav intereses par dzimto valodu. Arī centralizētie eksāmeni parāda problēmas, piemēram, pieturzīmju lietojumā. Pati mācu 1. kursa studentus, topošos tulkotājus, un redzu, ka jauniešu tekstveides kvalitāte pasliktinās. Nav gan pētījumu, kas to tiešām apliecinātu; attiecīgu pētījumu Latviešu valodas aģentūra tikai grasās veikt. Tomēr ir pamats domāt, ka latviešu valodas mācīšanā ir nepieciešamas pārmaiņas. Tāpēc piedāvājam citu pieeju – varbūt ar to var piesaistīt un noturēt skolēnu uzmanību latviešu valodai. Programmu esam mēģinājuši sasaistīt ar apkārtējo pasauli. Iesaku skolotājiem vismaz pamēģināt jauno pieeju,” stāsta S. Lazdiņa. Katrā ziņā izstrādātā programma jo sevišķi varētu noderēt jaunajiem skolotājiem, kuriem vēl nav lielas pieredzes mācību stundu plānošanā.

Jaunā satura kritizētāji uztraucas arī par to, ka jaunajā sistēmā lieki kļūs esošie mācību līdzekļi. “Skola2030” pārstāvji vairākkārt teikuši, ka izmanot varēs arī līdzšinējos mācību līdzekļus. Tomēr: vai tiešām jaunajā sistēmā derēs visas “vecās” grāmatas, vai tās projekta eksperti vispār izvērtējuši? S. Lazdiņa atzīst: nav bijis laika vētīt pieejamos mācību līdzekļus. Taču, runājot par jaunajam saturam atbilstošiem mācību līdzekļiem, zināms, ka latviešu valodā tos izstrādās Daugavpils Universitātes speciālisti. Pirmie digitālie mācību materiāli būs gatavi februārī, taču tie būs tikai trijām klasēm tikai viena temata izvērsums.

Savukārt par 9. klases eksāmenu latviešu valodā, kas arī radīja lielu satraukumu, S. Lazdiņa stāsta, ka par eksaminācijas sistēmu “Skola2030” izstrādātajos dokumentos nav ne vārda. Tomēr eksperte spriež, ka kombinēta pārbaudījuma ieviešana nav latviešu valodas eksāmena atcelšana: “Runa ir par starpdisciplināru pieeju, par saikni starp mācību priekšmetiem, lai būtu veseluma pieeja ne tikai mācību saturā, bet arī eksāmenā. Svarīgi arī atslogot bērnu, lai viņam nav jāuztraucas pirms daudziem eksāmeniem. Kombinēts eksāmens varētu būt, piemēram, argumentēta eseja vēsturē. Tajā varētu pārbaudīt arī latviešu valodā apgūtās prasmes: vai prot veidot ievaddaļu, iztirzājumu, nobeigumu, vai veido sasaisti starp teksta daļām, pareizrakstību, argumentācijas prasmes. Ja jāpārbauda zināšanas par kultūru, arī tās var iekļaut vēstures tematos.

Ir tāda epigramma: “Es neatzīstu, jo nepazīstu.” Tā te būtu vietā, turklāt, šķiet, ka protestētāji vairāk domā par savām ambīcijām, nevis par bērnu. Jāskatās uz lietām ar bērna acīm, kaut gan tas ir grūti.”

Viena temata piemērs

Piedāvātie latviešu valodas temati nav tik vienkārši kā svešvalodu stundās, turklāt tie ir ļoti cieši saistīti ar valodu un vidi, kurā dzīvojam. Piemēram, 5. klasē viens no piedāvātajiem tematiem ir “Valodu brīnumainā pasaule”. Bērni spriedīs, kāpēc ir vajadzīga valoda. Paredzētas lomu spēles, kurās iejutīsies situācijās, kad nav valodas. Tā būs iesildīšanās dziļākai temata izpētei. Tematam ir sasaiste arī ar vēsturi, jo runās par valodu izcelsmi. Skolēniem būs jādomā, kura hipotēze par valodu izcelšanos ir visticamākā. Tādējādi bērni uzzinās par hipotēzēm, pierādījumiem, argumentiem, kas tālāk noderēs, mācoties dabaszinības. Salīdzinot hipotēzes, skolēni rakstīs teikumus, kura hipotēze ir visticamākā, kura mazāk ticama un kura visneticamākā. Tātad šajā temata posmā bērni apgūs salīdzināmās pakāpes un pamatojuma palīgteikuma konstrukcijas paraugu. Salīdzinājuma teikumus bērni veidos, arī salīdzinot valodas. Formulējot viedokli par valodām, bērni mācīsies arī ar teikumiem atdalīt iespraudumus “manuprāt”, “piemēram” u. c. Vienam tematam skolotājs varētu veltīt aptuveni 25 stundas.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Skolotājs ir pieradis, ka visam ir jā’būt argumentētam ( piedodiet, bet tas ir tikai normāli). Un līdz šīm neviens neko jēdzīgi skiadrot nav spējis, ministru ieskaitot. Augusta ministra retorika bija vnk bērnudārznieka līmenī, nevienas konkrētas atbildes. Skolotājs cepas ne jau par pārmaiņām, bet par skaidrību, strukturētiem argumentiem. jĀ, UN PIEREDZE RĀDA, KA VALSTS IZGLĪTĪBU REFORMĒ JAU 25 GADUS, parasti neko nepaskaidrojot. Andrīša ( tā, kas Piebalgs) reforma bija atļaut pamatsklou beigt ar jebkādu vērtējumu. Kas no tā visa iznāca???? Šodienas vecāki, kas brēc sociālajos tīklos par to, ka mājas darbi ir sviests, b/d dārzeņu kompozīcija ir noziegums pret badacietējiem, utt. Nākamie tad jau saprata, ka grāvis ir dziļš, sāka likt ierobežojumus.

  2. šis ir tas projekts par 14 000 000 EUR, kurā pilotskolās skolotāji testēs jaunās programmas, rakstīs ziņojumus, bet par papildus darbu nesaņems atlīdzību?

    • Par papildus darbu skolas vadība saņem ! Jo uzrauga procesu, vada un ekspertē . Ja kāds skolotājs vienkāršais ierunājas , ka, tas taču ir ES projekts par miljoniem, tad tiek atbildēts, ka tas esot iekļauts piemaksā par pakāpi un vispār- tas esot katra pienākums strādāt inovatīvi. Tā ka- gatavojaties paši par baltu velti arī vēl mācību līdzekļus veidot jaunajām ,,vadlīnijām , spējām un kompetencēm,, ! Ne pirmoreiz !

  3. Virsraksts liecina, ka ir nepieciešamas stingrākas prasības 😀

  4. Es arī ceru, ka bērni mācēs ne tikai uzrakstīt, bet arī paskaidrot – kas ir Rīga un kas ir Rīgā. Tā jau būtu liela kompetence, liels solis, lai apgūtu ārkārtīgi svarīgo angļu valodu.

  5. Dīvaini, ka eksperte runā par tādu (it kā šībrīža) pieeju valodas mācīšanai, kas sen vairs nav aktuāla. Kā jaunums tiek pasniegta mācīšanās ar jēgu… atšķirībā no tradicionālās… Būtu gan vēlams, lai eksperti būtu strādājuši skolā! Citādi izklausās pēc absolūtās situācija neizpratnes.

  6. Krievijā pastāv 10-valodība, bet izlaiduma eksāmenus visos priekšmetos Krievijas skolās liek tikai krievu valodā, dzimtā valoda ir izvēles priekšmets. Tev nepatīk? Nez kāpēc tu negribi, lai būtu tadi paši likumi kā Krievijā.

  7. virsraksts prasa konkretizēšanu Atbildēt

    Par kuru “dzimto valodu” runā:
    latviešu
    vai
    krievu ?
    Mums pastāv de facto divvalodība !

Draugiem Facebook Twitter Google+