Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. jūlijs, 2013
Drukāt

Cer izsekot absolventu darba gaitām

Foto - LETAFoto - LETA

Tas, cik veiksmīgi augstskolu un koledžu absolventi atrod darbu specialitātē, parāda, vai studiju programmas ir atbilstošas darba tirgum. Tā secinājuši pētnieki, kas Eiropas asociācijas uzdevumā veikuši pētījumu par absolventu darba gaitām.

 

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nolemts – lai īstenotu valdības rīcības plānā paredzēto visaptverošo izglītības kvalitātes monitoringa izveidi, vienotai absolventu datu bāzei būtu jātop arī Latvijā. IZM ieskatā tā palīdzēs nodrošināt informācijas pieejamību par izglītības iestādēm un tās darbības rezultātiem.

 

Dati ir, bet nepilnīgi

Jau tagad Augstskolu likums nosaka: augstskolu un koledžu pienākums ir iesniegt IZM informāciju par savu darbību, ietverot tajā ziņas arī par absolventu tālākajām darba gaitām nākamajos trijos gados pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas pabeigšanas. Taču nav noteikts formāts, kādā šie dati iesniedzami. Pērn datus par absolventu darba gaitām sniegušas 18 koledžas un 20 augstskolas, bet, tā kā izglītības ie
stādes informāciju apkopojušas pēc dažādiem principiem, analizēt sniegtās ziņas nav viegli.

IZM pārstāve Inta Stīpniece novērojusi: “Patlaban no augstskolām saņemtie dati nav izsmeļoši, tie pagaidām parāda tendences, ne pilnu ainu. Turklāt ļoti atšķiras informācijas saturs, jo dažas augstskolas tikai norāda nozarē nodarbināto absolventu procentuālo īpatsvaru.”

Lai izveidotu vienotu datu bāzi, pirmkārt visām augstskolām ziņas būtu jāsniedz pēc vienota formāta. Otrkārt, vienotajā datu bāzē būtu jāapkopo arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un citu institūciju un organizāciju rīcībā esošā informācija par koledžu un augstskolu absolventiem. VID varētu sniegt ziņas par absolventu nomaksātajiem nodokļiem, NVA par to, cik kuru augstskolu un koledžu absolventi reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet Pilsonības un migrācijas departaments – ziņas par to, cik absolventu aizbraukuši no Latvijas.

 

RTU jau zina 
absolventu algas

Rīgas Tehniskā universitāte jau pērn noslēgusi līgumu ar VID, ka iestāde universitātei sniegs datus par to, no kāda lieluma algas RTU absolventi maksā nodokļus. RTU mācību prorektors Uldis Sukov-skis teic, ka dati tiek sniegti tādā formā, lai RTU neuzzina, cik pelna katrs absolvents – datos ir informācija par vidējo algu lielumu RTU absolventiem katrā nozarē. VID sniedz datus par absolventu nodokļu nomaksu piecus gadus pēc izlaiduma.

“RTU absolventi pelna ap 700 līdz 800 latiem mēnesī, kas ir vairāk par statistiski vidējo algu Latvijā. Var novērot arī tendenci, ka maģistri pelna vairāk par bakalauriem, bet par doktoru algas apjomu paši bijām patīkami pārsteigti – viņi mēnesī pelna, mazākais, 1000 latu.”

“No RTU absolventiem tikai 0,7 procenti ir reģistrējušies kā bezdarbnieki,” palepojas U. Sukovskis. Ar mazu absolventu bezdarbnieku procentu dižojas arī Biznesa augstskola “Turība”, kas tāpat izmanto NVA datus un arī pati katru otro gadu aptaujā absolventus. Atbildēt uz jautājumu vai ne, lemj katrs pats. “Turības” valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis stāsta, ka pārsvarā anketā tomēr ir jautājumi, kā absolventi kādu laiku pēc studijām vērtē augstskolā mācīto, kam vajadzējis būt citādi. Telefoniski absolventus aptaujā arī Malnavas koledžas darbinieki. Secināts, ka 80 procenti absolventu vai nu strādā, vai turpina mācīties, 10 procenti devušies uz ārzemēm, bet atlikušie desmit procenti nestrādā. Koledžas direktors Juris Bozovičs saka: ne visi nestrādājošie nevar atrast darbu, daļa arī negrib to atrast. Tiekot aptaujāti arī darba devēji, kas pieņēmuši darbā šīs koledžas absolventus, jo tieši darba devēji var vislabāk pateikt, ko jaunais kadrs pratis labi, ko ne tik labi.

 

Pilna aina nebūs nekad

Aptaujātie augstskolu un koledžu pārstāvji uzskata, ka vienota datu bāze būtu vajadzīga. Tā sniegtu plašāku informāciju nekā izglītības iestāžu pašrocīgi vāktie dati. J. Bozovičs gan pieļauj, ka ne visas mācību iestādes vēlas, lai datu bāze tiešām top. Viņaprāt, ne visas sniedz IZM patiesus datus par absolventu gaitām. Taču skaidrs, ka pilnīgi precīza informācija arī vienotajā datu bāzē nebūs.

Piemēram, VID nenonāk ziņas par tiem, kas strādā “pelēkās” ekonomikas zonā. Turklāt tie absolventi, kas ir uzņēmumu dibinātāji un īpašnieki, nemaksā tādus nodokļus kā darba devēji, un tāpēc viņu ienākumi datu bāzēs var tikt atspoguļoti nepilnīgi. Lai apkopotu arī informāciju par darba devējiem, jāizstrādā sarežģītāka datu apkopošanas sistēma.

Savukārt NVA ne vienmēr ir precīza informācija par to, cik tad bezdarbniekus katra augstskola sagatavojusi, jo ne visi augsti izglītotie darba meklētāji reģistrējas aģentūrā. U. Sukovskis piebilst: caur Latvijā esošajām datu bāzēm nevar arī uzzināt, cik pelna tie augstskolu un koledžu absolventi, kas strādā ārzemēs.

 

Viedoklis

Vai augstskolu absolventu datu bāzes top arī citviet?

Valsts izglītības attīstības aģentūras informācijas un karjeras atbalsta direktora vietnieks Didzis Poreiters: “Lietuvā datu bāzi, kurā būs informācija arī par absolventu darba gaitām, varētu palaist nākamā gada rudenī. Tā izveidota un pirmos gadus tiks uzturēta par Eiropas Struktūrfondu līdzekļiem. Portālā būs gan augstskolu absolventu monitorings, gan absolventu aptaujas rīks, gan informācija par karjeras iespējām. Lietuvā par šādas datu bāzes nepieciešamību sāka domāt jau pirms vairākiem gadiem un tikai tagad nonākts pie rezultāta.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+