Ekonomika
Bizness

Cer Latvijā atrast zeltu, izpēte iestrēgst 8


Latvijā Kurzemes dienvidos, Vaiņodes, Priekules apkaimē, tuvāk robežai ar Lietuvu cer atrast zeltu, platīnu, niķeli un citus krāsainos metālus. Speciālisti neapgalvo, ka šīs dārgmetālu rūdas noteikti tur būs, bet, ja nemeklēšot, neko arī neatradīs.
Latvijā Kurzemes dienvidos, Vaiņodes, Priekules apkaimē, tuvāk robežai ar Lietuvu cer atrast zeltu, platīnu, niķeli un citus krāsainos metālus. Speciālisti neapgalvo, ka šīs dārgmetālu rūdas noteikti tur būs, bet, ja nemeklēšot, neko arī neatradīs.
Foto – Shutterstock

Cer Latvijā atrast platīnu un zeltu

“Ja Latvijas likumi atļautu zemes dzīļu izpēti, mēs varētu ķerties klāt kaut vai rītdien,” teic Kanādā dzīvojošais latviešu cilmes ģeologs Andrejs Bite. “Latvijā ceram atrast niķeli, varu, platīnu, pallādiju un zeltu. Ja to atrastu, tad Latvijas ekonomikai tas būs milzu ieguvums. Var droši teikt, ka vienā rāvienā Latvija kļūtu stāvus bagāta,” spriež pieredzējušais ģeologs. Viņš intervijā ar “Latvijas Avīzi” norāda, ka izpēti traucē veikt zemes īpašnieku tiesības ne tikai uz zemes virskārtu, bet arī visu, kas zem tās.

Jau vismaz četrus aizvadītos gadus Latvijā runā par nepieciešamību pievērsties niķeļa, vara, platīna un citu vērtīgu krāsaino metālu rūdu meklēšanai. Derīgo izrakteņu izpēte un to iespējamā ieguve pat ir iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam kā atbalstāmā darbība. Ja meklējumi būtu sekmīgi, rūdu iegūšana kļūtu par vienu no svarīgākajiem valsts ekonomiskās attīstības virzieniem. Iespējams, tā ļautu īstenot to ekonomisko izrāvienu, par ko jau labu laiku prāto politiķi.

Šķiet, par šo tēmu publiski jau ir runāts krustām šķērsām, un neviens runātājs it kā nenoliedz tās valstisko nozīmi un ekonomisko izdevīgumu, ka krāsaino metālu rūdu iegulas tiktu atrastas. Bet diemžēl četros gados tālāk par sarunām netiek.


Kāpēc lietas nevirzās?

Par to, ka Latvijas zemes dzīlēs tās varētu būt atrodamas, pirms četriem gadiem pirmoreiz ierunājās kanādiešu ģeologi, tostarp Kanādā dzīvojošais tautietis Andrejs Bite mūsu valsts augstāko amatpersonu vizītes laikā. Bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš atzīst, ka Andrejs Bite arī bijis pirmais, kurš ierosinājis pievērsties zemes dzīļu izpētei un rūdu meklēšanai. Andris Bērziņš uzskata, ka tas būtu ekonomiski izdevīgs pasākums gan valstij, gan ieguvums zemes īpašniekiem.

Jautāts, kāpēc šī lieta nevirzās uz priekšu, An­dris Bērziņš atbild, ka, iespējams, tās amatpersonas, no kurām atkarīgi lēmumi, līdz galam nav izpratušas šā pasākuma nozīmi. Viņaprāt, tā gan neesot politiska negribēšana. Rūdu meklējumi cilvēku prātos drīzāk šķiet pasākums, no kura taustāmu labumu varētu iegūt, pats ātrākais, pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem.

Kad to pašu jautāju Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, viņš atbild, ka esot lūdzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam līdz šā gada 1. decembrim ziņot par to, kas paveikts, lai sagatavotu priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kuri skar zemes dzīļu regulējumu. Kā atzīst valdības vadītājs, efektīvs normatīvais regulējums veicinās zemes dzīļu izpēti un jaunas, mūsdienīgas informācijas iegūšanu par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām.

Kā zināms, sākt izpēti, kas varētu skart plašus apgabalus Kurzemes dienvidu daļā, kavē privātīpašnieku neierobežotās tiesības ne tikai uz zemes virskārtu, bet arī uz dzīlēm. Pagājušā gada decembrī valdības apstiprinātā koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei gan neparedz tās aizskart.

Vienīgais sasniegums četros gados

Koncepcija būtībā ir vienīgais sasniegums aizvadītajos četros gados, kopš sākušās sarunas par zemes dzīļu izpēti. Bet joprojām nav paša galvenā – likuma, kas ļautu sākt zemes dzīļu izpēti un kas reizē būtu drošība dzīļu pētniekam, kurš gribētu ieguldīt naudu šajā pasākumā.

Valdība gan bija uzdevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz šā gada beigām sagatavot un iesniegt grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”. Bet, pēc dažu VARAM amatpersonu teiktā, šogad to vēl nebūšot, jo ministrijā neesot kam tos sagatavot. Tāpēc jāšaubās, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards jau līdz šā gada 1. decembrim spēs ziņot Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kas paveikts, lai gludinātu ceļu uz zemes dzīļu izpēti.

VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības lietās Alda Ozola atzīst, ka koncepcija paredzot vien nelielas izmaiņas jau iedibinātajā kārtībā. Tiek atbalstīts plāns noteikt zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību ierobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus derīgo izrakteņu izmantošanai. Ja zemes īpašnieks iespītētos un nelaistu pētniekus viņam piederošajā zemes gabalā, tad valstij būtu tiesības organizēt izpēti bez viņa piekrišanas. Kādi īsti būtu šie ierobežojumi un cik lielā mērā tie neļautu īpašniekam izmantot zemi pēc saviem ieskatiem, tas koncepcijā gan nav pateikts.

Uzņēmēji grib garantijas

Advokātu biroja “COBALT” pārstāvis, zvērināts advokāts Edgars Pastars uzskata, ka koncepcijā paredzētie uzlabojumi pašlaik skar tikai ģeoloģisko izpēti. Bet joprojām nav skaidrības, ar ko riskē zemes dzīļu izmantotājs un zemes īpašnieks un kāds katram varētu būt iespējamais ieguvums. Ja kādā nozīmīgu atradņu ieguves vietā no tūkstoš zemes īpašniekiem pieci atsakās, tad, viņaprāt, tas apdraud zemes dzīļu izmantotāja ieguldījumus un iespēju to atpelnīt. Ja ar katru zemes īpašnieku atsevišķi jānoslēdz līgums, rodas liels administratīvais slogs.

Kā atzīst bijušais Kanādas vēstnieks Latvijā, tagad – Kanādas ģeoloģijas uzņēmuma “Inventus Mining Corp.” direktors Roberts Skots Hīteringtons, VARAM sagatavotā koncepcija nedod atbildi, kam būs tiesības uz rūdām un to izmantošanu, ja tās tiktu atrastas. Pēc viņa teiktā, uzņēmējiem, kuri gribētu ieguldīt naudu rūdu iegulu meklēšanā, nav garantijas, ka, atrodot tās, no šiem ieguldījumiem kaut ko dabūs atpakaļ. Tāpēc, viņaprāt, būtu apsverama ideja par pilnīgi jauna – Minerālu tiesību – likuma radīšanu, tāpat būtu jāizveido atsevišķs minerālu tiesību reģistrs. Tas savukārt nodrošinās atsevišķas tiesības uz zemes virsmu un tās dzīlēm.

 

Kompensācijas īpašniekiem

Saistītie raksti

“COBALT” advokāts Edgars Pastars spriež, ka likumu grozījumos jāparedz, lai šīs izpētes un iespējamās derīgo izrakteņu ieguves laikā neciestu zaudējumus arī zemes vai uz tās uzbūvēto ēku īpašnieki. Ja tādi rastos, tad īpašniekam jāsaņem atbilstoša kompensācija. Ja rūdu ieguve sāktos tikai pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem, kuru pašreizējais zemes īpašnieks vecuma dēļ varētu nepiedzīvot, jāparedz tiesības uz šo atlīdzību citai personai. Vai, neskarot zemes īpašuma tiesības, ieķīlāt tiesības uz atradņu krājumiem. Tādējādi zemes īpašnieks varētu iegūt kaut kādu aprēķināmu labumu jau savas dzīves laikā, negaidot rūdu ieguves sākšanu. Tāpat jātiek skaidrībā, kādas būs visu zemes dzīļu izpētē un rūdu ieguvē ieinteresēto pušu tiesības un pienākumi, lai novērstu zemes īpašumu pārpirkšanu, zemes cenu mākslīgu uzskrūvēšanu un spekulācijas.

VARAM pašlaik paredz, ka zemes dzīļu pētnieks nomātu zemi, īpašniekam izmaksājot atlīdzību un nomas maksu, maksājot 20 eiro par hektāru izsniegtās licences zemes dzīļu izpētei darbības laikā. Ja izpētē atklātos, ka dzīlēs patiešām ir atrodamas krāsaino metālu rūdas, tad, sākot to ieguvi, zemes īpašniekam maksātās atlīdzības apmērs būtu atkarīgs no pārdoto rūdu apjoma. Plānotais atlīdzības apmērs, ko ieguvējs maksātu zemes īpašniekam – 30 eiro par hektāru gadā un 0,15 – 2% no iegūto rūdu tirgus vērtības.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
“Liepkalni” nākotnē plāno sākt piegādāt produkciju Somijai 1
2 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Baltijas valstu galvaspilsētās būtiski sarukusi benzīna cena
2 dienas
LA
LA.lv
Ekonomika
Vai nākotnē maksāsim ar kripto-eiro? Konferencē diskutēs par virtuālo naudu
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
4 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
6 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
2 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
6 stundas