Cer pelnīt ar ātraudzīgajiem kārkliem 0
Līvānu novada Turku pagasta z/s “Bezdelīgactiņas” saimnieks Didzis Jurāns jau piekto pavasari laukos, kur kādreiz sēja graudus, stāda kārklus. Pagaidām ar kārkliem apstādīti seši hektāri, taču kopējā zemes platība, kur nākotnē varētu zaļot kārklu mežs, ir 50 hektāri.
Tas esot maldīgs priekšstats, ka kārkli aug kā nezāles. Lai iegūtu biomasu, tajos tāpat kā jebkurā citā lauksaimniecības kultūrā, ir jāiegulda darbs – jāveic augsnes apstrāde pirms stādīšanas, jāapkaro nezāles pirmajā gadā, pēc pļaušanas jādod mēslojums.
Pirmo hektāru ar kārkliem Didzis apstādījis 2008. gadā, izvēloties Latvijā audzēšanai ieteiktās šķirnes ‘Tora’ un ‘Torhild’. Sākotnējo stādmateriālu iegādājies Olaines kokaudzētavā, tagad spraudeņus ražo pats.
Piecu gadu laikā Didzis secinājis, ka viņa laukos labāk ražo šķirne ‘Torhild’, arī mežzinātnes institūta Silava veiktajos izmēģinājumos šī šķirne novērtēta augstāk. Šķirni “Tora’ es vairs nepavairoju,” viņš uzsver. ‘Tora’ iegūta Zviedrijā, krustojot Sibīrijas un klūdziņu kārklus, savukārt ‘Torhild’ ir šķirnes ‘Tora’ meita, kas uzlabota ar šķirni ‘Orm’. Didzis novērojis, ka ‘Torhild’ dzinumi ir resnāki, krūms veidojas kompaktāks, līdz ar to ir vieglāka nogriešana. Šķirnei ‘Tora’ ir vairāk smalko zaru nekā ‘Torhild’, tie nav izmantojami ne šķeldošanai, ne pavairošanai, tikai kā zaļmēslojums, viņš piebilst. Turklāt ‘Tora’ kārklus pēdējā laikā iecienījuši lapgrauži – alkšņu zilais un apšu lielais.
Neesot būtiski, cik gadus kārklājs audzis – ja audzē spraudeņus, tie ir jāgriež ik pēc gada. Ja grib ražot šķeldu, tad gan ne agrāk kā pēc diviem gadiem. Eksperimentālā kārtā vienu daļu stādījumu saimnieks nogriezis pēc divu gadu augšanas, taču tilpums vizuāli izskatās līdzīgs ar viengadīgām ataugām, arī kārklu garums ir līdzīgs.
Intereses pēc vienu lauka daļu viņš atstājis augam arī trešo gadu, sak, redzēs, kas tad sanāks. Taču Didzis ir visai pārliecināts, ka no kārklu plantācijas raža jānovāc katru gadu. “Griešanā ir visa jēga!” viņš piebilst.
Griež tā, lai paliktu vismaz 3–5 cm augsti celmiņi ar vairākiem pumpuriem. Ar krūmgriezi, divatā strādājot, pusotrā dienā var nogriezt hektāru – kamēr viens darbojas ar krūmgriezi, otrs tur un savāc zarus.
Daļa kārklu ražo jau piekto gadu, tāpēc ar interesi tiek gaidīts rudens, lai redzētu, kas notiks ar ataugu diametru.
Enerģētisko kārklu audzēšana varētu būt izeja purvaino, neizmantoto un aizaugušo zemju īpašniekiem, uzskata Didzis. “Es nevaru neko garantēt, taču man pagaidām šķiet, ka tas varētu būt labākais risinājums, īpaši, ja cilvēkam ir zemes gabals, ko nav jaudas apstrādāt. Pirmais gads ir visgrūtākais. Ja to izdodas izturēt un kārklus ieaudzēt, tad var mierīgi, neko lieku nedarot un neinvestējot, līdz desmit rotācijām novākt. No kārklu hektāra atdeve ir lielāka nekā no gaļas liellopu ganāmpulka.”
Vairāk par kārklu audzēšanu lasiet žurnāla “Agro Tops” jūnija numurā.
