Foto – LETA

Cer pielabināt opozīciju bez amatu dalīšanas 0

Balsojumos par Lisabonas līguma grozījumiem un jauno Eiropas Savienības līgumu izdosies iegūt arī opozīcijas pārstāvju atbalstu. Šādu pārliecību vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu pauda “Vienotības” pārstāvji.

Reklāma
Reklāma

 

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Tuvākajā laikā “Vienotība” runāšot ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Saskaņas centra” pārstāvjiem. Par iespēju iemainīt opozīcijas atbalstu pret vietiņu valdībā “Vienotības” līderi runā izvairīgi un cer, ka pietiks ar viņu pārliecināšanas spējām. “Mēs kā premjera partija centīsimies izskaidrot, ka ir fundamentāli valsts pastāvēšanas jautājumi, par kuriem nedrīkst būt politiskais “tirgus”. Īpaši ceram, ka ZZS rīkosies tikpat konstruktīvi, kā atbalstot Fiskālās disciplīnas likumu,” žurnālistiem stāstīja “Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

“Šie ir ļoti būtiski ideoloģiski jautājumi, kas izšķirs, vai atradīsimies ES kodolā vai kaut kur nomalē,” viņai piebalsoja arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers arī brīdināja, ka Latvijas vilcināšanās atbalstīt Eiropas stabilitātes mehānisma izveidi pasliktinās mūsu valsts sarunu pozīcijas par Kohēzijas fondu naudu un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. “Par šo ZZS vajadzētu domāt pirmām kārtām, ja reiz viņi iestājas par labākiem nosacījumiem mūsu zemniekiem. Turklāt “Jaunais laiks” vienmēr ir atbalstījis valstiski būtiskus jautājumus, kas skar Latvijas virzību Eiropas Savienībā vai NATO neatkarīgi no tā, vai atradāmies pozīcijā vai opozīcijā. Nevajag visu pārvērst par politiskām spēlītēm!” teica premjers. Koalīcija cer ES dokumentus apstiprināt līdz 1. jūlijam, bet tam nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts. Valdošajai pozīcijai pašlaik Saeimā “pieder” tikai 56 balsis, ieskaitot neatkarīgos deputātus jeb tā saukto Olšteina sešnieku.

CITI ŠOBRĪD LASA

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis iepriekš laikrakstam “Diena” atzinis, ka viņa vadītā frakcija grozījumus ES finanšu stabilizācijas paketē varētu atbalstīt tikai apmaiņā pret vismaz diviem ministru amatiem.

 

“Kategoriski noraidu jebkādus apgalvojumus, ka notiek politiskais tirgus. Gribu visus nomierināt, ka neatkarīgi no tā, kur ZZS atradīsies – pozīcijā vai opozīcijā –, mēs balsojumā par šiem dokumentiem rīkosimies valstiski. Taču vispirms vēlamies saņemt dažus skaidrojumus,” vakar pēc ZZS valdes sēdes pastāstīja A. Brigmanis.

 

ZZS interesējas, vai V. Dombrovskis Briselē saņēmis kādas garantijas, ka Latvija apmaiņā pret atbalstu eirozonas finanšu stabilizācijas dokumentiem saņems lielākus platībmaksājumus. Ja šāds solījums ir saņemts, tad tas būtu spēcīgs arguments, lai arī ZZS balsotu par. Ja nekādu garantiju nav, tad, pēc Brigmaņa domām, nav nekur jāsteidzas un šo balsojumu varētu izmantot kā argumentu sarunām par platībmaksājumiem. Nākamnedēļ ZZS frakcija šos jautājumus pārrunāšot ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē pagājušajā nedēļā ar grūtībām izdevās apstiprināt Latvijas pozīciju par jauno ES starpvaldību līgumu par pastiprinātu ekonomisko savienību. “SC” un ZZS deputāti norādīja, ka nepieciešamas plašākas diskusijas par līguma tekstu. Vēlāk opozīcijas pārstāvji pameta komisijas sēdi, tādējādi noraujot kvorumu. Lai pozīciju varētu pieņemt, komisijai bija jāizsludina pārtraukums un jāsameklē uz sēdi neatnākušie koalīcijas pārstāvji.

Lisabonas līguma grozījumi paredz pastāvīga eirozonas stabilitātes fonda izveidi. Tas ļautu dalībvalstīm, kuru valūta ir eiro, izveidot stabilitātes mehānismu, kas nepieciešamības gadījumā tiks aktivizēts, lai nodrošinātu eiro kopējo stabilitāti.

Reklāma
Reklāma

Savukārt ES starpvaldību līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu eirozonas valstīs. Latvijai šie normatīvie akti būtu saistoši tikai pēc eiro ieviešanas, kas paredzēta 2014. gadā. Tomēr gan Valsts prezidents, gan premjers uzskata, ka Latvijai jādemonstrē labā griba eirozonas stabilizācijai. Valsts prezidents ir sācis sarunas ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām, kur cita starpā vērtē arī šo dokumentu virzību un to ietekmi uz koalīciju. Šodien prezidents tiksies ar Zatlera Reformu partijas pārstāvjiem, bet nākamnedēļ – ar Nacionālo apvienību un opozīcijas frakcijām.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.