Cer uz finansējuma pieaugumu līdz ar Eiropas Vistrūcīgāko fonda izveidi 0
Iespējams, 2014.gadā līdzšinējo pārtikas palīdzības programmu vistrūcīgākajiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem aizstās Eiropas Vistrūcīgāko atbalstīšanas fonds, no kura tiks finansēta ne tikai pārtika, bet arī citas trūcīgo iedzīvotāju pamatvajadzības, piemēram, apģērbs. Latvijā tiek cerēts, ka reformas radīs arī finansējuma pieaugumu.
Eiropas Parlaments (EP) ir konceptuāli atbalstījis fonda izveidi un vēlas saglabāt tā finansējumu 2014.-2020.gadam vismaz līdzšinējo 2,46 miljardu latu (3,5 miljardu eiro) apmērā, nevis samazināt līdz 1,76 miljoniem latu (2,5 miljardiem eiro), kā to rosināja Eiropas Komisija (EK). Latvijai pienākošās summas taps skaidrākas pēc gala lēmuma pieņemšanas par fonda budžetu, tomēr, kā aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM), provizoriskās aplēses liecina, ka finansējums, ko Latvija varētu novirzīt fonda vajadzībām, varētu pārsniegt šobrīd pieejamo atbalstu pārtikas nodrošināšanas programmai.
Pārtikas palīdzības programma vistrūcīgākajiem ES iedzīvotājiem, kuru no 2014.gada plānots aizstāt ar Eiropas Vistrūcīgāko atbalstīšanas fondu, tika izveidota 1986./1987.gada ziemā ar mērķi lietderīgi izmantot toreizējos lauksaimniecības produkcijas liekos krājumus. Kā informējusi EK, paredzams, ka intervences jeb kopējās lauksaimniecības produkcijas neizmantotie krājumi drīzumā izsīks, un laikā līdz 2020.gadam tos ir grūti prognozēt, tāpēc līdzšinējā pārtikas palīdzības programma ir zaudējusi savu racionālo pamatojumu un darbosies līdz 2013.gada beigām. Tas nozīmē, ka 2013.gads ir pēdējais, kad pārtikas palīdzības programmu finansē no ES kopējās lauksaimniecības politikas budžeta.
Plānots, ka pārtikas programmu jau nākamgad aizstās Eiropas Vistrūcīgāko atbalstīšanas fonds, kas papildinās Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu un vērsīsies ne tikai pret iedzīvotāju nenodrošinātību ar pārtiku, bet arī pret bezpajumtniecību un bērnu materiālo nenodrošinātību, papildus arī atbalstot vistrūcīgāko personu sociālās iekļaušanas pasākumus. Līdzekļi fondam tiks nodalīti no dalībvalstīm piešķirtā struktūrfondu finansējuma, paredz EK priekšlikums.
Latvija EK pārtikas palīdzības programmai pievienojās 2006.gadā. Tad katram Latvijas trūcīgajam reizi mēnesī tika piešķirts viens baltmaizes kukulis. Ar 2009.gadu tika ieviestas pārtikas pakas, kuru saturs ik gadu mainījās un kļuva bagātīgāks. Tiek lēsts, ka astoņu gadu laikā Latvijas iedzīvotājiem būs izsniegti aptuveni 695 000 pārtikas paku, aģentūrai LETA pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā. Savukārt izlietotais Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansējums pārtikas produktu iegādei, transportēšanai un ar to saistīto administratīvo izmaksu segšanai Latvijā būs teju 19 miljoni latu.
Latvija kopumā atbalsta Eiropas Vistrūcīgāko fonda izveidi. Iespējams, līdz ar tā iedibināšanu Latvijas trūcīgie varētu saņemt vairāk. ”Šobrīd vēl nav panākta vienošanās par fonda resursu sadales kritērijiem, tomēr provizoriskās aplēses, ko Latvija varētu novirzīt fonda vajadzībām, varētu pārsniegt šobrīd pieejamo atbalstu pārtikas nodrošināšanas programmai,” aģentūrai LETA atklāja LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Sanita Silova. Šogad pārtikas palīdzības programmas īstenošanai Latvijai ir piešķirti 3,6 miljoni latu.
Jaunā fonda mērķis saskaņā ar EK priekšlikumu ir palīdzēt vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, bezpajumtniekiem un materiāli nenodrošinātiem bērniem. Fonda līdzekļus valstis varēs izmantot, lai ar partnerorganizāciju palīdzību – biežāk nevalstisko organizāciju palīdzību – īstenotu šiem iedzīvotājiem paredzētus atbalsta pasākumus. Pārtikas produktu izdalīšana, visdrīzāk, turpināsies, bet tai pievienosies vēl divas atbalsta jomas – pirmās nepieciešamības preču, piemēram, apavu, ziepju un šampūna, izdalīšana bezpajumtniekiem un materiāli nenodrošinātiem bērniem, un atbalsta pasākumi, kas papildina pārtikas un preču piegādi, veicinot vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanos. ”Jaunais fonds pievērsīs īpašu uzmanību šīm galējas materiālās nenodrošinātības formām ne tikai tāpēc, ka tās apdraud cilvēka dzīvību, bet arī tādēļ, ka nepietiekams uzturs un pirmās nepieciešamības preču, piemēram, apģērba trūkums, neļauj vairumam nabadzības skarto personu izkļūt no nabadzības un atstumtības un neļauj izmantot apmācību un konsultāciju pasākumu priekšrocības,” skaidro EK.
Plānots, ka dalībvalstis varēs izmantot fonda līdzekļus, lai iegādātos pārtiku vai preces, ko nogādāt partnerorganizācijām, vai arī nodrošināt finansējumu partnerorganizācijām šādu iegāžu veikšanai. Paredzēta arī iespēja izmantot intervences krājumos uzglabāto pārtiku, ja tādi būs.
Kopumā jaunais fonds dos dalībvalstīm izvēles brīvību noteikt palīdzības veidu un saņēmējus, kas vislabāk atbilst valsts un vietējai situācijai. Kā aģentūra LETA uzzināja LM, par iespējamo fonda izmantošanu ministrija ir uzsākusi neformālas konsultācijas ar organizācijām, kas sniedz atbalstu trūcīgām personām, tostarp piedalās pašreizējās EK pārtikas palīdzības programmas īstenošanā.
Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) kā viena no šīm organizācijām uzskata, ka pārtikas atbalsts noteikti ir jāsaglabā. ”Sociālo vajadzību iedzīvotājiem ir ļoti daudz, tomēr pārtraukt pārtikas programmu būtu nepareizi,” sarunā ar aģentūru LETA pauda LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Viņš arī norādīja, lai gan šī brīža pārtikas palīdzības programma atbalsta iedzīvotājus, tā pēc būtības neatrisina trūcīgo iedzīvotāju problēmas, jo tādu bez pārtikas iegādes vēl ir ļoti daudz un atbalstam piešķirtais finansējums tās nespēj atrisināt.
