Pasaulē
Baltija

Cer uz “Patriot” raķetēm Baltijā 22


Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Riho Terass (otrais no kreisās) Tallinā stāsta par NATO paplašinātās klātbūtnes operāciju ASV viceprezidentam Maikam Pensam (pirmais no kreisās), kā arī Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim (trešais no kreisās), Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei (otrā no labās) un Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai (pirmā no labās).
Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Riho Terass (otrais no kreisās) Tallinā stāsta par NATO paplašinātās klātbūtnes operāciju ASV viceprezidentam Maikam Pensam (pirmais no kreisās), kā arī Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim (trešais no kreisās), Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei (otrā no labās) un Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai (pirmā no labās).
Foto – Ints Kalniņš/REUTERS/LETA

ASV viceprezidents Maiks Penss vakar Tallinā tikās ar Baltijas valstu prezidentiem – Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu, Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni. Augstais viesis cildinājis brīvības garu, kurš vieno Baltijas valstis un ASV.

Dienu iepriekš Igaunijas premjers Jiri Ratass sarunās ar ASV viceprezidentu uzsvēris nepieciešamību izvietot Igaunijā pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu “Patriot”. “Ceram, ka šis process virzīsies uz priekšu. Igaunija priecāsies arī, ja “Patriot” raķetes ASV pastāvīgi izvietos Latvijā vai Lietuvā. Mums ir būtiski, ka raķetes tiek izvietotas Baltijā tuvākajā laikā līdz ar rudenī notiekošajām Krievijas un Baltkrievijas kopējām militārajām mācībām “Zapad – 2017″,” “LA” uzsver Igaunijas laikraksta “Postimees” ārzemju ziņu nodaļas žurnālists Martins Kuti. M. Pensa vizīte igauņiem radījusi labi padarīta darba sajūtu, jo viesis izvēlējies apmeklēt tieši Igauniju. “Mūsu prezidente Kersti Kaljulaida uzsvērusi, ka Baltijas valstu un ASV attiecībām nepieciešama aprūpe katru dienu, un Pensa vizīte to praksē arī apliecina,” piebilda M. Kuti, atgādinot, ka igauņiem ir pārliecība, ka ASV nepametīs Igauniju, ja tai būs jāpiedzīvo Krievijas agresija.

“ASV un Baltijas valstis ir gatavas paplašināt stratēģiskās partnerattiecības drošības jomā. Šodien apspriedām veidus, kā stiprināt sadarbību Baltijas valstu pretgaisa aizsardzībā, hibrīdo un informatīvās vides apdraudējuma novēršanā,” pēc triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar M. Pensu uzsvēris R. Vējonis. Viņš akcentējis, ka Baltijas valstu prezidenti augsti vērtē ASV pastāvīgo militāro klātbūtni Baltijā, kā arī ASV apņemšanos 2018. gadā ievērojami palielināt finansējumu Eiropas aizsardzībai. Latvijas prezidents apsveicis arī ASV gatavību sākt sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz Baltijas un Centrāleiropas valstīm, kas stiprinās reģiona enerģētisko drošību, dažādojot piegāžu avotus.

Vakar pusdienlaikā ASV viceprezidents Igaunijas Aizsardzības spēku apvienotajā štābā uzrunāja Igaunijas augstāko militāro pavēlniecību, kā arī NATO misijā Igaunijā izvietotos Apvienotās Karalistes un Francijas karavīrus, daudzinot NATO spēku izvietošanu Baltijas valstīs kā sabiedroto ieroču brālību darbībā. “Esot šeit, varu izteikt pateicību ASV prezidenta Donalda Trampa vārdā. ASV un Eiropu vieno vēsturiskas saites, kuras raksturo uzticība brīvībai. Tramps uzskata, ka Amerikai jābūt pirmajā vietā, lai nodrošinātu drošību un pārticību. Tomēr Amerika pirmajā vietā nenozīmē Ameriku vienatnē. ASV ir kopā ar Baltijas valstīm, un, kā uzsvēris Tramps, tā stāv līdzās Baltijas valstīm, ar kurām mums ir vērtības, kuras neskar laikazobs, – brīvība, demokrātija un likuma vara,” sacīja M. Penss.

ASV viesis arī pieminēja to, ka Baltijas valstis atrodas savas neatkarības simtgades priekšvakarā. M. Penss: “Tallina bija vieta, kur parādījās pirmās plaisas “dzelzs priekškarā”, jo jūs saglabājāt brīvības liesmu, lai pirms 30 gadiem brīvības vārdā dziedātu dziesmas, jūsu kultūra un nācija piedzīvoja atjaunotni, un tālāk jau sekoja “Baltijas ceļš” – nesaraujama cilvēku ķēde no Tallinas līdz Viļņai, kuru veidoja nesalaužama cilvēku griba.” Viņš norādīja, ka Baltijas valstis mūsdienās iemieso NATO garu un līderību, un šos elementus var mācīties citas alianses valstis. Viņš paslavēja Igauniju, ka tā ir starp piecām NATO valstīm, kuras velta divus procentus aizsardzībai – tāpat kā Apvienotā Karaliste, Polija, Grieķija un ASV, un kurām nākamgad pievienosies arī Latvija un Lietuva.

M. Penss uzsvēra, ka Igaunijas kaimiņš Krievija ir agresīva un Tramps prasīšot atbildību no Krievijas, gaidāmas jaunas sankcijas, vienlaikus atgādinot, ka ASV ir atvērta labākām attiecībām, taču pirmais solis jāsper Krievijai. Viņš arī atgādināja, ka ASV būtiski palielinās savu militāro budžetu.

Uzrunas noslēgumā M. Penss uzsvēra: “Kur ir Dieva gars, tur ir brīvība. (..) Man ir pārliecība, ka mūs sagaida daudz labāki laiki nekā iepriekš. Dievs, svētī Igauniju, Latviju, Lietuvu! Dievs, svētī ASV!” runu noslēdza M. Penss.

LA.lv