Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. oktobris, 2013
Drukāt

Cerbulis: Kvotu ieviešana būtu uzturēšanās atļauju programmas “lēnā nāve”

LETALETA

Ikgadējo termiņuzturēšanās atļauju kvotu noteikšana būtu šīs investīciju piesaistes programmas “lēnā nāve”, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja ASV investīciju grupas “New Century Holding” (NCH) viceprezidents Baltijas valstīs Kārlis Cerbulis.

 

Viņaprāt, kvotas nav jāievieš, jāsaglabā pašreizējais nepieciešamo investīciju slieksnis un jāizveido īpašs investīciju fonds, iemaksas kurā būtu kā papildu nodoklis ārvalstniekiem – īpašumu pircējiem.

“Kvotu noteikšana būtu uzturēšanās atļauju programmas “lēnā nāve”. Piemēram, ierobežojums līdz 750 darījumiem nenodrošinās celtniecībai atbilstošus apjomus, jo celtniecība notiek, balstoties uz nākotnes prognozēm,” skaidroja Cerbulis.

Viņš uzskata, ka programmai daudz mazāku risku radītu darījumu sliekšņa pacelšana vai arī speciālā investīciju fonda izveidošana, kurā no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem ieskaitītie līdzekļi nonāktu valsts budžetā un tiktu izmantoti reemigrācijas programmas veicināšanai.

Latvijai nebūtu bīstami ne 1000, ne 2000 un pat ne 5000 darījumu gadā, pat tad, ja puse no šiem investoriem nolemtu te apmesties uz dzīvi, norādīja Cerbulis, piebilstot – ja tiktu noteiktas 1500-2000 kvotas gadā, tad tas programmu neiznīcinātu un būtu pietiekams apjoms, lai nodrošinātu darbu celtniecībai. Vēl labāk būtu, ja uz jauno būvju celtniecību kvotas vispār netiktu attiecinātas.

“Domāju, ka nepieciešamo investīciju slieksnis patlaban ir optimāls un to palielināt nav īpašas vajadzības. Tā celšana ietekmētu tikai ļoti specifisku īpašumu un pircēju segmentu, kas neveido lielāko daļu starp pircējiem, kas pērk īpašumus uzturēšanās atļauju dēļ,” piebilda Cerbulis.

Kā ziņots, valdošā koalīcija 9.oktobrī panāca vienošanos termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, par ko oficiāli gan vienosies šodien koalīcijas padomes sēdē.

Iespējamā vienošanās paredz ierobežojumu 700 darījumu virs 150 000 eiro (1 050 000 lati) un vēl 100 darījumu gadā, kuru apmērs ir vairāk nekā 0,5 miljoni eiro (350 000 latu). Turpmākajos gados darījumu apjoms pakāpeniski samazināsies par 175, bet 2016.gadā tiks veikta sistēmas pārskatīšana un lemts par tālāko rīcību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+