Cerība – apstrādes rūpniecība 3
Vairāki mūsu lasītāji interesējušies, kāds ir ražotņu skaits Latvijā. Piemēram, Ausma Līdumniece interesējas arī, cik jaunajās ražotnēs nodarbināto, tajā skaitā bijušo darba meklētāju, un ko viņi ražo.
Paldies par šiem jautājumiem, pagaidām sniegsim vispārīgu atbildi par rūpniecības sektoru Latvijā kopumā. Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijā trīs gadu laikā kopš 2009. gada rūpnīcu skaits pieaudzis. 2009. gadā reģistrētas 7819 ekonomiski aktīvās statistikas vienības rūpniecības sektorā, 2010. gadā 8091, bet 2011. gadā – 8679. Dati par 2012. un 2013. gadu CSP mājaslapā vēl nav publicēti. Zināms vien, ka šogad 2. ceturksnī strādājošo skaits apstrādes rūpniecībā kopumā ir 117 415 darbinieki, kas ir par 9415 darba vietām vairāk nekā pērn. Bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē strādājošo skaits gada laikā sarucis no 3700 līdz 3608 darba vietām.
Kā vēstīts Ekonomikas ministrijas šomēnes publicētajā informatīvajā ziņojumā “Par makroekonomisko situāciju valstī”, ”pēc krituma gada sākumā situācija apstrādes rūpniecībā stabilizējas”. Kopumā šā gada astoņos mēnešos ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā gan bijuši par 1,7% mazāki nekā pirms gada. Attiecīgos datus ietekmē arī situācija AS ”Liepājas metalurgs”. Būtisks samazinājums arī, piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā un farmācijā (par 10,4% mazāk nekā pērn). Iepriekšējā gada līmenis pārsniegts tikai atsevišķās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas un dzērienu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, elektronisko iekārtu ražošanā, vieglajā rūpniecībā, papīra ražošanā un poligrāfijā, mēbeļu ražošanā, kā arī transportlīdzekļu ražošanā. ”Jāatzīmē, ka mašīnu un iekārtu ražošanā, papīra ražošanā un poligrāfijā, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī kokapstrādē ražošanas jaudas ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim,” teikts ziņojumā. Pārējās rūpniecības nozarēs (elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde) ražošanas apjomi bijuši par 1,4% mazāki nekā pērn. Ekonomikas ministrija prognozē, ka tuvākajos gados būtiskākais darbaspēka pieprasījuma pieaugums sagaidāms apstrādes rūpniecībā, kā arī komercpakalpojumu sektorā. Nozaru griezumā straujākais atalgojuma pieaugums bijis ieguves rūpniecībā – par 15,5%.
