Foto – Shutterstock

Paredzams, ka bez papildu uzkrājumiem gaidāmā pensija nepārsniegs pāris simtus eiro 34

Jau otro gadu tiek veikts SEB bankas pētījums “Pensometrs,” kurā analizēta Baltijas valstu iedzīvotāju gatavība pensijai. Tas parāda, ka strādājošo cerības par vecuma nodrošinājumu joprojām ievērojami atšķiras no īstenības. Lielākā daļa pensijā vēlētos saņemt līdz pat 93% no līdzšinējās algas, bet eksperti prognozē – pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis spēs nodrošināt mazāk par pusi no šābrīža ienākumiem. Lielas cerības tiek saistītas arī ar darba devēju, taču patlaban ieguldījumus savu darbinieku 3. līmeņa pensijās kādā no privātajiem pensiju fondiem veic tikai ap 8% no visiem Latvijas uzņēmumiem.

Reklāma
Reklāma

Vecumdienām atliek ap 50 eiro

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

“Satrauc tas, ka trīs ceturtdaļas aptaujāto nekad nav interesējušies par to, kāda būs viņu pensija. Taču labā ziņa ir tā, ka pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas sākuši veidot uzkrājumus papildus 1. un 2. līmeņa pensijai,” pētījuma rezultātus vērtē “SEB Dzīvības apdrošināšana” valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Gada laikā pensijas uzkrājuma veicēju skaits pieaudzis no 18 līdz 25%, savukārt regulāri kādu daļu savu ienākumu pārtikušākām vecumdienām novirza 14% strādājošo. Vidēji iemaksām privātajos pensiju fondos mūsu valsts iedzīvotāji spēj atlicināt tikai 50 eiro mēnesī (Lietuvā 60, Igaunijā – 100 eiro). Interesanti, ka arī lielo algu saņēmēji (ap 1000 eiro un vairāk) vecumdienām atliek tikpat nelielu daļu ienākumu – ap 60 eiro. Eksperte spriež, ka ar tik nelielas summas atlikšanu nepietiks, lai uzkrātu tik lielu privātās pensijas kapitālu, kas spētu nodrošināt ierasto dzīves līmeni arī vecumā.

Galvenais iemesls, kādēļ 75% strādājošo šobrīd nekrāj vecumdienām, ir pārāk mazie ienākumi, no kuriem pietiek tikai pašreizējo vajadzību apmierināšanai. Toties ap 77% aptaujāto izteica gatavību turpināt strādāt arī pensijas gados – vidēji līdz 70 gadu vecumam. 44% cer uz bērnu un ģimenes atbalstu (pašlaik ap 21% Latvijas iedzīvotāju atbalsta savus vecākus vidēji ar 150 eiro mēnesī). 38% plāno uzsākt privāto uzņēmējdarbību, bet 29% – pārdot vai izīrēt nekustamo īpašumu. Kā liecina pētījums, optimisms par alternatīvo risinājumu ietekmi uz savas pensijas lielumu sarūk līdz ar gadiem. Atgādināšu, ka “Pensometra” dati iegūti, aptaujājot 1700 strādājošo vecumā no 30 līdz 55 gadiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Cilvēki darbspējīgā vecumā visai nelabprāt asociē sevi ar šodienas pensionāriem, tā vietā savas vecumdienas iztēlojoties pārtikušas, piepildītas dažādiem notikumiem, ceļojumiem un vaļaspriekiem. Taču šodien vidējā vecuma pensija valstī ir 273 eiro, kas ir aptuveni 45% no vidējiem ienākumiem. Tomēr daļa strādājošo, īpaši jaunie profesionāļi, joprojām paļaujas tikai uz valsts pensiju sistēmu,” atzīst arī “Swedbank” Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls, mudinot “nenogulēt” savas vecumdienas un jau laikus parūpēties par privātās pensijas uzkrājumu veidošanu. Bankas janvārī veiktā iedzīvotāju aptauja (tika aptaujāti 703 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem) liecina, ka, sasniedzot pensijas vecumu, lielākā daļa (44%) aptaujāto, lai kompensētu ienākumu kritumu, būtu gatavi atteikties no izdevumiem izklaidei un atpūtai, ceļošanai (43%), kā arī samazinātu izdevumus par jauna apģērba un apavu iegādi (39%). Turpretī iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem saprot, ka vispirms nāktos atsacīties no regulāras apģērbu un apavu iegādes, tēriņiem dažādām pārtikas un mājsaimniecības precēm, kā arī uzkrājumu veidošanas. Šīs paaudzes aptaujātie pēc aiziešanas pensijā daudz biežāk būtu gatavi mainīt lielpilsētu pret dzīvi laukos.

Vai darba devējs palīdzēs?

Ap 45% “Pensometra” aptaujāto atzina, ka cer uz darba devēju veidotajiem pensiju uzkrājumiem, lai gan šādas priekšrocības šobrīd bauda tikai 8% strādājošo. Piemēram, Zviedrijā pensiju fondi ir 97% uzņēmumu, bet Lielbritānijā, stājoties darba attiecībās, darba ņēmējs automātiski tiek arī pie pensiju fonda. Latvijā iemaksas 3. pensiju līmenī par saviem darbiniekiem veic pavisam neliela daļa – vien ap 1000 uzņēmumu.

Viens no tiem ir informāciju tehnoloģiju uzņēmumā “Exigen Services Latvia”, kurā strādā 300 darbinieki. Kopš 2002. gada par 18 no viņiem tiek veiktas iemaksas pensiju 3. līmenī.

“Lai gan mūsu uzņēmumā vidējā bruto alga ir ap 2000 eiro, darbinieku, kas vēlētos kaut ko uzkrāt vecumdienām, ir ļoti maz. Viņi grib naudu tērēt tūlīt un uzreiz,” stāsta valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts, kurš pats ir strādājošais pensionārs.

“Iemaksas 3. pensiju līmenī var uztvert gan kā atlikto algu, kad pensiju fondam tiek novirzīta daļa darba mūžā “saražotā”, gan kā darba devēja attieksmes izpausmi, jo viņš par savu darbinieku veic ne tikai obligātās, bet arī brīvprātīgās iemaksas,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš uzskata, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, kas darba devējiem liedz būt sociāli atbildīgiem, ir salīdzinoši augstie nodokļi darbaspēkam, kā arī zems atalgojums, jo bieži vien strādājošais, kuram piedāvāta izvēle starp iemaksām privātā pensiju fondā un lielāku algu, priekšroku dod atalgojumam.

Reklāma
Reklāma

P. Leiškalns uzskata, ka viens no risinājumiem varētu būt 3. pensiju līmeņa iemaksu automātiska iekļaušana darba samaksā, atstājot darbiniekam tiesības no tām atteikties. Pakāpeniski vajadzētu arī ieviest kārtību, kas uzliktu par pienākumu darba devējiem veikt iemaksas pensiju 3. līmenī par augsta riska profesijās strādājošajiem, kuriem pēc noteikta laika vairs nepietiek nedz iemaņu, nedz veselības šādam darbam, piemēram, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu mašīnistiem, un kuriem šobrīd pienākas izdienas pensijas. Tas garantētu, ka, sasniedzot noteikto vecumu, darbinieks varētu saņemt 3. līmenī uzkrāto pensiju un turpināt strādāt vieglāku darbu.

DER ZINĀT

Pensiju sistēmas 3. līmenis ļauj brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai.

Pastāv divu veidu privātie pensiju fondi: slēgtie, kas paredzēti fondu dibinātāju (uzņēmumu) darbiniekiem, un atklātie, par kuru dalībniekiem var kļūt ikviens.

Kad darba devējs veic iemaksas privātajā pensiju fondā sava darbinieka labā, viņam ir tiesības uz sociālā, iedzīvotāju ienākuma un uzņēmuma ienākuma nodokļu atvieglojumiem.

Ja iemaksas privātajā pensiju fondā veic pats strādājošais, arī viņam ir tiesības saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, gada beigās iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ienākumu deklarāciju, kurā norādītas gada laikā pensiju fondā iemaksātās summas.