Tēlnieka Edgara Kvjatkovska (vidū) ebreju glābēju piemiņai veltītā “Cerību koka” atklāšanā piedalījās kardināls Jānis Pujāts (pirmais no kreisās), arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (otrais no labās), bet viņus sirsnīgi uzņēma Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja saimnieks rabīns Dr. Menahems Barkahans.
Tēlnieka Edgara Kvjatkovska (vidū) ebreju glābēju piemiņai veltītā “Cerību koka” atklāšanā piedalījās kardināls Jānis Pujāts (pirmais no kreisās), arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (otrais no labās), bet viņus sirsnīgi uzņēma Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja saimnieks rabīns Dr. Menahems Barkahans.
Foto – Dainis Bušmanis

“Cerību koks” ebreju glābējiem 1

Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā vakar atklāja memoriālu “Cerību koks”, kura autors ir  tēlnieks Edgars Kvjatkovskis. Memoriāls ir veltīts tiem dažādu tautību cilvēkiem, kas, riskējot ar savu dzīvību, glāba ebrejus holokausta laikā. Uz simboliskā koka lapām ir iemūžināti 456 drosmīgu cilvēku vārdi, kuri riskēja ar savu dzīvību, lai pasargātu līdzcilvēkus.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Svinīgajā ceremonijā piedalījās gan Saeimas deputāti, gan Rīgas domes pārstāvji, arī reliģisko konfesiju pārstāvji un uzaicinātie viesi ne tikai no Latvijas, bet arī Izraēlas. Arhibīskaps Jānis Vanags: “”Cerību koks” ir ļoti trāpīgs nosaukums. Zinātne, kas netic Radītājam, uzskata, ka viss esot attīstījies savstarpējā konkurences cīņā. Bet šāda attīstība nav iespējama, kad cilvēks riskē ar savu dzīvību, lai palīdzētu citam. Šāds cilvēks ir patiesi skaidrs Dieva radījums. Mēs topam par cilvēkiem ne jau tad, kad mēs cits ar citu sacenšamies, konkurējam un cīnāmies, bet gan tad, kad cits citam palīdzam, atbalstām un cits citu glābjam. Tad ir no kaut kā jāatsakās un ar kaut ko jāriskē. Novēlu, kaut mūsu Latvijā būtu vairāk tādu cilvēku, kas ir no Dieva cēlušies un ir gatavi savstarpējam atbalstam, darbam un kopīgai nākotnei.”

Uz svinīgo sarīkojumu bija ieradusies arī vācu māksliniece Dagmara Kalē, jo vienlaikus ar memoriālu tika atklāta arī viņas izstāde “Divas ziemas dienas”, kas atgādina par 1941. gada 30. novembri un 8. decembri, kad nacisti Biķernieku mežā nošāva no Berlīnes atvestos ebrejus, bet Rumbulas mežā – Rīgas geto gūstekņus.

CITI ŠOBRĪD LASA