×
Mobilā versija
-8.7°C
Eleonora, Ariadne
Trešdiena, 21. februāris, 2018
8. februāris, 2018
Drukāt

Sadarbība ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju maksās miljonu gadā

Eiropas Kodolpētniecības centra zinātniskais līdzstrādnieks, Latvijas pārstāvis "Cern" Toms Torims (no kreisās) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis piedalās mediju brīfingā par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Kodolpētījumu organizācijai. Foto - Evija Trifanova/LETAEiropas Kodolpētniecības centra zinātniskais līdzstrādnieks, Latvijas pārstāvis "Cern" Toms Torims (no kreisās) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis piedalās mediju brīfingā par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Kodolpētījumu organizācijai. Foto - Evija Trifanova/LETA

Latvijas sadarbība ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju (CERN), kam otrdien piekrita valdība, gadā izmaksās vismaz vienu miljonu eiro, aplēsusi Izglītības un zinātnes ministrija.

Dalības maksa CERN Latvijai šogad izmaksās vairāk nekā 800 000 eiro vai vienu miljonu Šveices franku, bet nākamgad, kad Latvija jau varētu kļūt par dalībvalsti, teju pusotra miljona eiro. Nākotnē gan šī summa var vēl pieaugt, jo iemaksas tiek rēķinātas, ņemot vērā valsts ienākumus. Vēl 221 668 eiro izmaksās Latvijas nacionālā kontaktpunkta uzturēšana sadarbībai ar CERN, bet teju 100 000 gadā plānots tērēt sadarbības kapacitātes stiprināšanas pasākumiem. Interesanti, ka no valsts budžeta IZM iepriekš bija piešķirti 100 000 eiro, prasot, lai par šo naudu tiktu nodrošināta sadarbība ar CERN. Tagad redzams, ka ar šo naudu nepietiks. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzina, ka finanšu aprēķinos pagaidām nav sevišķi iedziļinājies. Par izmaksām sadarbībā ar Finanšu ministriju taps jauns informatīvais ziņojums.

Lai kādi arī būtu šie tēriņi, IZM uzsver, ka tie noteikti atmaksāšoties. Pirmkārt, sadarbībā ar CERN tikšot celta Latvijas pētniecības kapacitāte – jo sevišķi fizikā, skaitļošanā un IT jomā, materiālzinātnē, elektrotehnikā, optikā. Latvijas zinātniekiem būs plašākas iespējas nekā līdz šim doties uz CERN izstrādāt savus pētījumus. Tur ir augsta līmeņa zinātniskā infrastruktūra, un to var izmantot visu CERN sadarbības valstu zinātnieki. Visciešāk zinātnē un pētniecībā ar CERN varētu sadarboties Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) struktūrvienības, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Nukleārās medicīnas institūts.

Otrkārt, CERN veic apjomīgus iepirkumus inženierijas, enerģētikas, būvniecības un citās jomās. Latvijas uzņēmējiem būs iespēja piegādāt savas preces un pakalpojumus CERN un līdz ar to nopelnīt. IZM jau apzinājusi, ar kuriem Latvijas uzņēmumiem CERN varētu slēgt piegādes līgumus. Kopumā ziņojumā minēti 26 uzņēmumi. Visvairāk no tiem – astoņi – varētu cerēt uz CERN pasūtījumiem elektronikas jomā. Piemēram, SIA “Eurocolds”, kas esot Eiropā lielākā šķidro kristālu rūpnīca, vai akciju sabiedrība “SAF tehnika”, kas ražo unikālus mikroviļņu datu pārraides risinājumus. Savukārt materiālzinātnes jomā savus produktus CERN varētu piedāvāt seši uzņēmumi, piemēram, SIA “Groglass”, kas ražo “neredzamo” stiklu. IT jomā CERN pasūtījumus varētu saņemt pro­grammatūras izstrādātājs un ražotājs, dāsnais mecenāts SIA “Mikrotīkls”, kā arī programmizstrādātājs “RIX Tecnologies”.

Te gan jāpiebilst: ja Latvija paliks asociētās valsts statusā, tā pretī no CERN nesaņems vairāk par pašas iemaksāto miljonu Šveices franku. Saskaņā ar CERN nosacījumiem CERN strādājošo zinātnieku atalgojums un uzņēmumu finansiālais ieguvums nedrīkst būt lielāks par to, ko asociētā valsts iemaksājusi CERN budžetā. Savukārt, ja Latvija kļūtu par dalībvalsti, šāda ierobežojuma vairs nebūtu. Cik tādā gadījumā Latvijas uzņēmēji varētu nopelnīt sadarbībā ar CERN, pagaidām nav aprēķināts. K. Šadurska padomnieks, kā arī RTU profesors un CERN līdzstrādnieks Toms Torims apgalvo, ka vairāk, nekā valsts ieguldīs. Nesen Latvijas uzņēmēji jau viesojušies CERN, un daļa mājās braukuši ar jau konkrētiem sadarbības piedāvājumiem. Turklāt, ja uzņēmējs ir CERN piegādātājs, tā ir kā kvalitātes zīme, kas paver arī citus noieta tirgus.

2016. gadā valdība parakstīja līgumu par sadarbību ar CERN, tādējādi paplašinot iespējas Latvijas zinātniekiem, inženieriem un skolēniem piedalīties dažādās CERN īstenotajās pro­grammās, piemēram Vasaras skolā vai Paātrinātāja skolā. Šobrīd CERN strādā arī trīs Latvijas zinātnieki.

Jāpiebilst, ka fiziku studēt Latvijā var tikai divās augstskolās: Latvijas Universitātē (LU) un Daugavpils Universitātē un šo jomu iepriekšējā studiju gadā apguvis tikai 61 students. Tā kā Latvijā trūkst augstas enerģijas daļiņu fizikas pētnieku, RTU sadarbībā ar LU, Tallinas Tehnoloģiju universitāti, Viļņas Universitāti un CERN plāno izstrādāt jaunu starpdisciplināru maģistra un doktorantūras studiju programmu. IZM cer, ka sadarbība ar CERN motivēs jauniešus pievērsties fizikas studijām, turklāt spējīgākie studenti nedosies mācīties uz ārzemēm.

Plānots, ka drīzumā Latvijā ieradīsies CERN delegācija, kas izvērtēs mūsu valsts iespējas pievienoties CERN. Ja viss ritēs veiksmīgi, jau 2019. gadā Latvija varētu kļūt par CERN dalībvalsti. T. Torims uzskata, ka pievienošanās CERN būtu labākā dāvana, ko valsts simtgadē varētu saņemt Latvijas zinātnieki.

Kas ir Eiropas Kodolpētījumu organizācija (CERN)

* CERN galvenais mērķis ir starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, kas pārsniedz atomfizikas darbības jomu.

* Pētījumi tiek veikti tikai civiliem mērķiem. Lielākais zināmais CERN projekts ir hadrona paātrinātājs.

* CERN atrodas Šveicē, tās budžets 2017. gadā bija 959,6 miljoni eiro.

* CERN pastāvīgā darbā strādā 2500 darbinieku.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+