Černobiļā oficiāli atklāts jaunais kupols pār avarējušo AES
Černobiļā oficiāli atklāts jaunais kupols pār avarējušo AES
FOTO: AFP/LETA/Scanpix

Černobiļā oficiāli atklāts jaunais kupols pār avarējušo AES 0

Ukraina un tās partneri no Eiropas trešdien oficiāli atklāja jauno metāla kupolu, kas ieskauj Černobiļas atoemelektrostacijas (AES) katastrofā iznīcināto reaktoru.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Darbs pie kupola izveidošanas turpinājies 20 gadus.

Par pasaulē lielāko pārvietojamo metāla būvi dēvētais Jaunais drošības norobežojums ieskauj ceturtā reaktora atliekas, kas palikušas pēc 1986.gada Černobiļas AES katastrofas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būves izmaksas 1,5 miljrda eiro apmērā sedza īpašs fonds, ko izveidoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Finansējumu ieguldījušas 45 valstis.

Ar milzīgo 108 metrus augsto kupolu varētu nosegt Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā svars sasniedz 36 tūkstošus tonnu.

“Šodien mēs saņemam atslēgas konstrukcijai, kas izveidota desmitiem valstu kopīgos centienos aizsargāt visu planētu un cilvēci no radioaktīva piesārņojuma,” ceremonijā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš noradīja, ka “līdz šim brīdim” Černobiļa bija negatīva Ukrainas zīmola daļa, bet “ir laiks mūsu problēmu pārvērst ieguvumā”.

Konstrukcija ir pietiekam spēcīga, lai izturētu virpuļviesuli, un tā būvēta, lai nostāvētu simt gadu, paziņoja ERAB.

Kupols izveidots 2016.gadā, un tas pilnībā nosedz uzreiz pēc katastrofas steigā uzbūvēto norobežojumu.

“Šis ir nākamais solis, lai pārveidotu Černobiļu par videi drošu un nodrošinātu vietu,” trešdien noradīja ERAB, kas oficiāli nodeva kupolu Ukrainas varasiestāžu rīcībā.

Černobiļā oficiāli atklāts jaunais kupols pār avarējušo AES

Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums.

Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku miruši vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.

30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 tūkstoši cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Apmēram 150 gados vecāki cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.

Reklāma
Reklāma

Tagad varasiestādes aplēsušas, ka cilvēki droši šajā apkaimē varēs dzīvot pēc 24 tūkstošiem gadu.

Jaunajam kupolam gadu tiks veikta darbības pārbaude, tikai tad tas varēs saņemt Ukrainas regulatoru atļauju un varēs sākt padomju laikā izveidotā norobežojuma nestabilo struktūru demontāžu.

Kā novēroja ziņu aģentūra AFP, jaunajā kupolā ir vairāki celtņi, ventilācijas sistēma un telpas radioaktīvu materiālu uzglabāšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.