Mobilā versija
+0.5°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
6. jūnijs, 2017
Drukāt

Ceru, kamēr elpoju. Latviešu diplomāts padomju un nacistu cietumos un soda nometnēs (1)

Foto: Latvijas Okupācijas muzejsFoto: Latvijas Okupācijas muzejs

Lefortovas cietums ir varbūt bargākais un riebīgākais Eiropā, ja ne pasaulē. Režīma bardzības ziņā grūti kaut ko vēl nejaukāku izdomāt. Kameras bija šausmīgi mitras un neveselīgas. Ilgi tur nevarēja izturēt pat ļoti stiprs cilvēks.

“Dzimtajā zemē atgriezies, es pazīstu vairs tikai sevi,” tā savās atmiņās, pārfrāzējot norvēģu dramaturga Henrika Ibsena lugas “Brands” galvenā varoņa vārdus, savu ierašanos padomju okupētajā Latvijā 1958. gada 9. jūlijā attēlojis bijušais Latvijas ārlietu ministrs (no 1924. gada janvāra līdz decembrim), sūtnis un pilnvarotais ministrs ASV (līdz 1927. gada aprīlim), ģenerālkonsuls (vēlāk – pagaidu pilnvarotais lietvedis) Lielbritānijā (no 1927. līdz 1933. gadam) un sūtnis un pilnvarotais ministrs Lietuvā (1923, 1934 – 1940) Ludvigs Sēja.

Apgādā “Lauku Avīze” sagatavots unikāls izdevums, kurā pirmoreiz būs publicēta Ludviga Sējas pašrocīgi rakstīta dienasgrāmata par dzīvi vācu okupētajā Latvijā no 1941. gada 4. jūlija līdz 1944. gada 26. aprīlim un jau vēlāk sarakstītie memuāri par atrašanos nacistu un komunistu cietumos, soda nometnēs Latvijā, Polijā un Krievijā un nometinājumā Komi APSR līdz pat 1958. gada vasarai, kad L. Sējam radās iespēja pakāpeniski atgriezties uz pastāvīgu dzīvi savā dzimtenē.

Ludviga Sējas krimināllieta vēl joprojām glabājas bijušās PSRS Valsts drošības komitejas arhīvā (pašreizējā – Krievijas Federālā drošības dienesta Centrālajā arhīvā) Maskavā, bet viņa dienasgrāmata un atmiņas mūsdienās ir pieejamas ASV Hūvera institūta arhīvā Stenfordā, Kalifornijā. 2. jūnijā sagaidot L. Sējas 132. dzimšanas dienu, šajā “Mājas Viesa” numurā ir publicēti izvilkumi no L. Sējas atmiņām par dzīves apstākļiem ieslodzījumā Štuthofas koncentrācijas nometnē nacistu okupētajā Polijā un Lefortovas cietumā Padomju Savienībā, kā arī unikālas fotogrāfijas no L. Sējas privātā arhīva, ko vairāku gadu desmitu garumā ir saglabājuši viņa tuvinieki – Kalniņu dzimta. Tā ir viena no vērtīgākajām vēstures liecībām, kas nesen nonākusi Latvijas Okupācijas muzeja rīcībā.

Ludviga Sējas mūžs un pārdzīvojumi nacistu un padomju ieslodzījumā un piespiedu atšķirtība no ģimenes ir spilgta liecība Latvijas valsts un tautas traģiskajam liktenim divu noziedzīgu totalitāru režīmu – staļiniskās Padomju Savienības un hitleriskās Vācijas okupācijas varu pakļautībā un apliecinājums viņa nelokāmajai uzticībai brīvai un demokrātiskai Latvijas Republikai.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kapec sadi viri nau apbalvoti ar Tris zvaigznu ordeni .

Draugiem Facebook Twitter Google+