Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. novembris, 2012
Drukāt

Cēsīs atklās Mātes Latvijas tēlu


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Svētdien, Lāčplēša dienā, Cēsīs Lejas kapsētā pulksten 17 atklās atjaunoto pieminekli ar Mātes Latvijas tēlu 1914. – 1920. gadā kritušajiem brīvības cīnītājiem. 


 

Piemineklis uzstādīts 1927. gadā, godinot Cēsīs apglabātos divsimt karavīrus. Līdz 1991. gadam šo tēlnieka Augusta Jullas darbu bija piemeklējušas dažādas nedienas, ieskaitot karavīra tēla nozagšanu, laika zoba radītos bojājumus, bet, par laimi, piemiņas zīmi liktenis vismaz bija paglābis no čekistu organizētas saspridzināšanas. Sākoties Latvijas atmodai, toreizējais Cēsu rajona padomes izpilddirektors, šobrīd Smiltenes tehnikuma mašīnzinību programmas vadītājs Māris Niklass, uzņēmās atbildību: “Kad 1991. gadā jau bija sarunāti tēlu atjaunotāji, likvidējās kombināts “Māksla” un tēli pazuda. Pēc kāda laika tos atrada Nītaurē salūzušus, ugunsgrēkā cietušus. Atkal sākām runāt par restaurāciju, bet tad pietrūka naudas. Tā nu ir pagājis 21 gads, lai tam vēsturiski paredzētajā vietā nostiprinātu Mātes tēlu un piemineklis līdz ar pērn atjaunotajiem karavīra un virsnieka tēliem atgūtu Jullas kādreizējā darba izskatu.”

Diemžēl sarežģīti bijis atrast arī Mātes tēla atjaunotājus. Gan Cēsu, gan Smiltenes speciālisti palīdzību atteikuši un Māris Niklass sācis sadarbību ar igauņu tēlnieku Bruno Kadaku. Viņš, piepalīdzot sievai Marikai un māsai Merlinai, uzņēmies pēc fotogrāfijas un dažām atlūzām izveidot Māti Latviju. Būtiski – igaunis par darbu paprasījis teju pusotras reizes mazāku naudas summu nekā viņa amata brāļi Latvijā.

Igauņu mākslinieki arī atzinuši, ka strādāt pie šīs restaurācijas bijis liels izaicinājums viņu prasmei, jo Cēsu Mātes Latvijas piemineklis nes lielu ideoloģisko slodzi: pateicoties mātei, rodas karavīri, taču dēli ir ne vien jāizaudzina, viņi ir jālaiž arī cīņā un diemžēl jāspēj aizvadīt arī kapā.

Šobrīd visi bronzā atlietie tēli pieminekļa pamatam ir piestiprināti ievērojami rūpīgāk, izmantojot jaunas un modernas tehnoloģijas, un garnadžiem uz guvumu vairs nav ko cerēt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+