Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. augusts, 2012
Drukāt

Cēsu mērs: ir reāli jāatbalsta kultūra reģionos

Foto - LETAFoto - LETA

Valstiskā līmenī beidzot būtu jāpārtrauc runāt par atbalstu kultūrai reģionos un reģionālajām koncertzālēm, bet beidzot jāsāk reāli kaut ko darīt, jo citādi jau gadiem notiek “runāšana par to, ka vajag parunāt”, sarunā ar aģentūru BNS uzsvēra Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.

Pašvaldības vadītājs nedēļas nogalē ticies ar kultūras ministri Žaneti Jaunzemi-Grendi (Nacionālā apvienība), kura apmeklējusi Cēsu Mākslas festivāla noslēgumu, un, viņaprāt, ministrei esot teorētisks redzējums par to, kā šo jautājumu risināts, taču “beidzot ir jāpanāk skaidrība un jāsāk darīt”.

Drīzumā darbu sāks Rēzeknes daudzfunkcionālā koncertzāle, patlaban top Vidzemes mūzikas un kultūras centrs, bet joprojām neesot skaidrs, kādā veidā un vai valsts atbalstīs nevis tikai pašu ēku celšanu, bet koncertdarbību un mūzikas dzīvi tajās.

“Ir skaidrība, ka sarunām ir jābūt un ka tām ir jābūt skaidrām. Ir jābūt sarunām un runāsim par to, par ko mēs varētu norunāt. Un tad, kad mēs būsim norunājuši par to, ko mēs varētu norunāt, tad mēs atkal zinām, ka to vajag. Un tā mēs visu laiku te dzīvojam un sakām – ļoti labi, ļoti labi,” esošo situāciju ironiski raksturoja Šķenders.

Piemēram, runājot par kolēģiem Rēzeknē, viņš sacīja, ka koncertzāle drīz sāks darbu, tas nozīmē, ka skaidrībai par to, kā valsts iesaistīsies, vajadzējis jau būt vismaz pirms gada. “Es kā pašvaldības vadītājs no teorētiskās plāksnes gribētu nonākt pie praktiskās,” uzsvēra Cēsu novada domes priekšsēdētājs.

Aktuāls ir jautājums ne vien par atbalstu koncertdarbībai, mākslinieciskajiem kolektīviem un koordinētu koncertdarbības veikšanu, bet arī par reģionālas nozīmes mūzikas skolām un to finansēšanu. “Ja reģionos nebūs šādas iestādes, tā visa mūsu runāšana un viss, kas ir sarakstīts ar reģionu attīstību, tad tā diemžēl būs atkal tukša pļāpāšana. Augsta līmeņa tukša pļāpāšana,” vēlreiz norādīja Šķenders un piebilda, ka nākmnedēļ atkal Kultūras ministrijā būs sanāksme par reģionālajām koncertzālēm, taču praktiskās rīcības faktiski nav.

Cēsu novada domes vadītājs kā piemēru minēja koncepcijās ierakstīto, ka reģionālajos daudzfunkcionālajos centros jādarbojas vismaz pusprofesionāliem orķestriem, taču, kas tos finansēs un kādā veidā, atkal nav skaidrs. Tikai Liepājā pašlaik darbojas valsts finansētais Liepājas Simfoniskais orķestris.

Būtisks jautājums ir arī par koncertdzīves organizēšanu un tās koordinēšanu, ārvalstu mākslinieku piesaistīšanu, jo neviens taču negribēšot iet uz pianista Vestarda Šimkus koncertu trīs reizes gadā. “Nu jūs aiziesiet uz Šimkus, aiziesiet vēlreiz uz Šimkus, aiziesiet trešo reizi uz Šimkus, bet vairāk jūs neiesiet. Vajag, lai tie citi atbrauktu,” šķendējās Šķenders.

Pamatakmens Vidzemes mūzikas un kultūras centra jaunbūvei Cēsīs ielikts šā gada maija sākumā. Jau pērn sākta Cēsu kultūras centra rekonstrukcija, kuras dēļ vēsturiskā ēka pārtaps par mūsdienīgu akustisko koncertzāli ar 800 sēdvietām, tajā būs mājvieta Cēsu mūzikas vidusskolai un bērnu mūzikas skolai, novada amatiermākslas kolektīviem un Vidzemes kamerorķestrim.

Cēsu pašvaldība iepriekš informēja, ka pilsēta jau pašlaik ar saviem kultūras pasākumiem aktīvi piesaista apmeklētājus no pārējā Vidzemes reģiona, taču tas visbiežāk notiek vasarā, bet daudzfunkcionālais centrs varēs nodrošināt ilgāku pasākumu sezonalitāti un piedāvāt pasākumus arī periodā no rudens līdz pavasarim. Līdz ar koncertzāles uzbūvēšanu palielināsies Cēsu apmeklētāju skaits, taču ir grūti prognozēt, vai cilvēki apmeklēs tikai koncertzāli vai līdz ar to arī citus pilsētā piedāvātos kultūras un izklaides pasākumus.

Līdz šim finansējumu daudzfunkcionālu kultūras centru izveidei saņēmušas Cēsis, Liepāja un Rēzekne. Projekta īstenošanai nepieciešamie līdzekļi gūti no pašvaldības, valsts budžeta un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+