Kultūra
Māksla

Cēsu muzejs saņēmis lielāko mākslas dāvinājumu pastāvēšanas vēsturē 5

Publicitātes foto

Pagājušā gada nogalē Cēsu vēstures un mākslas muzejs saņēma izcili vērtīgu dāvanu – Jaunpiebalgā dzimušā gleznotāja, mākslas kritiķa, pedagoga, Piebalgas mākslas muzeja izveidotāja Jēkaba Strazdiņa (1905-1958) mākslas darbu kolekciju. Tas ir lielākais un vērtīgākais mākslas priekšmetu dāvinājums, ko muzejs jebkad saņēmis.

Mākslas zinātnieks, profesors Jānis Kalnačs kolekciju vērtē kā vienu no lielākajām un vērtīgākajām pēckara Latvijā. Jēkaba Strazdiņa māsas dēls Dags Strazdiņš līdz šim laikam saglabājušos kolekcijas daļu – vairāk nekā 120 mākslas darbus – gleznas, zīmējumus, grafikas, skulptūru –, gluži aristokrātiskā nesavtībā uzdāvināja Cēsu vēstures un mākslas muzejam.

Profesors Jānis Kalnačs vērtē, ka aptuveni puse no kolekcijas ir labāk zināmie Jēkaba Strazdiņa darbi, kuru sižetus ietekmējušas laikmetu pārmaiņas. Otra krājuma daļa mazāk pazīstama. Tajā nozīmīgu latviešu mākslinieku – gleznas, akvareļi, pasteļi, kokgrebumi un zīmējumi, skulptūra, kas tapuši apmēram vairāk nekā pusgadsimta laikā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 50. gadiem.

“Starp vērtīgākajiem darbiem – smalka, agrīna Johana Valtera ainava, Jaņa Rozentāla vāks grāmatai “Skola”, pagaidām nenoskaidrota autora grafika ar jauniešu pāri, kas atgādina Rīgas mākslinieku grupas leģendārajā “Ekspresionistu” mapē (1919) iekļautos linogriezumus, tādi retumi kā Anša Cīruļa zīmējumi vai Ernesta Brastiņa glezna un Oto Skulmes, šķiet, vienā piegājienā uzgleznotais Rīgā pēc atbrīvošanas pārbraukušā Jēkaba Strazdiņa portrets,” pauda Kalnačs.

LA.lv