Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. marts, 2016
Drukāt

Cēsu Profesionālās vidusskolas ēdnīcā PVD konstatē blēdīšanos ar produktu izcelsmi

zala-karotite_6

Ilustratīvs foto.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot pārbaudi Cēsu Profesionālās vidusskolas ēdnīcā, konstatējis tā dēvētā zaļā iepirkuma prasību pārkāpumus, kad vietējas izcelsmes pārtikas produkti aizstāti ar citu valstu izcelsmes produktiem, attiecīgi zīmola “Zaļā karotīte” produktu vietā izmantojot importa produktus, kam šāda zīmola nav.

Kā aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Ilze Meistere, lai gan uzņēmumam, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādē, saskaņā ar “zaļā iepirkuma” prasībām, ēdienu gatavošanā būtu jāizmanto tādā Latvijas uzņēmumā ražoti gurķi, tomāti un puravi, kas atbilst “zaļā iepirkuma” prasībām, tostarp ir audzēti Latvijā, faktiski tiek izmantoti Spānijas izcelsmes dārzeņi.

Tāpat iepirkumam atbilstošā Latvijas uzņēmumā ražotās cūkgaļas vietā bieži tiek izmantoti Polijas un Vācijas izcelsmes cūkgaļas produkti, bet atbilstošos Latvijas uzņēmumos ražota Holandes siera vietā izmantots Polijas izcelsmes siers, tikmēr kāposti, burkāni, sīpoli un āboli ir iegādāti tādā Latvijas uzņēmumā, kur “Zaļā karotīte” piešķirta tikai kartupeļiem.

Tā kā “zaļā iepirkuma” uzraudzība nav PVD funkcija, par šiem faktiem PVD administratīvo lietvedību sākt nevar, taču PVD par pārbaudē konstatēto ir informējis Cēsu novada domi turpmāku lēmumu pieņemšanai.

Kā ziņots, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzina, ka vietējie pārtikas produkti, kas tiek sertificēti nacionālās pārtikas shēmā jeb “Zaļajā karotītē”, turpmāk tiks vēl rūpīgāk pārbaudīti, lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka ar šo zīmolu iepirkumos var tikt tirgota arī cita produkcija.

“PVD ir uzņēmies uzraudzīt šo lietu. Pirmās pārbaudes ir notikušas, un nemaz tik labi ar to lietu neiet – ir atklāti vairāki pārkāpumi. Nesaukšu šos uzņēmumus, bet varu pateikt – blēdīšanās laiks iet uz beigām. Ja produkti ir sertificēti atbilstoši “Zaļajai karotītei”, tiem iepirkumos jānonāk uz galda gan skolās, gan citās valsts iestādēs. Uzņēmumiem, kas saņēmuši “Zaļo” vai “Bordo” karotīti, ir un būs priekšrocība valsts vai pašvaldības iepirkumos. Ļoti svarīgi, lai šai shēmai tiktu piesaistīti aizvien vairāk jaunu produktu,” teica Dūklavs.

Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure norādīja, ka šogad abas karotītes plānots ieviest arī sabiedriskās ēdināšanas segmentā.

“Plānots, ka nepieciešamos kritērijus izstrādāsim šogad, lai kvalitātes zīmi sabiedriskās ēdināšana segmentā iesviestu 2017.gadā. Par šo iespēju lielu interesi izrādījuši šī sektora pārstāvji,” atzina Šure.

“Zaļā karotīte” tika ieviesta 2004.gadā. To piešķir produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā un kuriem 75% no ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās.

Savukārt “Bordo karotīti” piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, bet produktu ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. “Bordo karotīte” ar valdības lēmumu tika ieviesta 2014.gada augustā, kā pirmais novembrī to saņēma AS “Aloja-Starkelsen” par augļu želejām.

Produktiem, kuriem piešķirta kāda no karotītēm, ir priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos.

Patlaban “Zaļā karotīte” aptver 96 ražotājus un vairāk nekā 300 produktus, bet “Bordo karotīte” – 32 ražotājus un apmēram 200 produktus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+