Cēsu “Stūra māja” gaidīs pirmos apmeklētājus 0
Topošā pretošanās kustības muzeja – Cēsu “Stūra mājas” veidošanas entuziasti 23. augustā rīko atvērto durvju pēcpusdienu, lai iepazīstinātu ar līdz šim paveikto un tuvākā gada laikā paveicamo.
Agrāk tādu informatīvo akciju sarīkot neesot bijis iespējams, jo bijušajās Cēsu policijas garāžu saimnieciskajās telpās, kurās pēc Otrā pasaules kara atradās čekas īslaicīgās aizturēšanas izolators, vienkārši varēja iebrukt jumts. “Gadu pirms gaidāmās atklāšanas gribam parādīt to vietu, pirms tiek iekārtota ekspozīcija, jo līdz šim, kamēr ēkā nebija novērsts avārijas stāvoklis, tur jau nevienu publisku pasākumu rīkot nevarēja,” stāsta muzeja koncepcijas autore kultūrvēsturniece Elīna Kalniņa. Par Cēsu Pils ielas 12. nama pagalmā autentiskā vidē topošo pastāvīgo vēstures ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs” jeb vēstījumu par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām no 1940. līdz 1957. gadam “LA” rakstījusi vairākkārt. Pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, kopš Latvijas Politiski represēto apvienības Cēsu biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols un Elīna Kalniņa ķērās pie idejas īstenošanas, sākot praktiski no nulles. Pēc Ozola kunga teiktā, “darba vēl bezjēgā daudz”, taču iniciatori ir stingri pārliecināti, ka muzeja atklāšana, kā iecerēts, notiks 2018. gada 23. augustā.
Topošā muzeja ēka ir minimāli mainījusies kopš laikiem, kad 1940./41. gadā un pēckara represiju gados to izmantoja “pretpadomju” darbībās arestēto īslaicīgai ieslodzīšanai pirms nosūtīšanas tālāk uz Rīgas Stūra māju. Tajā saglabājušās sešas autentiskas kameras ar dzelzs durvīm, koka nāras, tualete arestantiem, uzrauga telpa, virtuvīte ar krāsni. 2015. gadā pagalmā izvietoja piemiņas sienu ar 643 padomju represijās bojāgājušo agrākā Cēsu apriņķa iedzīvotāju vārdiem. P. Ozols stāsta, ka pēdējā gada laikā ēkā iekārtota kanalizācija, pagalmā pie objekta uzklāta hidroizolācija, ielikts bruģis, bet pats galvenais – uzlikts jumts un tā novērsts ēkas avārijas stāvoklis. Izrādījies, ka ilgstoši tekošais šīfera jumts bija sapūdējis nama koka sijas un konstrukcijas. “Jumts mums izmaksāja ļoti dārgi – 34 tūkstošus eiro. Nebijām ar tādu summu rēķinājušies,” atzīst Kalniņa. Nācies pagaidām palikt parādā darba veicējiem. “Bet mēs ejam uz priekšu un savu panāksim,” viņa piebilst. Vēl ēkai jātaisa hidroizolācija, jāsiltina, jāapmet, jāveic iekšdarbi, lai muzejs būtu pieejams arī invalīdiem, vajag tualeti, komunikācijas. Vietējie uzņēmēji gan esot ļoti atsaucīgi un viens otrs izdarot darbu pat vienkārši tāpat, arī Cēsu novada pašvaldība katru gadu projektam piešķir 10 tūkstošus eiro, un atbalstu sniedz vairākas Cēsu apkaimes pašvaldības, tomēr kopējā nepieciešamā summa ir krietni lielāka – aptuveni 144 tūkstoši eiro. Ziedot tiek lūgtas arī privātpersonas: Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrībai, reģ. Nr. 40008092338, ziedojumu konts Citadeles banka, LV21PARX0016851920001, ziedojuma mērķis “Pils iela 12”.
Paralēli remontdarbiem turpinās darbs pie ekspozīcijas, kas izplānota jau detaļās. Laikā no 1940. līdz 1957. gadam reālu pretošanās epizožu okupācijas varām Cēsu apriņķī vien bijis vairāk nekā 500 – sākot no bruņotas cīņas, aizliegtā Latvijas karoga uzvilkšanas līdz vienkārši svešas varas ignorēšanai. Katrā no sešām kamerām būs kāda indivīda stāsts, ko šis cilvēks, viens vai kopā ar kādu, konkrētā gadā un datumā darījis pretošanās kontekstā. Katrā kamerā skanēs nopratināšanas protokolos un dokumentos balstīts audiostāsts. Scenogrāfi Krista un Reinis Dzudzilo, kas piekrituši veidot jaunā muzeja māksliniecisko noformējumu, sagatavojuši maketu un skices ekspozīcijai un kameru iekārtojumam. Šī sadaļa tiek finansēta, izmantojot Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu “Latvijai–100”. Ekspozīcijas iekārtojuma ziņā tiek cerēts arī uz ASV bāzētā “Latviešu fonda” atbalstu.
Izstaigāt telpas, sīkāk iepazīstināt ar muzeja iecerēm, padebatēt ar ekspozīcijas veidotājiem, arī vēsturnieci Inesi Dreimani, topošā muzeja idejas virzītāji aicina atvērto durvju pēcpusdienā 23. augustā no plkst. 15 līdz 19.
