Foto – Karīna Miezāja

Katru trešdienu Cesvaines centrā biedrības “Mārtiņroze” telpās tiekas piecpadsmit dāmas labākajos gados, lai apspriestu kādu noteiktu tēmu, piemēram, labas pašsajūtas saglabāšana, aktīva novecošana, veselīgs uzturs, kā arī nobaudītu līdzatnestos ēdienus, kas ir ne vien gardi un sātīgi, bet kā pagatavošana neprasa lielus tēriņus. 


Mainās ar dārza veltēm

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

“Mums jāmācās izdzīvot, jo pensijas visām ir mazas, bet zāles dārgas, tādēļ cenšamies paēst lēti, bet veselīgi,” saka biedrības vadītāja Dzidra Lāce. Viņa rāda milzīgu saldējamo kameru – to seniorēm uzdāvinājuši draugi no Vācijas. Tā līdz malām piebāzta ar dažādām kārbiņām un sainīšiem. Te salikts un sasaldēts viss, kas izaug mežā un piemājas dārzos, sākot no rabarberiem un beidzot ar zemenēm, upenēm un mellenēm. Piemēram, rabarberu kāti tiek sagriezti, vienreizējās porcijās salikti polietilēna maisiņos un sasaldēti. Ziemā atliek tikai ņemt laukā un vārīt gardu ķīseli ar klimpām. No āboliem un ogām tiek spiesta sula, tās tiek saldētas gan svaigā veidā, gan sarīvētas kopā ar cukuru, piemēram, meža zemenes saldētas kopā ar cukuru nekļūst rūgtas.

“Dārzeņus – kartupeļus, burkānus, kāpostus, gurķus – cenšamies izaudzēt pašas savā dārzā vai pie bērniem. Lietojam tos gan svaigā veidā, gan saliekam burciņās un noglabājam pagrabā ziemai. Savā starpā maināmies – vienai labāk padevušies āboli, citai ogas, vēl kādai tomāti. Gaļu uzturā cenšamies lietot mazāk, ja nu vienīgi vistiņu, kas ir lētāka.

Venēcija uzsāk cīņu ar masu tūrismu – tiek ieviestas “ieejas” biļetes. Tās pārbaudīs īpaši insppektori

Jau sestdien Lielā talka. Kāds būs laiks – gatavot zābakus un biezas lietus jakas, vai būs silts?

“Vienotības” tumšās aizkulises: Kampars mudinājis viltot partijas 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus par labu Āboltiņai

Diemžēl zivis ir ļoti dārgas, taču Madonā var nopirkt svaigas reņģes gan cepšanai, gan iemarinēšanai,” taupīgas saimniekošanas pamatus ierāda Dzidra Lāce, piebilstot, ka vienai no “mārtiņrozēm” ir arī sava govs, tādēļ arī pārējās seniores reizi nedēļā tiek apgādātas ar svaigu lauku pienu, krējumu un biezpienu.

Katra nāk 
ar savu ēdienu

“Sākumā ēdām maz, bet tagad jau esam pieradušas,” saka Mudīte Gasperoviča, kura uz kārtējo biedrības sanākšanu paņēmusi līdzi pašas gatavotus salātus ar rupjmaizes grauzdiņiem. To sastāvā ir smalki sagriezta ola, svaigs vai marinēts gurķis un uz pannas apcepinātas rupjmaizes gabaliņi ar rozīnēm (tas saldumam), kas sajaukti ar majonēzi. Nu ļoti garšīgi! Bet gribas taču nogaršot arī citu senioru līdzatnestos gardumus – ābolu plātsmaizi, dārzeņu sautējumu ar cāļa stilbiņiem, svaigos salātus un vēl…

Jāteic, ka katrā “mārtiņrožu” tikšanās reizē galdā tiek celti pāri par desmit ēdieniem, jo katrai pensionārei jāatnes sev līdzi ēdiens, kas lēti un veselīgi pagatavots, lai pārējās varētu to nobaudīt, izteikt savu vērtējumu un pierakstīt receptes, kam idejas tiek meklētas gan žurnālos, gan vecās pavārgrāmatās, gan pašu izdomātas.

Piemēram, Dzidras Lāces pēdējais atklājums ir ēdiena gatavošana speciālajos maisos, kur gaļa un dārzeņi sautējas savā sulā – bez papildu taukvielām.

Pensionāre Vija Ābolkalne īpaši iecienījusi sīpolus, no kuriem iznākot gan sātīga zupa, gan garšīgas pankūkas. Tās gatavo šādi: ņem 4 lielus sīpolus, 2 olas, 3 ēdamkarotes miltu, sāli un piparus pēc garšas. Sasmalcinātos sīpolus sajauc ar miltiem un olām, masu lej uz pannas un cep mazas pankūciņas, kas labi garšo ar krējumu, biezpienu un zaļumiem.

Labi, ka vācu draugi seniorēm uzdāvinājuši arī traukus, galda piederumus un glāzes, tādēļ katra kopā sanākšana cesvainietēm ir kā mazi svētki, kuru tapšanā katra ieguldījusi savu laiku un izdomu.