Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. februāris, 2015
Drukāt

Cesvaines pils augšāmceļas (3)

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Cesvaines pils atjaunošanas projektu autore Daiga Matroze apmeklētājiem stāsta par greznākā kamīna restaurāciju.

Cesvaines pils atjaunošana notiek it kā divās daļās. Pirmā – viss, kas saistās ar 2002. gada ugunsgrēka seku likvidēšanu, piemēram, pils kreisā un labā spārna, kā arī centrālā torņa daļas atjaunošana.

Šoreiz stāsts par otro daļu – pils vēsturisko interjeru izpēti un restaurācijas darbiem, kas prasa ilgstošu piepūli un lielus finanšu līdzekļus. Lai arī šie darbi norit lēnām un pamazām, tie ļoti pārliecinoši atklāj pils mazāk zināmās unikālās vērtības.

“Pils ir spilgts eklektisma paraugs, kurā cita citu papildina arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla, glezniecība,” stāsta daudzu pils atjaunošanas projektu autore, Cesvaines novada muzeja vadītāja Daiga Matroze. “Ar projektiem piesaistām Valsts kultūrkapitāla fonda un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējumu. Ar līdzfinansējumu palīdz Cesvaines novada pašvaldība. Protams, saņemam arī privāto ziedotāju atbalstu.”

Šobrīd notiek Cesvaines pils logu restaurācija, tiek atjaunots un restaurēts pils ēdamzāles koka interjers un turpinās arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Drīzumā plānots iesākt ēdamzāles kamīna vēsturisko 17. gadsimta holandiešu flīžu ar gleznojumiem restaurāciju un atjaunošanu. Šīs flīzes ir īpašas, jo zili baltajā gleznojumā parādās arī dzeltenais un zaļais krāsu tonis, nekur citur Latvijā šāda veida flīzes nav saglabājušās.

“Ēdamzāles kamīns pilī ir pats greznākais, tas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, cietis jau 1919. gadā, kad telpā skolas sākuma periodā bijusi ierīkota ēdnīca, bet vēlāk notikušas sporta nodarbības,” atgādina Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. Lai cik grūti, pašvaldība arī turpmāk palīdzēšot pilij atdzimt, jo tā ir ne tikai Cesvaines, bet arī visas Latvijas lepnums.

Cesvaine ar projektu palīdzību piesaista pieredzējušus Latvijas restaurācijas speciālistus. Viņu vidū ir bijusī cesvainiete Olita Dzelzkalēja, monumentālās glezniecības restauratore, kas lielu pieredzi guvusi Rundāles pils atjaunošanā. “Velvju gleznojumi oriģinālā saglabājušies no 1896. gada. Tie pārdzīvojuši visus karus, dažādu skolu laikus, padomju laikus un ugunsgrēku. 2013. gadā SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” restauratores Sandras Priežčiekures vadībā veica arhitektoniski māksliniecisko izpēti,” stāsta D. Matroze. “Tagad jāmeklē iespējas veikt gleznojumu konservāciju un restaurāciju.”

Pēc tam kad Jēkabpils kultūras un izglītības darbinieku grupa iepazinās ar Cesvaines pils atjaunošanu, rakstniece novadpētniece Lūcija Ķuzāne nāca klajā ar neparastu domu: “Pēc ugunsgrēka, kas bija traģēdija ne tikai Cesvainei, bet arī visai Latvijai, te ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ lēnām daudz kas jau paveikts. Bet varbūt Dievam un muižniekam Ādolfam fon Vulfam šis ugunsgrēks bija vajadzīgs? Ja nelaimes nebūtu, vēl šodien Cesvainē nebūtu uzcelta jauna skola un bērni joprojām mācītos pilī, tā arī neļaujot šai unikālajai ēkai augšāmcelties un ieņemt to vietu, ko pelnījusi. Tagad tas notiek.”

Vai kāds brīnums, ka tagad pilī atrodas pieci valsts nozīmes mākslas pieminekļi? Ir vērts tos uzskaitīt – “durvju komplekts”, četri unikāli augstas mākslinieciskās vērtības kamīni, četri pils lodžiju velvju griestu gleznojumi – mākslinieciski augstvērtīgi monumentālās glezniecības paraugi –, metālkalumi fasādē un interjera dekoratīvā apdare deviņām telpām.

Par to, ka Cesvaines pilī ir kam atdzimt, apjaust ļauj vēsturiski fakti. Lūk, daži. Celtniecības darbus savulaik vadījis A. Krauss (Vācija), dekoratīvās krāsošanas un glezniecības darbus veikusi Berlīnes firma “Gathemann und Kellner”, daļu māksliniecisko kalējdarbu – mākslas kalējs Bergmanis, krāsnis un kamīnus mūrējusi firma “Helm und Boehm” (Celms un Bēms, Rīga), tēlniecības darbi bijuši gleznotāja un tēlnieka Vilhelma Gizekes ziņā.

Šobrīd Cesvaines pils ir arī sava veida kultūras centrs. Šeit notiek koncerti, izstādes. Pašlaik atvērta izstāde “Tautas apģērbs un mode”, šogad priecēs arī tekstiliju izstāde, kas veltīta Tekstilmākslas asociācijas 20 gadu jubilejai, savu dalību pieteikuši 40 Latvijas tekstilmākslinieki.

Cesvaines pils celta no 1893. līdz 1896. gadam pēc Hansa Grīzebaha un Augusta Dinklāges projekta sadarbībā ar gleznotāju un tēlnieku Vilhelmu Gizeki.

Ārējā veidolā un interjerā – romānikas, gotikas, renesanses un jūgendstila formas.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis kā vienīgā pils Baltijā iekļauta respektablajā G. Baranovska “19. gs. otrās puses arhitektūras enciklopēdijā”.

Pasūtītājs un finansētājs – muižnieks Ādolfs fon Vulfs, šobrīd īpašniece – Cesvaines novada dome.

No 1919. līdz 2007. gadam kalpo kā skolas ēka, pašlaik – kā mājvieta novada mūzikas un mākslas skolai, tūrisma aģentūrai un muzejam.

Stipri cieš 2002. gada ugunsgrēkā, nodeg visas jumta konstrukcijas, vēl tagad pilnībā nav atjaunotas.

Atjaunošanas un restaurācijas mērķis – saglabāt unikālo kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.

Vidēji gadā uzņem 14 000 tūristu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Apbrīņoju sākotnējo celtniecības laiku – 3 gadi, fantastiski.

  2. Rudenī bijām ekskursijā. Iespaidīga celtne! Lai veicas atjaunošanas darbos! Būs ko apskatīt!

  3. Lai veicaas!

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+