CETA – ģenerālmēģinājums līgumam ar ASV 1
ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma brīdina: ja neizdosies noslēgt CETA līgumu, sliktas izredzes ir arī TTIP, kas vēl vairāk biedē austriešus un vāciešus. Par to Elizabete Bēra, starptautisko investīciju aizsardzības eksperte no Austrijas Darba ņēmēju kameras, kas Briselē pārstāv Austrijas patērētāju intereses, sarunā ar “LA”.
– Vai, jūsuprāt, tā sauktā šķīrējtiesa (ŠT) “CETA tribunāls” ir nepieciešama institūcija vai politisks kaitēklis?
Elizabete Bēra: – ES dalībvalstis, tāpat kā Kanāda, ir tiesiskas valstis. “CETA tribunālu” mums nav vajadzējis ne pēdējo 100 gadu laikā, ne tagad. Draudus ŠT rada tā sauktās investīciju aizsardzības sakarā. Pēc CETA un TTIP pieņemšanas ārvalstu investoriem ES būs daudz plašākas tiesības nekā līdz šim, turklāt viņi būs privileģētāki nekā ES investori, kuri atšķirībā no Kanādas vai ASV tiesā nevarēs iesūdzēt ES dalībvalstis.
Pēc asas TTIP un CETA kritikas sabiedrības spiediena rezultātā Eiropas Komisija ir veikusi nelielus uzlabojumus. ŠT tagad ir ar nosaukumu “Ieguldījumu tiesu sistēma” (ITS). Paredzēts, ka spriedumus tomēr varēs pārsūdzēt, kā arī valsts un investors varēs izvēlēties vienu no 15 piedāvātajiem tieslietu ekspertiem.
– Vācijas tiesnešu apvienība ITS atzina par nelegālu.
– Jā. Viņuprāt, šī institūcija ir lieka, un ITS tiesneši ir tieslietu eksperti, nevis tiesneši pēc profesijas. Turklāt “ŠT tiesneši” pēc savu gaitu beigšanas šajā lauciņā var nekavējoties turpināt pelnīt naudu privātajā sektorā, kas tiek asi kritizēts.
– Jūs brīdināt par ŠT radītu “reglamentējošās dīkstāves” risku. Vai uz spēles likta demokrātija ES?
– Jā. Tas nozīmē, ka valstis baidās pieņemt jaunus likumus, jo var tikt iesūdzētas ŠT. Likumi tiek sastādīti tā, lai samazinātu tiesāšanās risku. Kanādai, Meksikai un ASV jau 20 gadus ir līdzīgs līgums NAFTA. ŠT ietekme uz politiku šajā gadījumā ir acīmredzama. Kanādā Ekonomikas ministrijā ir atsevišķa nodaļa, kurā pirms likumprojekta iesniegšanas parlamentā tiek pārbaudīts, vai tā pieņemšanas rezultātā valsts varētu nonākt ŠT priekšā. Priekšroka dota nevis sabiedrības labklājībai, bet gan investoru interesēm.
Reglamentējošās dīkstāves piemērs – ANO valstis 2008. gadā, parakstot konvenciju, apņēmās uzsākt pretsmēķēšanas kampaņu, uz cigarešu paciņām drukājot brīdinājumu par tabakas kaitīgumu veselībai. Cigarešu lielražotājs “Philip Morris” nekavējoties tiesā iesūdzēja Austrāliju un Urugvaju. Pirms dažām nedēļām koncerns tiesas procesā zaudēja, kas nav tik svarīgi. Būtisks ir fakts, ka Lielbritānija, Īrija, Jaunzēlande un Austrālija nogaidīja ar lēmumu par konvencijas īstenošanu, jo baidījās no iesūdzēšanas tiesā. Arī ES stingrākus ierobežojumus tabakas reklāmai īstenos, tikai sākot no nākamā gada.
– Pašreizējo situāciju ūdens apsaimniekošanas jomā attiecībā uz ŠT un divpusēju investīciju līgumiem jūs raksturojat kā “ūdens karus”, tajā skaitā arī Igaunijā.
– Koncerni sabiedrisko pakalpojumu cenas var ietekmēt, ja pašvaldība tos iesaista. Vīnē par to atbildīgs valstij piederošs uzņēmums. Ārzemju investoru gadījumā pēc CETA pieņemšanas arī mūs varētu iesūdzēt tiesā par, piemēram, neiegūtiem ienākumiem.
“Investīciju” jēdziens divpusējos investīciju līgumos, kā arī TTIP, CETA, ietver ne vien tiešās investīcijas, bet arī koncesijas, visdažādākos līgumus starp uzņēmumiem un pašvaldībām, kredītus, kā arī, kā minēts līgumā, “visus iedomājamos investīciju veidus”. Šajā vispārinājumā mēs saskatām nopietnu problēmu, jo tiesības iesūdzēt tiesā tiek izdalītas pārāk dāsni.
Tallinas gadījumā tā ir koncesija. Ūdens apsaimniekošanas firma no Holandes sadarbībā ar igauņu firmu nodibināja uzņēmumu. Puse no tā pieder holandiešiem, taču cenas noteica igauņu institūcija. Nu Igaunijas valdība iesūdzēta tiesā par to, ka pašvaldība nav pieļāvusi ūdens cenu paaugstināšanu, radot zaudējumus investoram.
– Kanāda pēc NAFTA līguma noslēgšanas 36 reizes tika iesūdzēta tiesā. Kāpēc Kanādas interesēs ir noslēgt CETA līgumu, ja tai finanšu sektorā ir daudz stingrāka likumdošana nekā ES un attiecīgi augsts risks tikt iesūdzētai tiesā no ES investoru puses?
– Labs jautājums, jo pēc NAFTA līguma noslēgšanas galvenokārt ŠT tika iesūdzēta nevis Meksika ar tās korumpētajiem tiesnešiem, bet gan tieši Kanāda. Tiesa, arī ASV tikusi iesūdzēta tiesā aptuveni 20 reizes, taču tā nekad nezaudē. Neviena šķīrējtiesa neuzdrīkstas nostāties pret ASV, tāpēc es nesaprotu, kāpēc ES no šīs pieredzes nemācās un grib piešķirt ASV investoriem tiesības situācijā, kurā ES nav izredžu.
– Tātad Kanāda kā valsts nav ieinteresēta CETA līguma noslēgšanā, bet gan uzņēmumu lobētāji?
– Viennozīmīgi. Kanādā uz tiesā sūdzēšanu agresīvi ir raktuvju uzņēmumi, kas ir iesaistīti līdzīgos uzņēmumos Īrijā, Spānijā, Somijā, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā. Sūdzības iesniegtas jau pret Grieķiju un Bulgāriju. Piemērs – zelta ieguves rezultātā tiek nodarīts kaitējums videi, piesārņots dzeramais ūdens un darbi raktuvēs tiek aizliegti. Kanādas uzņēmumi vēršas pie ŠT, jo pirms tam tikusi izsniegta atļauja. Kanādas raktuvju uzņēmumiem ir milzīga interese attiecīgās ES dalībvalstis iesūdzēt tiesā.
– OECD aprēķinājusi, ka sūdzība ŠT valstij izmaksātu aptuveni 7,5 miljonus eiro…
– Tās ir tikai tribunāla un advokātu izmaksas. Kompensācija investoriem var būt nesalīdzināmi augstāka.
– Austrijas Darba ņēmēju kameras pasūtīta pētījuma rezultātā tika secināts, ka ieguvēji pēc CETA noslēgšanas būs tikai koncerni. EK solītie ekonomiskie ieguvumi tiek apstrīdēti. Kas, jūsuprāt, motivē EK panākt CETA parakstīšanu?
– Par starptautisko tirdzniecību atbildīgā EK nodaļa 95% gadījumu konsultējas ar lobētājiem, kas redzams arī TTIP lobiju reģistrā. Lielie koncerni nāk pie EK darbiniekiem ar konkrētiem priekšlikumiem likumdošanai. Šīs intensīvās sadarbības rezultātā EK ir uz viena viļņa ar koncerniem. Domāju, ka EK patiešām tic, ka rīkojas pareizi, jo viņiem galvenokārt tiek piedāvāta vienveidīga informācija.
Diemžēl mēs nemācāmies no pieredzes. ASV atzina, ka kopš NAFTA līguma noslēgšanas pirms 20 gadiem ASV zaudējusi divus miljonus darba vietu, tāpat arī Kanāda, taču ne uz Meksikas rēķina. Bija domāts, ka ASV un Kanādā darba tiesību standarti paliks nemainīgi, savukārt Meksikā uzlabosies, kas nenotika.
EK aprēķinos par ekonomisko guvumu pēc brīvo tirdzniecības līgumu noslēgšanas neietver tādu mainīgo faktoru ietekmi kā bezdarbs utt. EK, piemēram, neiekļauj savos aprēķinos austriešu lauksaimniekus, kuri zaudēs darbu ASV intensīvās labības audzēšanas dēļ.
– Daudzi uzskata TTIP par “mirušu projektu”, jo ASV prezidenta amata kandidāti to neatbalsta. Jūs publikācijās brīdināt, ka arī šajā gadījumā CETA būtu amerikāņu “Trojas zirgs” Kanādā esošo 42 000 amerikāņu meitas uzņēmumu dēļ.
– Tas viņiem izdodas jau tagad. ASV ir divpusējs investīciju līgums ar astoņām ES dalībvalstīm, tajā skaitā ar Latviju, tāpēc tur amerikāņi var īstenot daudz ko, kam citās ES dalībvalstīs viņiem būs nepieciešami CETA un TTIP.
– Kādas ir jūsu prognozes ES pēc CETA un TTIP noslēgšanas?
– Neko rožainu es iedomāties nevaru. Labākajā gadījumā specifiski specializēti uzņēmumi varētu izsisties, ja tie sadarbotos, piemēram, ar NASA. Pārējos, visticamāk, nospiedīs lētais imports.
– Kā eiropieši var nosargāt savu dzīves kvalitāti?
– Mēs organizējām petīciju, kurā piedalījās 150 000 cilvēku. EK tā rezultātā uzsāka šķīrējtiesu reformēšanas diskusiju. Vācieši pret CETA vēršas ar “Check CETA” projektu, 17. septembrī plānotas Eiropas mēroga demonstrācijas, sūtīti e-pasti deputātiem. Kā mēs ar “no2isds” parādījām, arī vienkāršs eiropietis var daudz ko panākt. Savu mērķi gan vēl neesam sasnieguši. Es ļoti ceru, ka arī Latvijā tiks attīstītas platformas, kas palīdzēs iedzīvotājiem mobilizēties. Jūsu deputāti būtu pamatīgi pārsteigti, ja no tautiešiem saņemtu e-pastus ar skaidru “nē” TTIP līgumam.
Uzziņa
CETA ir tirdzniecības līgums starp ES un Kanādu, ko EK parakstīs 17. oktobrī.
No citiem tirdzniecības līgumiem tas atšķiras ar to, ka ir tā sauktais jaunās paaudzes tirdzniecības līgums un attiecas ne vien uz muitu, bet arī uz daudzām citām sfērām, tajā skaitā uz investoru tiesību aizsardzību, kas ir viens no visvairāk kritizētajiem punktiem līgumā.
