Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. februāris, 2013
Drukāt

Četras ES valstis mudina stiprināt Austrumu partnerību

Foto- AFPFoto- AFP
Eiropas Savienībai jānostiprina attiecības ar sešām postpadomju valstīm, kas ir iesaistījušās bloka Austrumu partnerības projektā, teikts dokumentā, kuru Vācija un Polija, kā arī Čehija un Zviedrija iesniegušas ES augstajai ārlietu pārstāvei Ketrinai Eštonei.
Eiropas Savienībai jānostiprina attiecības ar sešām postpadomju valstīm, kas ir iesaistījušās bloka Austrumu partnerības projektā, teikts dokumentā, kuru Vācija un Polija, kā arī Čehija un Zviedrija iesniegušas ES augstajai ārlietu pārstāvei Ketrinai Eštonei.
Četras valstis Eštonei priekšlikumus par turpmāko politiku ar Austrumu partnerības valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu – nosūtījušas jau 15. janvārī. Dokumentā ietverti četri priekšlikumi: ES vajadzētu stiprināt attiecības ar tām projekta valstīm, kurās sekmīgi tiek īstenotas reformas demokratizācijas virzienā. Ir jāīsteno jauni soļi, lai šo sešu valstu un ES starpā radītu brīvās tirdzniecības zonu, balstoties uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas modeli, kas jau pastāv attiecībās ar Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici. ES ārlietu ministriem ikmēneša sanāksmēs vajadzētu regulāri runāt par procesiem Austrumu partnerības projektā.Tam ir vajadzīga “lielāka redzamība”, ko varētu īstenot, radot “Austrumu partnerības zīmolu” – īpašu ES logo, kas tiktu izvietots pie visiem projektiem, piemēram, ceļu būvēm, kas mērķvalstīs tiek finansēti partnerības ietvaros.
Polija vēlas doties vēl tālāk. Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis sacīja, ka ES novembrī gaidāmajā Austrumu partnerības samitā Viļņā vajadzētu šīm sešām valstīm apsolīt, ka tās tiks uzņemtas ES, līdzīgi kā tas 2003.gada samitā Salonikos tika apsolīts Rietumbalkānu valstīm. Arī Lietuva cer, ka tiks sperts šāds solis – ja ne attiecībā uz visām sešām valstīm, tad vismaz attiecībā uz Moldovu, kurā proeiropeiskie noskaņojumi ir visizteiktākie. Tas, ka dokumentu parakstījusi arī Vācija, ir apliecinājums tam, ka tā ir pametusi skeptiski pret ES paplašināšanos noskaņoto valstu bloku. Tā arī ir norāde, ka Vācijas kanclere Angela Merkele vairs tik ļoti neraizējas par konfrontāciju ar Krievijas interesēm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+