×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.3°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
2. aprīlis, 2018
Drukāt

Eksperiments: četras pazīstamu cilvēku ģimenes šķiro un sver atkritumus (13)

Ilzes Pētersones fotoIlzes Pētersones foto

Četras Latvijas ģimenes piekritušas piedalīties atkritumu šķirošanas eksperimentā “Samazini atkritumu daudzumu!”. Žurnālista Anša Bogustova, bobslejista Daumanta Dreiškena, dizaineres Ievas Cipruses, kā arī kulinārijas blogeres Katrīnas Mames ģimenes četras nedēļas šķiros atkritumus un svērs, cik daudz atkritumu paliek nešķiroto atkritumu tvertnē uz vienu cilvēku.

Līdz šim K. Mames trīs cilvēku ģimene radīja apmēram 10 kg nešķiroto atkritumu nedēļā, A. Bogustova sešu cilvēku ģimene – 16 kg, D. Dreiškena piecu cilvēku ģimene – 17,5 kg, I. Cipruses trīs cilvēku ģimene – 14,5 kg.

Atkritumu šķirošanas akcijas iniciatore ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas uzskata, ka Latvijā par gandrīz 90% iespējams samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu.

Šķirošana kā sociāla kustība

Bobslejista D. Dreiškena ģimene dzīvo Gulbenē privātmājā, bet pirms tam mita dzīvoklī un arī tur, lai gan vietas ir mazāk, šķirojuši atkritumus. “Arī mani vecāki, kuri dzīvo dzīvoklī, šķiro un to dara vēl rūpīgāk nekā mēs. Mājā dzīvojot, atkritumu šķirošanai ir papildu pluss – mazāk jāmaksā par sadzīves atkritumu konteineru izvešanu. Mūsu privātais konteiners pildās ļoti, ļoti lēni. Vedot bērnus uz dārziņu vai skolu, paņemu līdzi kartonus, pudeles, piebraucam pie konteineriem un sametam. Es mazāk skaitu, cik aizvedu sašķiroto, bet gan cik konteineriem man atbrauc pakaļ pie mājas,” savā pieredzē dalās sportists.

Dizaineres I. Cipruses ģimenei atkritumu šķirošanā pieredze nav tik liela kā Dreiškenu saimei. “Nedaudz šķirojām jau iepriekš, bet darījām to visai slinki – bieži vien steigā iemetot kādu plastmasas vai papīra iepakojumu kopējā atkritumu tvertnē. Sākotnēji šķirošanā jautājumus rada dažādi iepakojumi, piemēram, piena paka ar iestrādātu plastmasas korķi vai čipsu paka – tās var vai nevar šķirot un kā to pareizi darīt. Sākot cītīgāku šķirošanu, izmaiņas atkritumu daudzumā šokēja. Kādu atkritumu daudzumu nedēļā mēs – maza trīs cilvēku ģimene – saražojam! Vislielākais pārsteigums bija plastmasas daudzums. Veikala apmeklējuma dienās, kad tiek sapirkts vairums pamata preču, plastmasai paredzētais maiss piepildījās vienā vakarā,” saka I. Cipruse,

Arī blogeres K. Mames ģimene pēdējā laikā īpaši piedomā par saražoto atkritumu daudzumu. Mamu ģimene sākusi šķirot samērā nesen, pagājušā gada novembrī. Tas neesot viegls process, jo līdz tuvākajam šķiroto atkritumu konteineram jāmēro 10 minūšu ceļš. “Es nesu tos savus maisus, atkritumi krīt pa ceļam ārā, es tos lasu… Apsaimniekotājs atteicās nolikt konteineru ar argumentu, ka atkritumu izvešanas mašīna nevarot iebraukt pārāk mazajā pagalmā. Kaut gan tajā pašā laikā sadzīves atkritumu konteineri tur ir. Pārsvarā tur nonāk autiņbiksītes un bioloģiskie atkritumi, pārējais – papīrs, stikls, plastmasa – nonāk šķiroto atkritumu konteinerā.”

A. Bogustovs uzskata, ka bez personiskas iesaistes nekas nenotiek, tāpēc pats vienmēr iniciē pārmaiņas. Tā arī šķirošanas gadījumā – gan ar kaimiņiem runājis, lai uzsāktu šķirošanu, gan arī ar mājas apsaimniekotāju – par konteineru izvietošanu. “Runāju ar kaimiņiem, lai tur mašīnu citā vietā un būtu vieta konteineram. Apsaimniekotājam tik ilgi īdu vārda tiešā nozīmē, kamēr tiek uzlikts konteiners šķirotajiem atkritumiem. Jā, es tā daru un uzskatu to par pienākumu,” teic žurnālists.

“Lai kaut kas mainītos, ir jāsāk pašam un jārāda piemērs apkārtējiem. Daudzi nesaprot, ka mājsaimniecības atkritumu šķirošana tiešā veidā ietekmē izmaksas, īpaši, ja daudzdzīvokļu mājā šķirot sāk veselas kāpņu telpas vai pat visi mājas iedzīvotāji. Turklāt svarīgi ir ne tikai šķirot, bet arī saplacināt, jo arī izvešana kaitē ekosistēmai. Pats esmu novērojis, ka ārpus Rīgas šķirošanas kultūra ir daudz attīstītāka nekā galvaspilsētā. Protams, būtiski, lai konteineru skaits tiek audzēts un lai tie atrodas pieejamās vietās – pie skolām, veikaliem, uzņēmumiem. Mūsu ģimenē šķirošanas iedvesmotāji esam mēs, puiši – es un mans deviņgadīgais dēls, kurš jau 2. klasē saprot, cik daudz var mainīt viens cilvēks. Ceram, ka kampaņa iedvesmos arī mūsu ģimenes meitenes.”

A. Bogustovs, lai iesaistītu bērnus atkritumu šķirošanā, rosina to pārvērst par spēli. Tas strādājot. Viņa bērni, piemēram, skolā aizrautīgi sacentušies starp klasēm, kurš savāks vairāk izlietoto bateriju. “Būšu atklāts, dažus miskastes maisus es neizmetu konteinerā pie mājas, bet, piemēram, baterijas – skolā.”

Vispasīvākie atkritumu šķirotāji – Rīgā

Patlaban atkritumus šķiro aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem, secinājusi VARAM. Vairāk šķiro sievietes, seniori un jaunā paaudze – līdz 24 gadu vecumam. Apzinīgāki sadzīves atkritumu šķirotāji ir Vidzemē (55%), savukārt Rīgā dzīvojošie pagaidām ir gana pasīvi šajā jautājumā (35%). Visbiežāk šķiro stikla pudeles un burkas (81%), plastmasas PET pudeles (75%), papīru un kartonu (65%), baterijas (62%), retāk – nolietotas elektroierīces (32%) un skārdenes (26%).

Vairāk nekā puse iedzīvotāju atzīst – galvenokārt nešķiro, jo tuvumā nav dalītās vākšanas konteineri (63%). Ievērojami mazāks skaits min, ka grūti mainīt ieradumu izmest atkritumus vienā tvertnē (24%), šķirošana rada neērtības (17%) un vēl daļai nav skaidrs, kāpēc tas būtu jādara (7%).

“70% no nešķirotājiem apgalvo, ka šķirotu, ja tuvumā būtu dalītās atkritumu savākšanas tvertnes. Te ļoti svarīgi uzsvērt, ka efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības pamatā ir tās dalībnieku iesaiste – gan iedzīvotāju un uzņēmēju, gan arī atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību. Noteikti jāizmanto iespēja vērsties pie sava apsaimniekotāja un pašvaldības ar aicinājumu izvietot šādas tvertnes jūsu dzīvesvietas tuvumā,” saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Viņa arī rosina tiem, kuri aizbildinās ar vietas trūkumu dzīvoklī atkritumu šķirošanai – “vienkāršākajā variantā šķirojamās lietas var likt vienā atsevišķā maisā un sašķirot tās pie konteinera”.

Patlaban vairākumā pašvaldību tiek nodrošināti dalītās vākšanas konteineri un vismaz 70 pašvaldībās atkritumu savākšanas blīvums ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam, uzskata VARAM speciāliste. Latvijā ir 3216 sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punkti, kā arī 50 pašvaldībās kā papildu iespēja tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot atkritumu savākšanas maršrutus.

Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 1,8 m3 vai aptuveni 412 kg nešķirotu atkritumu, vismazāk – lauku viensētās (1,1 m3/gadā), visvairāk – daudzdzīvokļu mājās ar vairāk nekā 40 iedzīvotājiem (2,12 m3/gadā). Kopumā Latvijā ik gadus radām ap 745,7 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem iedzīvotāji sašķiro apmēram piekto daļu.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Un kāda jēga no tiem eksperimentiem ? Ar kādu mērķi to visu organizē ? VARAM nav kur naudu likt ? Tad lai saņemās un piespiež ieviest depozīta sistēmu !
    Bet laikam daudziem tas nav izdevīgi – burciņu, pudeļu un vāciņu ražotājiem , atkritumu miljonāriem , veikalniekiem …

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  3. Nesaprotu vienu Latvija no vienas puses ir it kā zaļa zeme, kur pat galva -prezidents ir zaļš, bet praksē visur ir problēmas un atkritumi.Radi dzīvo Šauļos tur ir pilns ar atkritumu konteinieriem, pat mežā stāvvietās .Atkritumu laukumiņos var jebkurš mest visu.Ir dažādi konteinieri ,gan stiklam, plastmasai, auto riepam, auto eļlai, elektronikai u. t..Neviens neko nesaka ,ja cilvēks piebrauc ar auto un sāk šķirot savus atkritumus un mest konteinieros. Visos pārtikas veikalos ir pudeļu pieņemšanas aparāti, kuri atdod naudu 0,1 euro par pudeli.Pie mums ja kāds mēgina izmest plastmasas pudeli svešā konteinierī uzrīda virsū municipālos suņus, kuri uzreiz izraksta sodu?, bet par ko par to ka cilvēks nav izmetis mēslus mežmalā.Nevienā autostāvvietā nav atkritumu konteinieru.Pilni meži ar atkritumiem.Pat krievu laikos nebija tā piecūkots mežs.Skaidrs, vara cīņas ar visiem spēkiem, lai atkritumu apsaimniekotāji varētu kārtīgi uzvarīties.Un vēl nav kauna izdomāt talkas, laik noslēptu savu nekompetenci un nevarību monopolu priekšā

  4. Varbūt labāk šīs četras, un ne tikai, varētu pamācīties mazāk lielveikalos iegādāties potenciālos atkritumus?…

  5. Nav jau kur likt ja pat sašķirotu. Plastmasu protams liekam atsevišķi. Konteiners blakus kvartālā .Vienalga ar mašinu aizbraucu Ja nebūtu šķūnis un pieliekamais tad varbūt ar nešķirotu Kur ta likt Ar vienu pudeli ar nebraukšu .Papīru krāsnī sadedzinam. A kur lai pārējo liek ? Man daudz pudeļu korķu iekrājies . Tos lielā spainī beru jau vairākus gadus . Metāls ,bet kur likt nav

  6. Pajoliņi.. svingeru party ?

  7. Var rasties tik daudz atkritumu ikdienā,laikam ēdienu met laukā.

  8. Samiksēt un pēc tam šķirot atkritumus, ir stulbums. Jābūt dalītai atkritumu vākšanai.

  9. Dundagā tikmēr par to ka tu šķiro atkritumus, tevi vajā ar policiju, sastāda protokolus, , grib sodit…..

  10. Bogustovs pats ir liels Vienotības atkritums, priekš kam vēl viņam tie jāšķiro

  11. 1. Cilvēki tik tiešām nesaprot kā atkritumu šķirošana ietekmē viņu rēķinus, jo tie absolūtajā vairumā gadījumu nemainās. Te ir darbs Rudītes ministrijai uzdodot apsaimniekotājiem veikt šādu pienākumu.
    2. Īsto ietekmi sajūt tad, ja rīkojas kā Dreiškens, izmetot konteineros pa ceļam, tādējādi pārliekot savas izmaksas uz kādu citu, jo bezsaimnieka konteineru NAV un kāds par to maksā vienmēr.
    3. Bet arī šai gadījumā, atkritumu apsaimniekotājs privātmājas konteineru izvedīs pēc sava grafika, neskatoties vai tas pustukšs vai pārpildīts, un iekasēs samaksu.
    4. Otrais gadījums jo īpaši attiecas uz daudzdzīvokļu mājam, tie, kuriem šie konteineri izvietoti, reāli apmaksā par visiem savas apkaimes iedzīvotājiem, kuri nenogurdami tos piepilda ar saviem atkritumiem. Labi, varam uzskatīt to par sava veida labdarību.
    5. Kur depozīta sistēma?

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +23.3
Alūksne +25.3
Daugavpils +20.7
Saldus +27.4
Liepāja +25.7
Jelgava +23.3
Ventspils +18.1
Limbaži +22
Madona +24.0
Rēzekne +23.6
Draugiem Facebook Twitter Google+