Četri deputāti pamet komisijas sēdi; nav kvoruma Latvijas pozīcijas apstiprināšanai 10

Četri Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien pameta komisijas sēdi, līdz ar to šobrīd nav kvoruma Latvijas pozīcijas bēgļu jautājumā apstiprināšanai.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Nākamnedēļ notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padome, kurā plānots lemt par papildu 120 tūkstošu patvēruma meklētāju uzņemšanu ES. Valdības apstiprinātā Latvijas pozīcija paredz atbalstīt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā mūsu valstī uzņemot 776 patvēruma meklētājus.

Pēc diskusijām komisijas sēdi vispirms pameta Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols, viņam sekoja opozīcijā esošās partijas “Saskaņa” pārstāve Jūlija Stepaņenko, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāts Edgars Putra.

CITI ŠOBRĪD LASA

Komisijas sēdi pameta arī Armands Krauze (ZZS).

Līdz ar trīs deputātu iziešanu no komisijas sēdi pašlaik nav iespējams pieņemt Latvijas pozīciju, jo zālē nav kvoruma.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka par Latvijas pozīciju valdības sēdē balsojuši visi “Vienotības” ministri, bet no ZZS ministriem pret bijis tikai veselības ministrs Guntis Belēvičs. Nacionālās apvienības ministri nav atbalstījuši Latvijas pozīciju.

Latvija joprojām neatbalsta obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu, bet iestājas par brīvprātības principu patvēruma meklētāju uzņemšanā. Tāpat pozīcijā iekļauts punkts, ka Latvija par prioritāti izvirza ģimeņu ar bērniem uzņemšanu. Vienlaikus Latvija vēlas, lai tiktu ieviests mehānisms, kas paredz ES dalībvalstu iespēju izvērtēt papildu bēgļu uzņemšanu, ja nākotnē tiks piedāvāta plašāka migrantu pārvietošana.

Pavasarī pēc traģēdijām Vidusjūrā aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.

Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.

Reklāma
Reklāma

Reaģējot uz bēgļu pieplūduma pieaugumu, Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildu 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augsākās amatpersonas norādīja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai līdz ceturtdienai nebija izdevies vienoties, tādēļ valstij šajā jautājumā nebija nacionālās pozīcijas.

Briselē 14.septembrī ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.

ES robežsardzes kontroles aģentūra “Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.

Reaģējot uz bēgļu krīzi, dažas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.