Mobilā versija
Brīdinājums +9.5°C
Ilvija, Marlēna, Ziedone
Otrdiena, 23. maijs, 2017
11. marts, 2017
Drukāt

Četri grib vienu lielu. Vai piena ražotāju kooperatīvi apvienosies un būs labāka cena (27)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Finiša taisnē iegājis sarunu process, kurā iesaistījušies četri Latvijas piena ražotāju kooperatīvi – “Piena ceļš”, “Māršava”, “Dundaga” un “Piena loģistika”. Sarunu mērķis – apvienoties vienā kooperatīvā, lai optimizētu piena savākšanas izmaksas, piedāvātu tirgum lielāku kvalitatīva piena daudzumu un tirgotos par labāku cenu. “Jā” vai “nē” apvienotajam kooperatīvam katra kooperatīva biedri – zemnieki – lems savās pilnsapulcēs.

Pie sarunu galda aicināti arī citi piena ražotāji – gan kooperatīvi, gan zemnieku saimniecības. “Varat zvanīt jebkuram no mums, kurš labāk patīk,” piebilst kooperatīva “Piena ceļš” padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis.

 

Pelna ar biezpienu un krējumu

“Mēs vēlamies no četriem kooperatīviem izveidot vienu. Kooperatīviem ir jākonsolidējas vai arī būs slikti. Katrs par sevi, viens nav cīnītājs. Ir jāapvieno lielāks piena daudzums, vismaz tonnas 600, lai zemnieki varētu sākt aizstāvēt savas intereses,” atzīst “Piena ceļa” valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa. “Mūsu galvenais uzdevums ir iegūt pēc iespējas vairāk piena. Saliksim vienā dūrē visu pienu!”

Kooperatīva vadītāji atzīst, ka lielais piena daudzums nav vajadzīgs “Piena ceļam” piederošajai rūpnīcai “Jaunpils pienotava”, jo jau tagad tās jaudas ir nepietiekamas, lai pārstrādātu visu “Piena ceļa” biedru slaukumu. Tradicionāli, lai dalītu riskus, piens ir realizēts arī Lietuvā, Polijā, Igaunijā u. c. Taču lielāks piena daudzums ļauj vienoties par labāku cenu, un tas ir izdevīgi visiem piena ražotājiem, skaidro A. Aumalis.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, aizvadīto gadu kooperatīvam piederošās piena pārstrādes rūpnīcas “Jaunpils pienotava” pelņa bija 815 tūkst. eiro, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. “Aizvadītais gads kooperatīvam bija tiešām sarežģīts, bet kopumā veiksmīgs. Mums ir izdevies reorganizēt un sakārtot savu darbību. Īpaši vēlos uzteikt mūsu piena pārstrādes uzņēmumu “Jaunpils pienotava”, kas divu gadu laikā kopš Krievijas krīzes ir spējis pārkārtoties un darboties neatkarīgi un ar peļņu,” uzsver A. Aumalis.

Kooperatīvā “Piena ceļš” apvienojusies 51 zemnieku saimniecība.

 

Optimizēs piena savākšanu

“Ambīcijas ir jāliek malā. Tas nav ne pareizi, ne ekonomiski, ja pa viena pagasta ceļiem braukā piecas dažādas piena mašīnas,” spriež LPKS “Māršava” vadītājs Jānis Auziņš. Kooperatīvs apvieno 80 saimniecības. Arī šim kooperatīvam ir pašam sava pārstrāde, kurā no biedru saimniecībās slauktā piena tajā top, piemēram, kalcinētais biezpiens, vaniļas mērce, sviests, krējums u. c. produkti. Piena pārstrāde nenotiek savā ražotnē, bet gan tiek pirkts pakalpojums citos uzņēmumos. “Mēs bijām un esam ļoti piesardzīgi. Latvijā jau esošās pārstrādes jaudas nav noslogotas. Par kādu efektivitāti varam runāt, ja rūpnīca strādā tikai vienā maiņā? Kādu piena cenu var maksāt zemniekiem, tā strādājot?”

LPPKS “Piena loģistika” pēc kooperatīva “Trikāta KS” maksātnespējas pasludināšanas pirms diviem gadiem nodibināja 13 saimniecības, tagad kooperatīvs apvieno jau gandrīz 50 zemniekus. Piens tiek savākts sešos savākšanas lokos, kas aptver astoņus pagastus. Piena savākšana tiek nodrošināta ar piecām kooperatīvam piederošām automašīnām. Kooperatīva vadītājs Agris Ludriksons uzsver, ka, neraugoties uz piena kooperācijas līdzšinējām neveiksmēm, cita ceļa nav – mazajiem kooperatīviem ir jānāk kopā. “Taču mums ir jābūt kopā, lai zemnieki būtu lielāki, spēcīgāki, cena būtu labāka. Un to var izdarīt, optimizējot piena savākšanu,” teic A. Ludriksons.

Piensaimnieku LPKS “Dundaga” apvieno gandrīz 50 biedrus un savu svaigpienu pārstrādā gan tradicionālos produktos (kefīrā, biezpienā, sviestā u. c.), gan arī inovatīvos (sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu radīts skābpiena dzēriens).

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. Mēs, bijušie Trikātas biedri, esam norūdīti! Ja jau Latvijas piens, kas savāca 3 miljonus, mūs neizputināja, tad jau kaut kāda Piena ceļa parādsaistību pārņemšana mūs nenobaidīs! Galvenais palīdzēt brāļiem. Žēl skatīties, kā viņi ar savu plaukstošo un peļņu nesošo Jaunpili tomēr nespēj nodrošināt ne tuvu tādas piena cenas, kā Loģistika.

    • Miglavs teica, ka nevienam citu parādi nebūs jāmaksā. Jaunajā kooperatīvā biedri tiks sadalīti kastās – būs dzimtļaudis, kas līdz mūža galam būs atbildīgi par Piena ceļa un Māršavas parādu nomaksu, un būs brīvie zemnieki, kam parādu nebūs. Tie varēs saņemt daudz labākas piena cenas nekā dzimtļaudis 🙂

      • Apvienošanās sarunu vedēji esot vienojušies, ka jaunajā kooperatīvā Piena ceļa biedri saņems tādu piena cenu, par kādu pārdod “neatkarīgajai” Jaunpils pienotavai, bet pārējie tādu, kādu maksā leiši, poļi un igauņi

    • Jūs vēl tagad kuļaties ar parādiem mašīna Jums nav neviena rūdītie blēži mašīnas nomājat no TRIKĀtas investora kura tagad apzog izbijušos zemniekus

  2. Vaig, vaig savākties nomaksāt kāda kredītus Krievārs ar Trikātas sponsoriem nomaksa’ja savus kredītus ,Ludriksons ar lielākais parādnieks bija Trikātai nu ir priekšnieks bez parādiem

    • meli apstiprinas Atbildēt

      tie pasi trikatas izadzeji tagad atkal izog. visi tie pasi blezi atkal jaunos amatos. uz zemnieku rēķina jau daudz ko var saremontet un norakstit.

  3. Zemnieks no Vidzemes Atbildēt

    Ideja teorētiski nav slikta , bet ne tagad un ne pie mums , vai tiešām vēl mums nav mācības ,kas notiek kad apvienojas vairāki kooperatīvi. Esam “Piena loģistikas” biedri nupat tikai “izrāpušies”no tās bedres ko sagādāja “Latvijas piens” , kurā bijām apvienojušies trīs kooperatīvi, nu un kas no tā iznāca ……
    Tāpēc saucu pie saprāta “Piena loģistikas “biedrus nebalsojiet par apvienošanos , vai tas mums ir vajadzīgs , es domāju ka nav……

    • Piena loģistiku likvidēs tāpat kā Trikatu. Tas bija projekts, lai savaktu kopā bijusos trikatas zemniekus un pievienotu Piena ceļam. Tas jau bija zināms pašā sākumā. Kādam par to tiks labi samaksāts. Žēl to zemnieku, kuri vel reiz ir uzticējušies tiem pasiem veiklajiem Trikatas blēžiem.

  4. Tā ir izcila māksla – melnu padarīt baltu! Nez vai zemnieki, kas Jaunpilij piegādājuši pienu, par kuru rūpnīca pusgada apjomā nav spējīga norēķināties, domā ka šis ir tas veiksmes stāsts?

  5. Man patīk Krievārs, japiezvana viņam, viņš vislabāk zin kā javada kooperatīvi un jāapvienojas. Viens nobankrotēja, tūlīt uzgrūda citu. Krievāram taču ari ir krediti, jaapvienojas in japalidz nomaksāt….

  6. Finiša taisnē sarunu process….????
    Liela daļa saimnieku par šo veiklo darboņu izplānoto afēru vispār neko nezin. Kad nāks gaismā tas, ka Piena ceļam vispār nekas nepieder (viss līdz pēdējai skrūvītei pieder bankai), galvas var ripot.

  7. Vai tad vēl nav zemniekiem mācība apzaga un paldies nepateica atkal tie paši zagļi tik zem cita nosaukuma

    • Kauns par Ludriksonu, it kā sakarīgs cilvēks, pats daudz cietis no Trikātas, bet tagad pakļaujas lētiem mārketinga trikiem, gatavs bāzt galvu jaunā cilpā un pakļaut briesmām citus kooperatīva biedrus! Cerams saprāta balss uzvarēs!

  8. Lai zemniekiem veicas.Beidzot viena laba zina.

  9. Nākošais solis būs investora meklējumi, kredīta ņemšana un finālā- pārdošana ārvalstu lieluzņēmumam.

    • vis ticamāk…
      Ar ko gan šamie atšķirsies no jau bijušamiem piemēriem !

    • Tā ir vienmēr bijusi izcila māksla – melnu padarīt baltu! Pēc visām pazīmēm maksātnespējīgā Jaunpils, kura nav spējīga samaksāt kooperatīvam par piegādāto pienu pusgada garumā, pēkšņi ir tapusi par “zelta olu”. Un kredīti te vairāk nav jāmeklē, jo visi iespējamie jau ir iedoti. Rūpnīca kopā ar visu kooperatīvu līdz ar pēdējām apakšbiksēm ir ieķīlāta bankā. Ne jau par izcilu darbu tika nomainīta kooperatīva vadība…

    • Izskatās, ka Piena ceļa veiklie darboņi ar bijušo Food Union vadītāju priekšgalā, ir atraduši investorus – citu kooperatīvu naivos zemniekus, kas savu (nevis bankai piederošu) uzkrāto kapitālu ir gatavi investēt svešā rūpnīcā – ar maksātnespējas pazīmēm.

  10. Trikātai arī bija lieli plāni.Rezultātā pazaudējāmpiena naudu.Kopš maksātnespējas saņemam tikai e-patus ar to cik saņem dažādi eksperti,bet paši naudu nesaņemam.Loģistikā sapulcē ir nobalsots,ka pārstrāde vairs nenotiks-pārāk daudz esam pazaudējuši.

    • Piekrītu, Andi, kopsapulcē tika nolemts, ka nekādas pārstrādes!
      Tiem, kas darbojušies pretēji kopsapulces lēmumam nāksies atbildēt, iespējams ar savu krēslu…

  11. Malači, lai izdodas!

  12. Jānis Labrencis Atbildēt

    Kāmēr piena ražotāju rokās nebūs viss piena ceļš no ražotāja līdz pircējam, zemnieki vienmēr būs apdalīto lomā. Lai lielveikali atklāti pasaka, par kādu cenu viņi iepērk pienu no pārstrādātājiem. Tas nav normāli, ka zemnieks saņem tikai ceturto daļu no piena cenas veikalā.

    • Kamēr no “valdības” ar brūnu koku nepatrieks visādus
      lobētājus, tikmēr stāvoklis nemainīsies ne par kapeiku.
      Visādas ES regulas [kas, bieži izrādās, ir patvaļīgi regulu
      atvasinājumi], vietējās likumdošanas noziegumi, tautas
      labprātīgais stulbums ir bāze pašreizējai situācijai.
      Ražotāji varbūt dabūs nelielu grasi klāt, bet veikala cenas
      tikai augs vai piena kvalitāte tikai pazemināsies.
      Ķēžu veikali savu buldoga satvērienu neatlaidīs ir neceriet !

      • Varbūt vajag mazāk mētaties ar lozungiem, bet pajautāt Straupei, cik maksā sava tīkla uzturēsana un cik tad saņem zemnieks par pienu? Varbūt sapnis par debesmannu ir pārspīlēts?

        • Straupe visos laikos ir maksājusi vienas no lielākajām piena cenām saviem zemniekiem, un Straupe nekad nebūs ar mieru ieguldīt savu ilgos gados uzkrāto, lai garantētu Piena ceļa miljonīgās saistības.

Valsts uzņēmums iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgūVAS "Latvijas Loto" nākamgad varētu iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+