Mobilā versija
Brīdinājums +14.1°C
Rodrigo, Rauls
Svētdiena, 24. septembris, 2017
24. augusts, 2017
Drukāt

Četri mīti par cilvēkiem, kas izvēlas dzīvot vieni. Cik patiesi tie ir? (5)

1. “Baltās vārnas”

1no5
Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Saskaņā ar statistiku ar katru gadu pasaulē vientuļu cilvēku skaits pieaug. Eiropā vidēji ir 30-35% neprecētu cilvēku, ASV – 40%. Pēc sociologu domām, tuvākajos gados vientulības problēma kļūs vēl izteiktāka. Bet varbūt tā nemaz nav problēma? Palūkosim!

Pēdējās desmitgadēs pasaule strauji mainās. Teju katru dienu parādās jaunas tehnoloģijas un profesijas; “mūžīgās” (precīzāk – gadsimtiem ilgās) vērtības atdod vietu netradicionāliem uzskatiem par dzīvi. Maināmies arī mēs paši, turklāt tik strauji, ka paši dažkārt to nemanām. Un pēc pieraduma mēģinām aptvert notiekošo, neatbrīvojoties no novecojušajiem stereotipiem.

Saki godīgi, kā tu attiecies pret vientuļiem cilvēkiem? Vai tu uzskati, ka vientulība ir nepilnvērtības pazīme? Vai tu pieļauj, ka dzīve bez ģimenes, bez bērniem var būt apzināta izvēle?

Patiešām vientuļo cilvēku skaits ar katru dienu kļūst lielāks – šāda tendence vērojama visā pasaulē. Un bieži vien cilvēki paliek vieni nevis bezizejas dēļ, bet tāpēc, ka ir nolēmuši atteikties no pierastajiem modeļiem un rīkoties ar savu dzīvi, saviem resursiem savādāk.
Mūsu pasaulē cilvēki, kas izvēlas dzīvot vieni, jūtas ne pārāk komfortabli. Jo lielais vairums apkārtējo joprojām ir mītu un stereotipu varā, nevēloties atzīt, ka personiskā laime un ģimene nepavisam nav viens un tas pats.

  1. “Baltās vārnas”
  2. Pirmais mīts: neveicas mīlestībā
  3. Otrais mīts: bailes no atbildības
  4. Trešais mīts: egoisms
  5. Ceturtais mīts: uz vēlāku laiku atliktā nelaime

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Veiksmīga ģimenes izveidošana sanāk tikai tādā gadījumā ja jaunieši pirms viens otru sastapuši dzīvojuši ģimenēs un nav pabaudījuši vientulības gadus. Ja Tu nāc dzidrs kā kristāliņš tieši no pilnvērtīgas ģimenes
    kurā ir bijusi māte un tēvs attiecības parsti izveidojas veiksmīgas. Jo katram no abiem vēl ieprogrammēta tā piekāpšanās otram par labu gan apmeklējot vakara vannu, gan izvēloties Tv izklaides programmu. Bet tie kuri izbaudījuši absolūtu brīvību vientulībā. Tie , kuri ēd kad grib nevis tāpēc , ka jāēd ar kādu kopā. Tie kuri skatās Tv kad grib un ko grib. Iet kur grib un nāk kad grib. Tie kuri guļ cik ilgi grib un ceļas kad grib. Tie , kuri pieraduši, ka viņus naktīs netraucē kāda šņākšana, krākšana un pat staigāšana tie vairs otru pusīti panest nespēj. Jo atraduši piekāpties kāda labā. Atraduši novākt pēc kāda. Tie grib baudīt dzīvi vieni un jūtas labi vieni. Jā tos sabiedrība uzskata par īpatņiem. Sievietes par vecmeitām. Bet paskatoties vidējo daudzdzīvokļu māju statistiku ar vien vairāk un vairāk vientuļo sieviešu un vīriešu kuri dzivo gadiem vieni. Kaut gan ar seksuālo orientāciju viņiem viss pilnīgā kaŗtībā.

  2. man vienmēr ir uzjautrinājis un interesējis fakts,kādēļ vientuļnieki nekad necepas par “bara dzīvniekiem”, bet pēdējie nemitīgi meklē visādus tizlus izskaidrojumus par vienatnē dzīvojošiem?

  3. Mīti patiesībā nav nekādi mīti, bet gan dzīves īstenība, ko ļaudis var atļauties, kopš sievietes pašas ir finansiāli patstāvīgas un kopš ir parādījusies tāda lieta kā pretapaugļošanās tablete. Proti, vecos laikos šiem “mītiem” vienkārši bija jātiek pāri: ja “neveicās mīlestībā,” tad precējās bez mīlestības; ja bija bailes no atbildības, tad tās vienkārši bija jāpārvar kaut vai reliģiska spiediena dēļ; egoismu var demonstrēt arī laulībā; “uz vēlāku laiku atlikt nelaimi” varēja atļauties vīrieši, bet ne sievietes – bija jāpagūst apprecēties, kamēr vēl smuka un jauna! Laulību nevajag tik ļoti apromantizēt, jo tā patiesībā ir lietišķs, finansiāli/ekonomisks/sociāls kontrakts.

  4. Jāsaprot, ka cilvēki ir dažādi. Absolūti lielākā daļa cilvēku vēlas dzīvot ģimenē un, ja viņiem kaut kāda iemesla dēļ (kautrīgs raksturs, neglīta āriene vai kas cits) tas nav izdevies, tad viņi to uzskata par savas dzīves neveiksmi. Bet ir cilvēki, kuri gluži vnk vieni jūtas labāk. Arī es esmu starp tiem. Jaunībā pāris reizes biju tuvu tam, lai nodibinātu ģimeni, jo visi taču tā dara, tā pieklājas. Taču par laimi tas kaut kā pats no sevis nojuka un es atviegloti nopūtos, jo sapratu, ka grasos darīt to, ko pats patiesībā nemaz nevēlos. Vēlāk jau skaidri sapratu, ka mani ģimenes dzīve itin nemaz nesaista un dzīvoju nost, neuztraucoties par to, ko citi saka. Nav jau pie mums tik traki – ar akmeņiem jau nevienu tāpēc nenomētā. Dažas kaitinošas lietas gan – visdrīzāk – būs jāpacieš – piem. viesībās pie radiem, draugiem, paziņām itin bieži jūs centīsies “iekārtot” – sasēdināt blakus ar kādu, tā nostādot muļķīgā situācijā gan jūs, gan to otru cilvēku. Bet tas nav nekas traģisks, to var paciest. Vislielākā muļķība šai lietā ir darīt tā, kā pieņemts, kā skaitās “pareizi”!

  5. elementāri, Vatson! Atbildēt

    cilvēki atsakās spēlēt – Ādamam bij’ septiņ’ dēli..

Padomi ceļotājiem uz Āziju; mācies kaulēties, bet nebaro pērtiķus!Pēdējos gados arvien vairāk ceļotāju vēlas doties iepazīt Taizemi, Vjetnamu, Šrilanku, Indiju, kā arī citas Āzijas reģiona valstis. Kad Latvijā jau valda rudens vai ziema, šīs valstis lutina ar lieliskiem, saulainiem un īsteni vasarīgiem laika apstākļiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+