Latvijā
Politika

Četru ministru liktenis izšķirsies pēc nedēļas0


23. janvārī ministri Sandis Ģirģens (no kreisās), Ramona Petraviča un Ralfs Nemiro parakstīja valdības deklarāciju, bet 23. aprīlī viņiem joprojām nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam.
23. janvārī ministri Sandis Ģirģens (no kreisās), Ramona Petraviča un Ralfs Nemiro parakstīja valdības deklarāciju, bet 23. aprīlī viņiem joprojām nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Jau apritējušas simt dienas, kopš strādā Krišjāņa Kariņa valdība, bet četriem ministriem (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem no “Attīstībai/Par”, kā arī ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un labklājības ministrei Ramonai Petravičai no “KPV LV”) joprojām nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam.

Tas nozīmē, ka viņi nevar piedalīties tajās Ministru kabineta slēgtajās sēdēs, kur iekļauti jautājumi, kuru izskatīšanai ir nepieciešama augstākās kategorijas pielaide. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis sacīja, ka aptuveni nedēļas laikā tikšot pieņemti vairāki lēmumi, kas skar šo jautājumu.

Iekšlietu ministrs Ģirģens skaidroja, ka viņa rīcībā neesot nekā tāda, lai netiktu pie pielaides valsts noslēpumam. Kopš viņš vada ministriju, neesot bijis “diez ko daudz ar valsts noslēpumu saistītu jautājumu”.

Jau iepriekš ziņots, ka Ministru prezidents Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sevi iecēlis par iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju jautājumos, kas saistīti ar slepenu informāciju. Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas informācijas, Kariņam iekšlietu ministra vietā bijis jāpieņem atsevišķi lēmumi par drošību 16. marta pasākumos.

Arī ministrs Pūce ir pārliecināts, ka viņam pielaide tikšot izsniegta, jo viņš savus pienākumus pildot pēc labākās sirdsapziņas. Uz sarunu SAB neesot saukts un no biroja gaidot pozitīvu reakciju, jo tā esot valsts interesēs.

Pūce iepriekš ir strādājis valsts pārvaldē, viņam ir bijusi nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, strādājot par valsts sekretāru Ekonomikas ministrijā. Taču kopš 2013. gada viņš vairs nav šajā amatā, un, visticamāk, SAB vērtē viņa darbību tieši šajā laika posmā.

Savukārt ekonomikas ministrs Nemiro pastāstīja, ka nepieciešamos dokumentus pielaides saņemšanai esot iesniedzis mazliet vēlāk nekā citi ministri, tāpēc varētu būt šī aizkavēšanās. Viņš sacīja, ka tas netraucējot pildīt ministra pienākumus, jo ekonomikas ministram galvenokārt esot jāstrādā nevis ar valsts noslēpumu, bet gan komercnoslēpumu saturošiem dokumentiem.

Pielaidi valsts noslēpumam gaida arī labklājības ministre Petraviča, pār kuru ir saglabājusies šaubu ēna par to, ka viņas vīra uzņēmumā “Monēta” , kurā Petraviča pārzināja finanšu jautājumus, ilgstoši maksātas “aplokšņu algas”.

TV3 nesen vēstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests konstatējis pārkāpumus Petravičas vīra vadītajā uzņēmumā un pārbaudes rezultātus nosūtījis pašam uzņēmumam. Īpašnieks konstatētos trūkumus neatklāj, arī VID neinformē par pārbaudē konstatēto, jo to aizliedz likums. Ministru prezidents Kariņš uzskata, ka ministrei tomēr būtu jāatklāj pārbaudē konstatētais, lai kliedētu aizdomas, ka darba vietā, kurā viņa agrāk strādājusi, pieļautas kādas nelikumības.

Valdības vadītājs Kariņš uzskata – ja SAB kādam ministram atteiks pielaidi, viņam, visdrīzāk, Ministru kabinets būšot jāpamet, jo šādā gadījumā ministrs nevarot pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus.

Saistītie raksti

Pieeja valsts noslēpumam tiek piešķirta pēc rūpīgas personas pārbaudes, kuras laikā ir gūta pārliecība par personas spēju ievērot valsts noslēpuma aprites un aizsardzības noteikumus. Latvijā otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas var izsniegt Drošības policija (DP), Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) un SAB. Savukārt pirmās kategorijas speciālās atļaujas, kuras nepieciešamas ministriem, izsniedz vienīgi SAB.

Iepriekšējā Ministru kabinetā pielaidi valsts noslēpumam saņēma visi ministri, bet 2014. gadā SAB to atteica diviem Nacionālās apvienības pārstāvjiem – Baibai Brokai un Romānam Naudiņam.

LA.lv